Aliens

Unasa piramīda

V dinastijas faraona Unasa celta piramīda Sakārā, Džosera piramīdas kompleksā, kurā saglabājušies senākie Ēģiptes rakstu avoti - Piramīdu teksti.

Atrašanās vieta. Ēģipte, Sakāra, Džosera piramīdu kompleksa dienvidu pusē. Koordinātas - 29^o86'82,57''Z un 31^o21'49,11''A.

Tūristiem! Piramīda publiskai apskatei slēgta. Iespējams tādēļ, lai saudzētu tajā esošos Piramīdu tekstus.

Apraksts. Zaudējusi lielāko daļu apšuvuma un izskatās pēc vairāk kā 43 m augstas drupu kaudzes.

Vēsture. Daudzu piramīdas bloku neatbilstība un citas dīvainības ļauj izvirzīt versiju, ka piramīda celta vairākos etapos. Sākumā tika uzbūvēti megalītiskie pamati, kas līdz mūsu dienām nonākusi kā pazemes koridori un piramīdas apakšējās akmeņu rindas ar kaļķakmens apdari.
Jau daudz vēlāk esošā megalītiskā būve tika papildināta ar tiem materiāliem, kas tobrīd bija pieejami.
Jau 3. "celtniecības" posma laikā esošā būve tika apbērta ar šķembām, kas imitēja sabrukušu piramīdu.
Eģiptologi piramīdas kompleksa autorību pieraksta V dinastijas pēdējam faraonam Unasam.

Izpēte. Pirmais no pētniekiem piramīdā iekļuva Gastons Maspero 1881.gadā.
To pētījuši Džons Perings un Harolds Rihards Lepsiuss. 

Uzbūve. 

Unasa piramīda. Tās ārējais veidols ir pussabrucis un piramīda izskatās kā šķembu kaudze. par to, ka kādreiz tā bijusi piramīda, liecina tikai celtnes pamatos palikušie bloki, kā arī ārējās apdares bloki no baltā kaļķakmens (palikuši vairs tikai lejas daļā).
Celtniecības materiāli. Megalītiski pamati, pati celta no kaļķakmens. Kaļķakmens apdares bloki labi apstrādāti, piekļaujas viens otram ar minimļām spraugām. Vietumis tie sastiķēti nevis vertikāli, bet gan leņķī, kas palielina to klājuma mehānisko noturību.
Starp piramīdas akmens blokiem var atrast tādus ar hieroglifiem vai bareljefiem, kas senēģiptiešu piramīdām pavisam nav raksturīgi. Piemēram, piramīdas dienvidu pusē ir akmens bloks ar vanaga un zvaigžņu bareljefu, kas noteikti neatrodas savā oriģinālajā vietā.
Izmēri. Pamata kvadrāts ir 57,7 x 57,7 m. Piramīdas pamata leņķis - 56,9 grādi.
Piramīdas ziemeļu pusē stipra vēja-smilšu erozija.
Par to, ka piramīdas pamati ir megalītiski, liecina austreņu puses 1.rindas akmeņu klājuma kaļķakmens monolīts - visgarākais no visiem ap 7 m garumā.
Iekšējā Unasa piramīdas struktūra līdzinās Teta, Userkafa un Dienvidsakāras piramīdu uzbūvei.
Ieeja. Atrodas ziemeļu pusē, kā jau tradicionāli vairumam Ēģiptes piramīdu. Tūristus pa to iekšā nelaiž, lejā tā ir slēgta ar metāla durvīm.
Lejupejošais koridors. 11 m garš. Slīpuma leņķis - 22,6 grādi. Neērts iešanai, jo tā šķērsgriezums ir tikai apmēram 1 x 1 m. Apmeklētājiem iekļuve tur liegta. Cik zināms, tad tas būvēts no lieliem kvalitatīvi apstrādātiem un salāgotiem granīta bluķiem. Vietās, kur tas bijis iebrucis, faraona strādnieki primitīvi aizkrāmējuši ar neapstrādātiem akmeņiem un māliem.
Lejupejošais koridors beidzas ar vestibilu.
Horizontālais koridors. Aiz vestibila 14 m garš koridors ved uz priekškameru. Šis koridors veidots no rūpīgi apstrādātiem un blīvi sakārtotiem sarkanā granīta blokiem. Apmēram koridora vidū atrodas 3 nišas, kur agrāk atradušies akmens bloki, kas nsprostoja ceļu.
Priekškamera. Tajā nonāk pa 14 m garu koridoru. Tai ir divslīpņu pārsegums, kura smailē kameras augstums sasniedz 5 m. Pārseguma apmetumā iespiestas daudzas jo daudzas zvaigznes. Priekškamerā uz sienām vertikālās slejās ir senie Piramīdu teksti. Starp tiem vairākkārt var ieraudzīt faraona Unasa kartušus. Hieroglifi izveidoti apmetumā, kas, iespējams, var liecināt par celtnes atkārtotu izmantošanu.
Priekškameras un arī kameru konstruktīvā īpatnība ir tā, ka to pārsegumi nebalstas uz sienām - aiz redzamajām sienām atrodas cita siena un tieši tā ir nesošā. Sprauga starp sienām ir ap 20 cm. Kameru un priekškameras grīda veidota poligonālā akmeņu kārtojumā. Grīdā redzami zāģējumi, taču tie var būt arī mūsdienu. Iespējams te atradusies šahta (kā Teta piramīdas gadījumā!).
Nišu kamera. Tā atrodas pa kreisi no priekškameras. Šeit labi redzami kameru veidojošie bloki, jo nav uzrakstu, līdz ar to apmetuma.
Sarkofāga kamera. Atrodas pa labi no priekškameras. Tās sienas klātas ar daudzkrāsainiem ornamentiem un hieroglifu rakstiem. Divslīpņu kameras pārsegums, izrakstīts ar piecstaru zvaigznēm. sarkofāgs pagatavots no melnā bazalta un ir līdzīgs daudziem citiem Sakārā uzietajiem. tajā nav nekādu uzrakstu. Iekšpusē notecējusi kāda sveķaina viela (tāda līdzīga ir arī Serapiona sarkofāgos). Kopumā sakofāgs pagatavots ļoti kvalitatīvi - skaldnes nopulētas, kantes taisnas, tomēr tam ir daudz bojājumu. Vāks noapaļots, tas tika iestumts pa gropēm sarkofāga augšējā aļā, tā nodrošinot stipru fiksāciju. Blakus sarkofāgam grīdā ir vairāki urbumi, kuru jēga nav izprasta.

Piramīdā redzamas gan senas, gan mūsdienu restaurācijas pēdas, kas izpaužas kjā daudzu mazu akmens bloku ievietošana. Šur tur sie mazi akmeņi balsta vai vienkŗši aizpilda telpu starp piramīdas serdes akmeņiem un kaļķakmens apšuvumu.

Ielejas svētnīca. Atrodas ap 1 km uz austreņiem no piramīdas. No tā līdz mūsdienām saglabājušies tikai pamati un dažas granīta kolonnas. Palikušās kolonnas un granīta bluķi ir labi apstrādāti, bet ar eroziju un daudzu restaurāciju pēdām.

Procesiju ceļš. Uz piramīdu no svētnīcas ved procesiju ceļš, kas daļēji atjaunots, bet daļēji vēl slēpts zem smiltīm un akmeņu šķembu kaudzēm. Procesiju ceļa beigās, tuvāk piramīdai, saglabājušš vārtu atliekas - 2 stateniskas četrstūrainas kolonnas. Uz tām stipri erodēti, bet tomēr vēl salasāmi hieroglifiski uzraksti, to skaitā arī faraona Unasa kartušs.

Šahta. Atrodas blakus pocesiju ceļam. Tai ir labi veidoti 90 grādu stūri. Tādu šahtu Sakārā ir visai daudz.

Apkārt piramīdai uzietas daudzas mazākas celtnes, kas kalpojusas par kapenēm augstmaņiem un ierēdņiem.

Piepiramīdas svētnīca. Piekļaujas piramīdai austreņu pusē. Tās akmens bloki ir nelieli, bet labi apstrādāti un sakārtoti bez spraugām starp akmeņiem. Pati svētnīca cieši piekļaujas piramīdai. Netālu izmētāti daudzi granīta bloki, kas kādreiz bijuši dažādu celtņu sastāvā. Tiem raksturīgi izvelvējumi, urbumi, kopumā ļoti dažādās formās, nelīdzinās apkārt esošajiem kaļķakmens blokiem - pārsvarā taisnstūra formas. Piemēram, te ir vairāki leņķī izkalti akmeņi, kurus arheologi noteikuši kā durvju ailes apakšējo daļu, tomēr tie slikti atbilst viens otram. Daudzi granīta akmeņi ir vairāk erodēti nekā apkārtējie kaļķakmens bloki. 

Labirints. Atrodas zem teritorijas, kas piekļaujas Piepiramīdas svētnīcai un arī daļēji zem pašas Unasa piramīdas. Tā autorību pieraksta II dinastijas 1.faraonam Hetepsihemam.

Augstas tehnoloģijas akmeņu apstrādes pēdas. Vairākas tādas konstatētas arī šajā piramīdā, tuvāk par tām - šeit.

Atradumi.
Unasa piramīdā uzieti senākie zināmie senēģiptiešu rakstu avoti - paši pirmie Piramīdu teksti.

Granīta bloki. Netālu no Piepiramīdas svētnīcas izmētāti daudzi granīta bloki, kas kādreiz bijuši dažādu celtņu sastāvā. Tiem raksturīgi izvelvējumi, urbumi, kopumā ļoti dažādās formās, nelīdzinās apkārt esošajiem kaļķakmens blokiem - pārsvarā taisnstūra formas. Piemēram, te ir vairāki leņķī izkalti akmeņi, kurus arheologi noteikuši kā durvju ailes apakšējo daļu, tomēr tie slikti atbilst viens otram. Daudzi granīta akmeņi ir vairāk erodēti nekā apkārtējie kaļķakmens bloki. 

Interesants ir granīta bloks piramīdas austreņu sienā, netālu no 7 m garā pamata monolīta. Tam ir divas gareniskas rievas (sienā iemontēts vertikāli) kas dziļumā nedaudz paplašinās. Nav zināma šī bloka oriģinālā atrašanās vieta, nedz arī tas, pie kādas celtnes vispār tas piederējis.

Senākais pazīstamais semītiskais uzraksts. Tāds esot uziets faraona Unasa piramīdā un tam esot ap 4500 gadu. Šo uzrakstu 2010.gadā esot iztulkojis Amerikas valodu pētnieks Rihards Šteiners žīdu Yershiva universitātē. Šo uzrakstu gan atrada jau pirms 100 gadiem, bet līdz šim nebija to izdevies atšifrēt, jo tas, lai gan rakstīts ar ēģiptiešu hieroglifiem, nelīdzinājās citiem ēģiptiešu tekstiem. Unasa piramīdas uzraksts ir liecība senai semītu un kanaāniskai valodai, no kuras vēlāk izveidojās žīdu valoda. Tekstā sastopami vārdi, ko var atrast arī VD.

Haemvaseta vēstījums. Uz piramīdas dienvidu skaldnes saglabājušās vairākas rakstu rindas. Tajās XIX dinastijas laika princis Haemvasets vēsta, ka, pildīdams sava tēva Ramzesa II norādījumus, restaurējis šo celtni (arī vairākas citas).

Unasa kartuši. Daudzviet ap piramīdu un piramīdā.

Saites. 
Unass (2375.-2345.g.pmē.).
Piramīdu teksti.
Unasa piramīdas akmeņu modernas apstrādes pēdas.
Sakāra.
Ēģiptes piramīdas.