Aliens

Tramps, Donalds (2017.-2021.g.)

Donald Trump.
45.ASV prezidents.

Radniecība. Cēlies no Vācijas izceļotājiem.
Trīs reizes precējies, 5 bērni (3 dēli un 2 meitas).
Pirmā sieva - čehiete Ivana Trampa-Zeļņičkova.
Otrā sieva -?.
Trešā sieva - slovēniete Melānija Trampa.
Donalds Tramps juniors - pirmais bērns 1978.gadā.
Meita - Ivanka Trampa. 2009.gadā apprecējusies ar žīdu multimiljonāru Džaredu Koriju Kušneru, tādēļ pieņēmusi judaismu un paņēmusi žīdisku vārdu - Jaele. Dž.K.Kušneram pieder tabloīds New York Observer. Viņš ir arī mantinieks žīdu attīstītāju (developers) kompānijai Kushner Properties. Mediji vēsta, ka Kušneru ģimene cieši saistīta ar reliģiozajiem sionistiem - tiem ir žīdu izglītības centru tīkls, ieskaitot ivrita un ešibas akadēmijas.

Dzīvesgājums. Dzimis 1946.gada 14.jūnijā Ņujorkā.
1964.-1968.gados studēja uzņēmējdarbību.
1968.gadā pēc augstskolas absolvēšanas sāka strādāt tēva uzņēmumā.
1971.gadā pārņēma uzņēmuma vadību. Kļuva par miljardieri, būvējot augstceltnes, luksusa viesnīcas, spēļu namus un golfa laukumus.
1977.gadā noslēdza pirmo no trim laulībām.
1983.gadā uzcēla pirmo augstceltni Ņujorkā - "Trampa torni" (Trumph Tower).

Vizīte PSRS. 1987.gadā D.Tramps kā uzņēmējs viesojies PSRS. Trampu uzaicinājis Jurijs Dubiņins (Юрий Дубинин), toreizējais PSRS sūtnis Vašingtonā. Uzņēmēju pieņēma firma "Intūrists" ("Интурист"), kas atradās VDK kontrolē. Vizītes laikā viņam bija iepēja tikties ar visai augstu stāvošām amatpersonām, kas nemaz nebija vienkārši.
Šī Trampa biogrāfijas epizode rosina uz aizdomām par sakariem ar VDK.

Politiskā darbība. Līdz 1987.gadā bijis Demokrātu partijā, tad 1987.gadā iestājies Republikāņu partijā un bijis tajā līdz 1999.gadam.
1991.gada jūlijā bankrotēja pirmais no viņa 6 bankrotējusiem kazino - Trumph Taj Mahal. 
1999.gadā bijis maršals Frīdrihs Vilhelms fon Štoibenam veltītajā parādē Ņujorkas 5.avēnijā.
1999.-2001.gadam bijis Reformu partijā. 
2001.-2009.gadam atkal Demokrātu partijā.
2004.-2015.gadam vadīja realitātes šovu "Māceklis" (The Apprentice).
2012.gadā atkal iestājās Republikāņu partijā.
2015.gada jūnijā kļuva par kandidātu uz republikāņu nomināciju ASV prezidenta amatam. 2016.gada maijā ieguva republikāņu nomināciju, pārvarot iekšējo pretestību partijā.

Tramps - prezidents.
Ievēlēšana. 2016.gada 8.novembrī ASV prezidenta vēlēšanās ar 47,5% balsu (gandrīz 60 miljoni vēlētāju) knapi uzvarēja demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni (47,6% balsu), abus šķīra tikai 127 000 balsu. Tas bija iespējams tikai dēļ ASV sarežģītās vēlēšanu sistēmas. Tramps uzvarēja vairākās tā dēvētajās "svārstīgajās pavalstīs," kurām ir lielāka pārstāvniecība Elektoru kolēģijā. No 538 elektoru kolēģijas balsīm Tramps sev nodrošināja vismaz 270, kas ir minimālais skaits, lai kļūtu par prezidentu.
Tramps nozīmēja savu znotu Dž.K.Kušneru par vecāko padomnieku Tuvo Austrumu jautājumos.
2017.gada 20.janvārī notika D.Trampa inaugurācija, kā rezultātā viņš kļuva par vecāko prezidentu ASV vēsturē - 70 gadu vecs (viņu šai ziņā pārspēja nākamais prezidents Dž.Baidens). Bez tam viņš ir arī pirmais prezidents 60 gadu laikā, kas nav ienācis no politikas. Prezidenta zvērestu uz Kapitolija rieteņu pakāpieniem pieņēma Augstākās tiesas galvenais tiesnesis Džons Roberts.
Inaugurācija. Trampa inaugurācijas koncertā atteicās piedalīties Eltons Džons, Selīna Diona, "Kiss" un Gārts Brukss.
Trampa pirmie darbi. Tūdaļ atcēla B.Obamas obamacare, ASV izstājās no Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma, tika atbrīvoti visi politiski ieceltie ASV vēstnieki. Bez tam viņš licis ari iznest Martina Lutera Kinga bisti no Ovālā kabineta, ko tur bija novietojis B.Obama.
2017.gadā amerikāņu masu medijos parādījās slepenais dosjē par D.Trampu, ko bija savācis kāds Kristofers Stīls (viņš 2006.-2009.gados strādāja MI-6 Krievijas nodaļā Londonā). Dokumentos bija norādīti Trampa un Kremļa sakari, kā arī seksuāla rakstura kompromata esamība krieviem par Trampu. Šis dosjē kļuva par pamatu izmeklēt krievu iejaukšanos ASV vēlēšanās 2016.gadā.
2017.gada 9.maijā D.Tramps atlaida no amata FIB direktoru Dž.Komiju, kura vadītajam birojam bija uzdots izmeklēt Trampa vēlēšanu kampaņas sakarus ar Krieviju. Tas mudinās vilkt paralēles ar bijušā ASV prezidenta Ričarda Niksona lēmumu atcelt no amata ASV ģenerālprokuroru. Šis Niksona lēmums tikai padziļināja viņa prezidentūras krīzi saistībā ar situāciju uz Meksikas roežas. Marta beigās ASV aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Patriks Šanahans paziņoja, ka apstiprinājis 1 miljarda dolaru piešķiršanu žoga izbūvei uz Meksikas robežas.

Tramps un NASA. 2017.gada 20.martā parakstīja likumu, kas par vienu no NASA prioritātēm noteica cilvēka pilotējamas misijas nosūtīšanu uz Marsu. Likums paredzēja, ka 2017.fiskālajā gadā (sākas ar 1.oktobri) NASA finansēšanai atvēlēja 19,5 miljardus dolāru.
2019.gada martā D.Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka amerikāņiem jāodrošina atkal izkāpšana uz Mēness jau 2024.gadā. Tam bija gan geopolitiski, gan arī iekšpolitiski iemesli. Amerikāņiem bija jānodemonstrē savs tehnologiskais pārākums pār Ķīnu un Krieviju. Bez tam Tramps visai pamatoti uzskatīja, ka šāda darbība būs labs ieguldījums viņa vēlēšanu kampaņā uz otro prezidentūras laiku. Mēness programmais tika dots nosaukums "Artemīda" (Artemis).

Tramps un Sīrijas karš. 2017.gadā pēc 4.aprīlī notikušā Asada valdības ķīmiskā uzbrukumā Idlibas provincē Tramps pieņēma ašu lēmumu par sodu sabumbot Asada aviobāzi Šairatā (Homsas province), ko arī izdarīja 7.aprīlī.

Tramps un Irāka. 2020.gadā Tramps pavēlēja doties mājās 500 amerikāņiem no Irākas, tur palika ap 2500 karavīru.

Vizīte Polijā. 2017.gada 7.(?)jūlijā ieradās vizītē Polijā, kas bija viņa otrā ārzemju vizīte prezidenta amatā.

Tikšanās ar V.Putinu. 2017.gada 7.jūlijā Hamburgā E20 galotņu tikšanās laikā D.Tramps pirmo reizi tikās ar V.Putinu. Saruna bija paredzēta uz pusstundu, taču turpinājās vairāk par 2 stundām. Sarunas sākumā Tramps izteicis bažas par krievu iejaukšanos iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās, ko Putins noliedzis. Abi vienojušies par uguns pārtraukšanu Sīrijas dienvidos, kas stātos spēkā 9.jūlijā.
Mazliet vēlāk nāca ziņa, ka Tramps tai pašā dienā arī otreiz ticies ar Putinu vakariņu laikā. Pats Tramps atstāja savu vietu un pārsēdās pie Putina. neformālā saruna ilga stundu, taču nav zināms, kas tajā apspriests. tas tādēļ, ka Tramps bija viens, bet Putinam bija klāt tikai savs oficiālais tulks.

Skandāls ar Trampa dēlu. Tas izcēlās no pārmetumiem, ka dēls no krievu juristes centies iegūt Hilariju Klintoni kompromitējošus materiālus.

2017.gada 2.jūlijā pēc vairāku dienu pārdomām visai negribīgi parakstīja Kongresā pieņemto likumu par finanšu sankciju paketi pret Krieviju.
2017.gada 13.-16.jūlijā notika vizītē Francijā, kur tikās ar prezidentu Makronu. Līderu sasveicināšanās notika XVII gs. celtajā Hotel des Invalides kompleksā, kur apglabāts Napoleons I un kara varoņi. Pusdienas kopā ar sievām notika Eifeļa torņa 2.stāvā. Galvenie sarunās apspriežamie jautājumi bija karš Sīrijā, cīņa pret terorismu, sadarbība NATO ietvaros un palīdzība valstim Rietumāfrikā, kas cīnās pret islāmistiem.
2017.gada novembrī veica 12 dienu braucienu pa Āzijas un Klusā okeāna valstīm. Tramps tikās ar Filipīnu prezidentu R.Duarti, Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, bet Vjetnamā piedalījās Āzijas un Klusā okeāna valstu (APEC0 galotņu tikšanās), īsi tikā arī ar V.Putinu.
2017.gada decembrī atzina Jeruzālemi par Izraēlas galvaspilsētu, ar ko izsauca lielu arābu valstu neapmierinātību.
2018.gada 16.jūlijā Helsinkos tikās ar Krievijas prezidentu V.Putinu. ASV iekšpolitiskās situācija dēļ šī tikšanās līdzinājās vienkāršai parunāšanai, nevis divu lielvalstu līderu samitam. Tādēļ šī tikšanās bieži vien pat netiek pieminēta oficiālajos pārskatos.
2018.gadā tramps Singapūrā tikās ar Kim Čen Unu, kas bija pirmā ASV un Ziemeļkorejas līderu tikšanās vēsturē.
2019.gada 25.martā D.Tramps Baltajā namā parakstīja deklarāciju, ar kuru ASV atzīst Izraēlas kontroli pār okupētajām Golānas augstienēm.

Tramps un Afganistāna. Donalds Tramps plānoja pilnībā izvest amerikāņu karavīrus no Afganistānas, taču viņam neizdevās to veikt iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Impīčments. Liberāļi ārkārtīgi neieredzēja Trampu, tādēļ darīja visu, lai ierosinātu viņa atstādināšanas procedūru. 
2017.gada decembrī ASV Konfresa Pārstāvju palāta noraidīja rezolūcijas projektu par Trampa impīčmentu. Pret bija 364 abu partiju kongresmeņi, par - 58. To iesniedza kongresmenis demokrāts no Teksasas pavalsts Els Grīns, rezolūcijā uzrādīti 5 apsūdzības punkti Trampam (FIB direktora Džeims komija atcelšana no amata, Emoluments Clause pārkāpšana u.c.)
2019.gada marta beigās ASV īpašais prokurors Roberts Millers pabeidza 2 gadus ilgušo izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, nonākot pie secinājuma, ka nav atrodami pierādījumi D.Trampa un viņa ģimenes locekļu saistībai ar Krievijas varu. ASV Kongresa Pārstāvju palāta nobalsoja par Trampa impīčmentu.
2018.gada 26.decembrī ieradās negaidītā vizītē Irākā sievas Melānijas pavadībā. Tur tikās ar īpašo uzdevumu vienību karavīriem un virsniekiem.
2019.gada 28.februārī Vjetnamā Tramps otro reizi tikās ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čen Unu kodolatbruņošanās jautājumā. Tikšanās beidzās ātrāk kā iecerēts un bez rezultātiem. Kims bijis ar mieru likvidēt Jongbjonas kompleksu (tur tiek ražots plutonijs), kas ir Ziemeļkorejas galvenais kodolražošanas centrs, pretī prasot visu sankciju atcelšanu.
Trampa vizīte Lielbritānijā (2019.gada 3.-5.jūnijs). Tramps devās vizītē uz Lielbritāniju. 3.jūnija vakarinoja ar karalieni Elizabeti II. 4.jūnijā bija vairākas darba tikšanās: otrdienas priekšpusdienā Tramps ar helikopteru nolaidās Bakingemas pils pagalmā, bet no turienes ar auto devās uz Sentdžeimsas pili, kur piedalījās darījuma brokastīs ar britu aizejošo premjeri Terēzi Meju un vairāku britu un amerikāņu uzņēmumu vadītājiem. Šīs tikšanās centrālais jautājums bija ASV un Lielbritānijas tirdzniecības attiecības pēc pēdējās izstāšanās no ES. Vēlāk abu valstu vadītāji tikās britu premjera rezidencē Dauningstrītā 10. Viens no sarunu karstākajiem tematiem bija sabiedroto atšķirīgā nostāja pret Ķīnas telekomunikāciju milzi Huawei. Briti līdz tam nebija atsaukušies uz amerikāņu mudinājumiem atteikties no Huawei iesaistīšanas sava G5 mobilo sakaru tīkla attīstīšanā. Vizīti noslēdza 5.jūnijā ar dalību pasākumā Portsmutā, kas bija veltīts 75.gadadienai kopš Sabiedrotie izcēla desantu Normandijā. Daudzus saniknoja metāla siena, kas bija uzcelta pasākuma norises vietā, lai aizsargātu Trampu un citus līderus.
Tramps vizītes laikā, ka ierasts, uzvedās savdabīgi - cildināja divus pazīstamākos Brexit sludinātājus Borisu Džonsonu un Naidželu Farādžu, ieteica britiem nekavēties ar izstāšanos, neklātienē apmainījās "laipnībām" ar Londonas mēru pakistānieti Sadiku Hānu - nodēvēja to par "ledusaukstu neveiksminieku" un salīdzināja ar sev nesimpātisko Ņujorkas mēru bilu de Blasio, kurš esot "stulbs un nekompetents."

Skandāls ar Ukrainu. 2019.gadā skandālu izraisīja D.Trampa mēģinājums izrēķināties ar savu politisko oponentu Džozefu Baidenu - 25.jūlijā telefona sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski Tramps to aicināja uzsākt izmeklēšanu pret bijušā ASV viceprezidenta Baidena dēla Hantera Baidena darbību Ukrainā. H.Baidens 2014.gadā (tobrīd viņa tēvs Džozefs Baidens bija ASV viceprezidents) kļuva par valdes locekli Ukrainas enerģētikas uzņēmumā "Burisma," kas piederēja ukraiņu oligarham Mikolam Zločevskim. 2016.gadā Džo Baidens toreizējai Ukrainas valdībai pieprasīja atlaist no darba ģenerālprokuroru Viktoru Šokinu, kura vadītā iestāde bija sākusi izmeklēšanu pret Zločevski. 2018.gadā, uzstājoties kādā pasākumā, Džo Baidens lielījās, ka panācis V.Šokina atstādināšanu, piedraudot iesaldēt ASV finansiālo palīdzību Ukrainai.

2021.gadā kristofers Stīls sagatavoja FIB-am jaunu dokumenu paketi par D.Trampa darbību. 

Tramps un imigrācija. Stingri pret to vērsās. Noteica limitu līdz 15 000 migrantu gadā.

Tramps un ienākumu deklarācija. Tramps bija pirmais prezidents kopš Votergeitas skandāla, kas atteicās publiskot savu ienākumu deklarāciju.

Tramps un kroņgripa. Pandēmijas sākumā viņš izturejās bravurīgi - publiski beži vien apgalvoja, ka vīruss nav bīstams kā arī ironizeēja par Džo Baidena lietoto sejas masku publikā. 2020.gada oktobra sākumā viņš (arī sieva Melānija un vēl vismaz 6 Trampam pietuvnāti cilvēki) inficējās un tika nogādāts Valtera Rīda slimnīcā (tajā tradicionāli ārstējas ASV līderi). Kopumā Tramps ar sievu slimību pārlaida visai ciešami.

Tramps un Nobeļa prēmija. Tika ieteikts 2021.gada Nobeļa miera prēmijai par iegūldījumu žīdu-arābu samierināšanā, jo pierunāja vairākas arābu valstis atzīt Izraēlu.

Tramps un NLO. 2016.gadā solījumu publiskot visus ar NLO saistītos slepenos materiālus savā priekšvēlēšanu kampaņā iekļāva demokrātu prezidenta kandidāte Hilarija Klintone. Lai cik tas arī nebūtu dīvaini, zināmā mērā šo Klintones solījumu 2020.gada decembrī izpildīja Donalds Tramps, parakstot milzīgus asignējumus (2,3 triljoni dolāru) no ASV budžeta piešķirošo, COVID-19 seku novēršanai paredzēto likumprojektu paketi, kurā savādā kārtā bija ieslēpts noteikums, ka CIP un visām ASV bruņoto spēku izlūkošanas institūcijām 180 dienu laikā jānodod ASV Kongresam visi viņu rīcībā esošie materiāli, kas saistās ar NLO novērojumiem.

Tramps un Latvija. 2018.gada 3.aprīlī notika Trampa tikšanās ar triju Baltijas valstu ārlietu ministriem Vašingtonā. No Latvijas puses piedalījās prezidents Raimonds Vējonis.

Tramps un žīdu valsts. 2020.gada augusta vidū ASV prezidents D.Tramps paziņoja, ka ir izdevies panākt miera līguma noslēgšanu starp AAE, Bahreinas un Izraēlu. Tā paša gada 15.septembrī tika parakstīti dokumenti par diplomātisko attiecību nodibināšanu. Tādejādi beidzies teju pusgadsimtu ilgais Izraēlas ekonomiskais boikots. Izraēla apsolīja apturēt savus ekspansijas plānus palestīniešu teritorijās. Tas bija liels Trampa ārpolitikas panākums. Runā, ka tai pat virzienā dodoties arī citas arābu valstis - Omāna un pat Saūda Arābija.

Tramps un Putina Krievija. 2016.gadā, kad uzvarēja Tramps, Krievijas valsts domes deputāti cēlās kājās un bļāva no prieka.
Pēc tam Trampa administrācija:
    - pielika punktu Nord Stream 2;
    - gaisa flotes iznīcinātāji noslaucīja no zemes virsas 200 krievu karotājus Sīrijā;
    - pēc kārtējās ķīmisko ieroċu pielietošanas amerikāņi sabumboja sīriešu bāzes;
    - virs Turcijas notrieca krievu SU-24;
    - Latvijā uzspridzināja krievu naudas atmazgātāju midzeni ABLV.
Pēc Trampa pirmās administrācijas beigām Putins Ženēvā satika Baidenu, izspieda no viņa publisku solījumu neiesaistīties karā un iebruka Ukrainā. 

2020.gada novembra vēlēšanās zaudēja demokrātu kandidātam Dž.Baidenam. Ilgi nevēlējas atzīt sakāvi, sniedza tiesās lietas par vēlēšanu rezultātu viltojumiem, tomēr nesekmīgi. Tiesa, paliek liels un neatbildēts jautājums par vēlēšanu godīgu norisi, jo Baidena pusē nostājās tā sauktais Big-Tech.

Kapitolija ieņemšana. 12 Republikāņu partijas senatori ar ilglaicīgo D.Trampa atbalstītāju Tedu Krusu priekšgalā paziņoja, ka 6.janvārī neatbalstīs elektoru kolēģijas balsojumu apstiprināšanu. Arī pats Tramps, uzkurinot atbalstītājus, turpināja apgalvot, ka "vēlēšanas ir nozagtas." Pirms grautiņa Vašingtonā Tramps savos nepārtrauktajos tvītos solīja, ka sarīkos demokrātiem "ellišķīgus protestus."
Pēc Trampa aicinājuma 6.janvārī Vašingtonā sapulcējās tūkstošiem viņa piekritēju. Tie atnāca pie Kapitolija ēkas, lai kavētu  tobrīdējo Baidena apstiprināšanu par jauno ASV prezidentu, kas viņiem arī izdevās. Pūlis devās triecienā Kapitolijam, noslaucīja policiju, uzlauza durvis un iekļuva ēkā. Grautiņš un nekārtības turpinājās vairākas stundas. Bojā gāja 4 cilvēki, vēl viens izkrita pa logu un guva smagas traumas.
Tika ieņemts ASV Kongresa palātas spīkera, pazīstamās Trampa kritiķes Nansijas Pelosi kabinets - paņemti dokumenti un vēstules no viņas galda. Tādu haosu Amerika sen nebija pieredzējusi. Pilsētā tika izsludināta komandantstunda, pēc vairākām stundām visi nemiernieki no Kapitolija tika padzīti.
Grautiņu laikā Dž.Baidens aicināja Trampu uzstāties un aicināt savus piekritejus izbeigt vardarbību. Virkne politisko un sabiedrisko ASV darbinieku vērsās pie viceprezidenta Pensa ar aicinājumu izmantot 25. konstitūcijas punktu un atstādināt no amata Trampu, ņemot pilnvaras savās rokās.
Tramps un Pens tikmēr pavēlēja kārtības nodrošināšanā iesaistīt nacionālo gvardi. Pats Tramps patiesi vērsās pie saviem piekritējiem. Lai arī vēstījumā patiesi bija aicinājums doties pa mājām, tomēr nozīme tam bija pavisam cita - "vēlēšanas mums nozaga." Feisbus tūdaļ izdzēsa šo videouzrunu. Citi kanāli, kas veica Trampa runas tiešo translāciju, pārtrauca to - Trampu apsūdzēja melos un nekārtību provocēšanā. Arī tviteris nobloķēja Trampa kontu uz 12 stundām.
Ar notikušā nosodījumu uzstājās bijušais prezidents Dž.Bušs (jaunākais), kas salīdzināja Ameriku ar "banānu republiku."

Otrais impīčments. Demokrāti savā spīvajā naidā pret Trampu pat mēģināja šī iemesla dēļ izsludināt otru impīčmentu Trampam. Pirms pašām prezidenta pilnvaru beigām par Trampa impīčmentu jau otro reizinobalsoja ASV Kongresa apakšnamā - Pārstāvju palātā. Par to nobalsoja 222 demokrāti un tiem pievienojās 10 republikāni, tātad kopā ar 232 balsīm pret 197. Trampam bija palikušas tikai 7 dienas amatā, tādejādi viņš kļuis par pirmo prezidentu ASV vēsturē, par kura atstādināšanu Pārstāvju palāta nobalsojusi divas reizes.
Pārstāvju palātas izvirzītās apsūdzības Trampam bija politiskas, nevis kriminālas. Impīčmenta rezolūcijā tika norādīts, ka Tramps atkārtoti apgalvojis, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, apdraudējis ASV un to pārvaldības institūciju drošību, mudinājis cilvēkus uz nelikumīgām rīcībām Kapitolija ieņemšanas sakarā, apdraudējis demokratiskās sistēmas integritēti, traucējis miermīlīgu varas tālāknodošanu.
Lielākā daļa republikāņu Trampu aizstāvēja un norādīja uz impīčmenta procedūras sasteigtību.
Sestdien, 13.februārī ASV Kongresa senāts balsojumā impīčmenta prāvā attaisnoja bijušo prezidentu Trampu. Lai Tramps tiktu notiesāts, šādam lēmumam Senātā bija jāsaņem vismaz 67 no 100 senatoru balsīm, taču par notiesāšanu nobalsoja tikai 57, bet 43 bija pret. Par nobalsoja visi demokrāti un 7 republikāņi.

2022.gada 13.augustā FIB veica kratīšanu Trampa mājās. Tika uzieti protokoli par kodoltriecieniem un kompromitējoši materiāli par Makronu. Ar to Tramps pārkāpis uzreiz 3 likumus: par spiegošanu, par slepenu dokumentu slēpšanu un pārvietošanu.

Trampa blogs. Tramps savā tīmekļa vietnē izveidojis blogu saziņai ar atbalstītājiem. Vizuāli līdzīgs Tviterim.

Trampa sociālais tīkls. Tramps paziņoja par TRUTH Social sociālā tīkla radīšanu 2021.gada oktobrī. 2022.gada februārī tas sācis darboties.

Tramps cīņā par otro prezidentūras termiņu. Pilnīga Baidena izgāšanās bija 2024.gada 27.jūnija debates ar D.Trampu. Baidens izskatījās vecs, vārgs un slims, runāja nesakarīgi. Radās lielas bažas par viņa veselības stāvokli.

Trampa otrreizējā ievēlēšana. Tramps tila ievēlēts par ASV 47.prezidentu 2024.gada 5.novembra vēlēšanās.
"Par Trampu balsoja arī tie, kuriem viņš pats nesimpātisks, bet kuriem vēl nesimpātiskākas ir kreiso ārprātīgās idejas." /A.Hermanis, Čivinātava/

Citāti.
"Es uzbūvēšu lielu, lielu žogu uz mūsu dienvidu robežas. Un es likšu Meksikai samaksāt par šo žogu." 2015.gada jūnija paziņojums kandidēšanas laikā.
"Es vēlos Ameriku atkal padarīt varenu."
"Es solu katram mūsu zemes pilsonim, ka būšu visu amerikāņu prezidents." Uzvaras runā 9.novembrī.
Savulaik uzstājoties gadskārtējā Pasaules Ekonomikas forumā Tramps paziņoja: “Mēs tiecamies saglabāt Dieva radības diženumu un mūsu pasaules dabisko skaistumu. [..] Taču mūžīgie panikas cēlāji un iznīcības pravieši pieprasa [..] iespējas dominēt, pārveidot un kontrolēt katru mūsu dzīves aspektu. Mēs nekad nepieļausim radikālajiem sociālistiem sagraut mūsu ekonomiku, sagraut mūsu valsti un iznīcināt mūsu brīvību.”

Avoti.
"Bailes: Tramps Baltajā namā." (Fear: Trump in the White House). Boba Vudvorda 2018.gada grāmata. Grāmata apraksta haosu, kāds valdot Trampa administrācijā.
Autors apraksta vairākus gadījumus, kad D.Trampa administrācijas darbinieki,piemēram, galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Gerijs Kons un Baltā nama kancelejas sekretārs Robs Porters, aizvākuši dokumentus no D.Trampa galda, lai novērstu to parakstīšanu. Tiebijuši dokumenti, kas virzītu izstāšanos no Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma un tirdzniecības vienošanās ar Dienvidkoreju. Tagad tas nav noticis un ASV atrodas sarunu procesā par šo līgumu maiņu.
2017.gadā Tramps esot ierosinājis aizsardzības ministram Džeimsam Matisam,ka jānogalina Sīrijas līderis Bašārs el Asads. Laikā, kad Trampam bija asa retorika ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čen Unu, ASV prezidents esot pieprasījis plānus par apsteidzošu militāro triecienu pret Ziemeļkoreju.
Autors raksta arī ar temperamentīgā Trampa dusmu izvirdumiem pret administrācijas darbiniekiem, kuri pauduši atšķirīgus viedokļus, saucot tos par žurkām, neuzticamiem, garīgi atpalikušiem vai par muļķa dienvidniekiem. Arī darbinieku viedoklis par prezidentu nav tas labākais - Baltā nama kancelejas vadītājs Džons Kelijs vairākkārt esot raksturojis Tramu kā idiotu un teicis, ka nav jēgas mēģināt viņu par kaut ko pārliecināt: "Mēs esam trakomājā. Es pat nezinu, kāpēc jebkurš no mums atrodas šeit. Šis ir sliktākais no darbiem, kas man bijuši." Dž.Matiss teicis palīgam, ka prezidenta izpratne par ārpolitiku ir 11 vai 12 gadu veca skolnieka līmenī. Dž.Kelija priekštecis amatā Reinss Prībuss raksturojis Trampa guļamaparttamentus kā sātana darbnīcu,"no kuras prezidents "izšauj" nesavaldīgus tvītus agros rītos un nedēļas nogalēs.
Tramps ar savu preses sekretāri apgalvo, ka darbinieku citāti grāmatā ir krāpniecisks izdomājums un sabiedrības maldināšana.

"Telpa, kurā tas notika." (The Room Where It Happened) Autors - Trampa bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons, memuāri.

"Par daudz un vienmēr nepietiekami: Kā mana ģimene radīja pasaules bīstamāko cilvēku." (Too Much and Never Enough: How My Family Created the World's Dangerous man) Autore - D.Trampa brāļameita Mērija Trampa. Ņujorkas pavalsts Augstākā tiesa 13.07.2020. noraidīja prezidenta brāļa  Roberta Trampa argumentus, ka M.Trampai publiski runāt par Trampu ģimenes locekļiem aizliedz 2001.gadā panāktā vienošanās par D.Trampa tēva atstātā mantojuma sadali un tādejādi izdevniecība Simon & Schuster varēja publicēt šo grāmatu. Autore grāmatā netaupa savus radiniekus.

Raksti.
Jaunatklātu naktstauriņu sugu nosauc Donalda Trampa vārdā.

Saites.
ASV prezidenti (1789.g.-patlaban).