Tikala
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Tikala – arheologu izdomāts nosaukums. Citur tomēr minēts, ka šādu pilsētas vārdu saglabājuši indiāņi – „vieta, no kurienes skaita dienas.”
Iespējams, senākā maiju senpilsēta, atrodas mūsdienu Gvatemalas teritorijā.
Atrašanās vieta. Gvatemalas ZA Petēnas provincē. Valdība pilsētu izsludinājusi par arheoloģisko parku, tā platība – 576 km2.
Informācija ceļotājiem. Viegli var aizsniegt no Floresas pilsētas pa nesen izbūvētu asfaltētu ceļu, kura tur nebija vispār vēl XX gs. 60.gados. Nakšņošanai ir vesnīca pie pašas senpilsētas – Jungle Lodge, bet var to darīt arī Floresā.
Biļetes cena vietējiem mazāka nekā ārzemniekam. Ja vēlas aplūkot muzeju, tad jāpērk atsevišķa biļete.
Vēsture. Preklasiskā perioda pilsēta.
Pēc C metodes sākums datēts kā 600.g.pmē., iespējams, ka pat VIII gs.pmē. Arheologi šajā vietā atraduši pat pierādījumus par lauksaimniecisko darbību, kā arī keramikas paliekas, kas datētas ap 700.g.pmē. Tādējādi to patlaban uzskata par vecāko maiju pilsētu. Savu ietekmes virsotni tā sasniedza no 200.-900.gadam, tomēr pēcāk salīdzinoši ātri iznīka, atstājot vien pamestas būves kā apliecinājumu agrākajai varenībai.
Maiju impērijas izaugsmes laikā senpilsēta bija ļoti nozīmīga un ietekmīga vieta, kas kontrolēja plašus teritorijas apgabalus. Civilizācija šo vietu apdzīvoja aptuveni no 700.g.pmē. līdz mūsu ēras X gadsimta beigām.
Tika atklāts, ka lielie laukumi kalpoja kā nekropoles. Atrastas vairāk nekā pusotra simta stēlu ar gravējumiem, no tām sastādīja Tikalas valdnieku sarakstu 317.-869.gadam (14 valdnieki).
Mūsu ēras I gadsimtā reģions uzplauka gan politiskā, gan kultūras ziņā. Plašajā un turīgajā apkaimē mitinājās vismaz 80 000 cilvēku, kā arī Tikalā atradās labas ūdens apūdeņošanas sistēmas un neskaitāmi ceļi, kas savienoja ar dažādiem ciemiem. Centrā slējās desmitiem piramīdu, simtiem tempļu un altāru. Pilsētas attīstību ļoti ietekmēji arī tās iedzīvotāji – maiji. Tā bija attīstīta civilizācija, kas pārzināja inženierzinātni, matemātiku un astronomiju pat labāk nekā Eiropas iedzīvotāji.
Tikala kļuva bagāta, pateicoties tirdzniecībai. Visi galvenie maiju tirdzniecības ceļi gāja cauri apvidum, kur atradās Tikala. Iegūtas bagātības Tikalas valdnieki izmantoja tempļu un piramīdu celtniecībā.
Līdz V gadsimta sākumam dinastijas valdnieki pavēlēja uzbūvēt sarežģītu un efektīvu aizsargmūri apkārt pilsētai. Tas arī izdevās – nocietinājums aizsargāja centru pret ienaidniekiem, kuru viņiem netrūka, jo maiji bija karstasinīgi karotāji. Tomēr mūris nespēja aizkavēt pilsētas sabrukumu, kas, pēc pētnieku domām, sākās pašas civilizācijas iekšienē.
Līdz pat VI gadsimta vidum Tikala bija diezgan sekmīga karos, taču 562.gadā tā piedzīvoja smagu un apkaunojošu sakāvi pret Kalakmūlas un Karakolas pilsētu savienību - to vadīja Čūsku ķēniņu dinastija. Turpmāk Tikalā valdīja uzvarētāju ieceltas marionetes un tās iedzīvotājiem bija aizliegts veikt reliģiskos rituālus un upurēšanu. Šajā laikā Tikalā netika uzcelta neviena liela celtne.
VII gadsimta beigās par Tikalas valdnieku kļuva Hasavs Čans Kavils I, kurš apņēmās padarīt Tikalu atkal varenu, kā tas bija sendienās. Viņš atsāka celtniecības darbus pilsētā, vispirms uzceļot altāri un apbedīšanas templi Ziemeļu akropolē. Tāpat viņš, sākot ar 692.gadu, lika stēlās iecirst jaunus uzrakstus. Valdnieks pārtrauca maksāt meslus kaimiņu pilsētvalstīm. Un drīz Hasavs Čans Kavils I uzbruka apvidus lielākajai pilsētai Kalakmūlai. 695.gadā Tikala svinēja uzvaru, tās ienaidnieki bija sakauti. Tikalas valdnieks pēc tam varēja netraucēti pievērsties grandioziem būvprojektiem. Pilsēta piedzīvoja jaunu uzplaukumu.
Pēdējais zināmais maiju teksts, kas Tikalā iegravēts uz kādas akmens stēlas, datējams ar 869.gadu. Jau tad pilsēta sāka izdzist.
Pilsēta, kā jau visas preklasiskā perioda maiju pilsētas, tika pamesta pēkšņi, vienā naktī, tā ka netika pabeigta viena tempļa platforma. Pilsētā konstatētas vandālisma pēdas, piemēram, viena stēla bijusi ierakta kājām gaisā. Pētnieki izvirzījuši dažādus minējumus un teorijas par to, kas notika ar tolaik ievērojamo reģionu, taču tā arī nav izdevies nonākt pie vienprātīgas versijas.
Vēsturnieki uzskata, ka pārapdzīvotība un no tā izrietošā mežu izciršana noveda pie ražas izzušanas, un cilvēki vēlējās pamest reģionu, nevis badoties. Tādējādi līdz 900.gadam Tikala, tāpat kā liela daļa maiju senpilsētu piedzīvoja strauju lejupslīdi. Turklāt pētnieki uzskata, ka aptuveni tajā laikā reģions kļuva par sausuma un slimību uzliesmojumu epicentru.
Visu šo apstākļu ietekmē reiz tik varenā un ietekmīgā apkaime ātri iznīka, un X gadsimta beigās lielākā daļa iedzīvotāju Tikalu pameta. Pēdējais zināmais maiju civilizācijas teksts, kas iegravēts senajā pilsētā, datējams ap 869.gadu. Diemžēl jau tad bija sācies pakāpenisks dinastijas noriets. Tikai pēc daudziem gadu simtiem cilvēki, kas šajā vietā ieradās, atklāja, ka pamestajā pilsētā iedzīvotāji aiz sevis atstājuši brīnišķīgus un nozīmīgus vēsturiskos pieminekļus.
Atklāšana un izpēte. 1525.gadā Koretess ar savu militāro vienību atradās pavisam tuvu Tikalai, tomēr tā arī to neatklāja.
Senpilsēta atklāta džungļos 1696.gadā.
Tikai XIX gs. vidū eiropiešu pētnieki sāka izzināt Gvatemalas ziemeļu daļu. 1848.gadā Tikalu apmeklējis Modesto Mendess, 1895.gadā - Alfrēds Persivals Modslijs, XX gs. sākumā – Teoberts Mālers un Alfrēds Merstons Tozzers.
Lidlauka joslas izbūve 1950.gadā paātrināja pilsētas izpēti.
Daudz darījuši ir zinātnieki no Pensilvānijas universitātes, kas Viljama R.Ko vadībā 10 gadus arheoloģiski izpētīja vairāk kā 300 celtnes.
Norāda uz Tikalas saistību ar Teotivakānas kultūru.
Neizpaliek sadursmes ar „melnajiem arheologiem.” Tā piemēram, 1971.gadā tika nogalināts gvatemaliešu pavadonis no J.Grehema ekspedīcijas – Pedro Arturo Sjerra, kas laikam neparedzēti pārsteidzis nelegālos darboņus.
1979.gadā Tikalu iekļāva UNESCO Pasaules mantojumā sarakstā.
Pavisam nesen pētnieki kartēja vairāk nekā 2000 kvadrātkilometrus Petēnas provinces ziemeļos, pārvietojoties ar lidmašīnu, kas aprīkota ar lāzeriem (LIDAR tehnoloģija). Tā atklāti vairāk nekā 60 000 dažādu objektu, tostarp mājas, nocietinājumi un celiņi. Tas zinātniekiem liek domāt, ka teritorijā iedzīvotāju skaits bijis nevis līdz šim uzskatītie pieci miljoni, bet gan 10 vai pat 15. Viens no galvenajiem veiktajiem atklājumiem – atrasta līdz šim nepamanīta piramīda, kas bija paslēpusies netālu no Tikals centra. Līdz šim to uzskatīja par vienkārši dabisku pakalnu.
Mūsdienās te rīko ekskursijas, kā arī interesanti var apmeklēt Tikalas Valsts parku.
Arhitektūra. Pilsēta ir neparasti liela - tajā ir ap 3000 celtnēm, tikai galvenais kulta komplekss vien aizņem veselu kvadrātjūdzi, pašas pilsētas platība – 12 km2. Lokalizētas vairāk kā 3000 ēkas, no tām vairāk kā 60 piramīdas un to drupas. Visaugstākās piramīdas – ap 200 pēdām. Tika atklāts, ka lielie laukumi kalpoja kā nekropoles. Ar aerofotografēšanas palīdzību atklāta sazarota apūdeņošanas un kanalizācijas sistēma. Speciālisti pieļauj, ka pilsētā dažādos laikos dzīvojuši 50–90 tūkstoši cilvēku. Izrakumi parādīja, ka daudzas jaunākās būves celtas uz vecāko pamatiem. Pilsētas centrs bija izplānots senos laikos, un netika mainīts laika gaitā.
Stāvi, piramīdām līdzīgi tempļi sniedzās augstu debesīs, apkārt Lielajam laukumam
Pilsētai bija laba apūdeņošanas sistēma. Simtiem ceļu tīkls savienoja to ar pakļautajiem ciemiem.
Astronomiskie un matemātiskie rādītāji. Galveno celtņu ass attiecībā pret virzienu dienvidi – ziemeļi veido 17 grādus. Ja I un IV piramīdas centrus savieno ar līniju, tad tā no rāda tieši uz Saules lēkta azimutu 13.augustā. Līnija, kas savienos I un III tempļu centrus, norādīs uz Saules atrašanās vietu pavasara un rudens saulgriežos. Ja ar tādu pašu līniju savienos III un IV tempļus, tad tā norādis uzlēcošās Saules vietu pirmajā ziemas dienā. I, IV un V tempļi veido vienādmalu trijstūri.
Aplūkojamie objekti.
Lielais laukums. Grand plaza. Bumbas spēles laukums, izmēri 130 X 75 m. Atrodas starp I un II piramīdām. Ļoti iespaidīgs, tā galvenie objekti ir divas svētnīcas - Lielā jaguāra un ???
Piramīda I. Augstums 44 m. Te uzietas ķēniņa atliekas, kas ir ļoti rets atradums - maiju ķēniņu atliekas vispār uzietas tikai divas reizes (pirmā bija Pakala kapene zem Uzrakstu svētnīcas Palenkē).
Piramīda II.
Piramīda III.
Piramīda IV. Divgalvainās čūskas svētnīca. Augstums 70 m (citur minēts, ka gandrīz 65 m). Augstākā no visām maiju piramīdām.
Piramīda V.
Piramīda X. Pazīstama kā 616.apbedījums. Piramīdas pakājē pie galvenā laukuma apmēram 20 pēdu dziļumā arheologi uzgāja neparasti gara vīrieša skeletu. Tā ķermenis atdusējās uz bruģēta paaugstinājuma, apkārt pērļu un nefrīta rotājumi, kā arī keramika.
Piramīdu-dvīņu komplekss. Tāds ārpus Tikalas ir zināms vēl tikai viens – Jašhā.
Masku svētnīca. 37 m augsta. Būvēta ķēniņa K'awill sievai. Virsotnē var uzkāpt īpašā skatu platformā. Te drūzmējas daudz ļaužu.
Galvenā akropole. Atrodas uz dienvidiem no bumbas spēles laukuma. Konglomerāts, ko veido 42 ēkas un 6 iekšējie pagalmi, savienotas ar ejām un vairāklīmeņu kāpnēm kā labirintā.
Kapene Nr 72. Tajā atrasts trauks ar „augstākā putnudieva attēlu.”
Ķēniņa Divkāršās Sukas kapene. Te uziets zīmējums ar dievišķajiem airētājiem, kas laivā ved mirušo ķēniņu.
Atradumi.
Apaļš akmens ar Saules Dieva attēlu (bārda un izbāzta mēle). Apkārt debesu zīmes.
Stēlas. Pārsvarā tās atrodas uz Grand Plaza akropoles priekšā.
Stēla Nr.4. Agrīns dieva Dūmojošā Spoguļa attēlojums.
Stēla Nr.29 – uz tās ir vissenākais datums, veltījums 292.(290.?) gada vadonim.
Leidenes plāksne – nefrīta plāksnīte ar 15 vecām maiju hieroglifiskajām zīmēm. Pārsvarā nav atšifrēts, taču viens fragments vēsta: „...šeit atdusas Tikalas debesu dzimtas valdnieki...” Patlaban plāksne tiek glabāta Holandē, Leidenes pilsētas muzejā. Uz šīs plāksnes ir agrīns dieva Dūmojošā Spoguļa attēlojums.
Stēla nr.31. Maiju ķēniņa priekšā stāv divi teotivakāniešu kareivji.
Stēla nr.32. Attēlots Tlaloks. Izteikta hipotēze, ka stēlas Nr.31. un 32. uzstādījuši teotivakāniešu tirgoņi.
Pulestouna stēla. To 1965.gadā uzgāja arheologs D.Pulestouns. Noņēma tās atlējumu, bet, baidoties no senlietu izlaupītājiem, neko nepaziņoja korespondentiem. Tomēr, atgriezies tur 1970.gadā, viņš konstatēja, ka stēla pamatīgi bojāta, mēģinot no tās nozāģēt fragmentu.
Kāda akmens stēla ar pēdējo zināmo maiju tekstu Tikalā - ap 869.gadu.
Baumas. Te, tāpat kā Kopanā un Palenkē, arī esot uziets dzīvsudrabs.
