Aliens

Uzbērumkalni, maundi, kurgāni

"Kurgāns" - tjurku val. vārds.
Mākslīgi uzbērumi virs apbedījuma no zemes vai akmeņiem, parasti pussfēras vai koniskā formā.

Vēsture. Senākie kurgāni nāk no IV-III g.tk.pmē., bet vēlākie - no XIV-XV gs. Tie mēdz būt pa vienam vai arī grupās - reizēm pat vairāki tūkstoši. Izplatīti visur, izņemot Austrāliju, saprotams arī, Antarktīdu. Liels skaits kurgānu ir izlaupīti. Interesanti, ka melno arheologu vidū ir izveidojies un nostiprinājies uzskats, ka "kurgāni atriebjas." Lielais kurgānu racēju skaits, kas saslimis vai pat gājis bojā, neļauj pret šo uzskatu izturēties vienaldzīgi. "Faraonu lāsta" paveids, tā sacīt...
Bronzas laikmeta kurgānu periods ir maz pētīts. Gruzijā kapu uzkalnu arheoloģiskā izpēte notika 1960.-1980.gados. Pēdējos gadu nozīmīgākais arheoloģiskais atklājums, kas izdarīts Aizkaukāza reģionā, ir 2012.gadā Gruzijas Valsts muzeja Arheoloģijas centra direktora Zuraba Makharadzes vadītās arheologu komandas atraktais un izpētītais kapu uzkalns Gruzijas austrumos, netālu no Lagodekas pilsētas.
Zemkurgānu kapenes. Tādas bija tipiskas grieķiem - Mikēnās, Bospora valstī: 1-2 apbedījumu kameras ar gaiteni, t.s. dromosu, un pakāpjveidīgi sašaurinātu velvējumu.
Japānas uzbērumkalni. Japānas vēstures Kapukalnu periodu (250.-552.g.), ko japāņi paši sauc par Kofun jidai, kas nozīmē - "Seno kapukalnu laikmets," raksturo īpašs, tajā izplatīts valdošās kārtas pārstāvju kapu uzkalnu tips - lielu, no akmeņiem veidotu apbedījuma kameru sedza zemes uzkalns, ko dažkārt ietvēra grāvis. Īpaši savdabīgi ir atslēgas cauruma formas uzbērumi, lai gan daudzi kapukalni bija vienkāršas formas - apļveida vai četrstūra uzbērumi. Ļoti dažādi bija arī izmēri - no dažiem metriem līdz pat vairāk nekā 400 metriem garumā.

      Ahileja kurgāns.
      Aleksandropoles kurgāns. Ukraina, Dņepropetrovskas apgabals.
      Baksānas aizas kurgāni. Balkārija. Upes labajā krastā netālu no Baksānas pilsētas ir Kaisburunas klints - te atrodas trīs Kaisburunas kurgāni no XIV-XV gs. Svētceļnieki tos uzskata par praviešu kapiem, bet arheologi - par skitu kurgāniem.
      Čertomlikas kurgāns. Ukraina, Dņepropetrovskas apgabals.
      Čornajamogilas kurgāns. Senajā Krievzemē bruņukrekli atrasti Gņozdovas kapulaukā un Čornajamogilas kurgānā.
      Haimanovamogilas kurgāns. Ukraina, Zaporožjes apgabals.
      Issyk kurgāni. Kazahijas "ķēniņu ieleja," skitu ķēniņu apbedījumi.
      Kahoki maundi. ASV, Ilionoisa.
      Kamennajamogilas kurgāns. Ukraina.
      Ķēniņa kurgāns. Krima.
      Kenkolas kapulauks. Kirgīzija.
      Lagodekas kurgāns. Gruzija.
      Melhunova kurgāns. Ukraina.
      Melitopoles kurgāns. Ukraina.
      Seolleung & Jeongneung apbedījumu komplekss. Dienvidkoreja. Te ir tradicionāli kurgānu tipu korejiešu ķēniņu apbedījumi.
      Šestovicas kurgāni un pilskalns. Ukraina, Čerņigovas apgabals.
      Šipovas kurgāni. Kazahija, Uraļskas apgabals.
      Tolstijmogilas kurgāns. Ukraina, Dņepropetrovskas apgabals.
      Upsalas uzbērumkalni. Zviedrija.
      V kurgāns. Mongolija.

Ziemeļamerika. Tikai ASV teritorijā vien mīsdienās uziets jau vairāk kā 1 miljons (!) maundu, kas vecāki par 1000 gadiem.
      Povertipointas komplekss. Luiziānas pavalsts (ASV).

Saites.
Apbedīšanas tradīcijas.