Aliens

Tihons (1917.-1925.g.)

Тихон. 
Laicīgā vārdā Vasīlijs Beļavins (Васи́лий Ива́нович Белла́вин).
11.neatkarīgais Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs.

Dzīvesgājums. Baznīca bija arī ierocis krievu carisma rokās tad, kad patvaldība realizēja impērijas pakļauto tautu koloniālo apspiešanas politiku - žīdu, musulmaņu u.c. Kad 1905.gadā tika organizēta "Krievu tautas savienība," melnsimtnieciska grautiņu organizācija, kas rīkoja žīdu un studentu grautiņus, tad pareizticīgo baznīcas bīskapu lielum lielais vairums ar nākamo patriarhu Tihonu un pašu ķeizaru priekšgalā tūdaļ tajā iestājās.
1917.gada augusta beigās Maskavas kremļa Uspenskas katedrālē sāka darbu Krievu pareizticīgās baznīcas Vietējais (Viskrievijas) koncils (Поместный собор Русской православной церкви), kas bija pirmā tāda sapulce kopš XVII gs. Viens no sapulces lēmumiem bija patriarhijas atjaunošana, ko savulaik bija likvidējis Pēteris I. Saliedējusies ap Tihonu, garīdzniecība nekavējoši uzsāka niknu cīņu pret padomju varu.
1917.gadā koncils atkal atjaunoja patriarhātu un iecēla par patriarhu Tihonu. Viņam bija jākalpo naidīgas varas apstākļos, kad plosījās pilsoņu karš un vispārējs haoss. Saliedējusies ap Tihonu, garīdzniecība nekavējoši uzsāka niknu cīņu pret padomju varu.
Līdz ar 1918.gadā pieņemto dekrētu par baznīcas šķiršanu no valsts un skolas šķiršanu no baznīcas Pareizticīgo baznīca pārstāja būt valsts baznīca un Padomju Krievijā tika realizēta ateistiskās propagandas brīvība. Tihons to pasludināja par uzbrukumu Baznīcas tiesībām un ticības vajāšanu. garīdzniecības pretpadomju pozīcijas visspilgtāk izpaudās ārzemju militārās intervences un Pilsoņu kara laikā - daudzi baznīcas darbinieki sadarbojās ar baltgvardiem un arī interventiem.
1921.-1922.gados Krievija piedzīvoja briesmīgu postu - Pievolgas 16 guberņās cieta badu ap 14 miljoni cilvēku. 1922.gada 22.februārī Sarkankrievu valdība izdeva rīkojumu par baznīcas dārglietu konfiskāciju, lai ārzemēs iepirktu labību. Patriarhs Tihons nostājās pret šo pasākumu un garīdzniecību aicināja dārglietas noslēpt. baznīca badaino situāciju izmantoja cīņai pret lieliniekiem un, protams, apgalvoja, ka bads ir "Dieva sods" par grēkiem.
1922.gadā Krievijas Pareizticīgo baznīcas vidē radās t.s. "atjaunotās baznīcas kustība," kuru vadīja metropolīts Aleksandrs Vedenskis. "Atjaunotāji" izvirzīja uzdevumus "atjaunot" baznīcu, mainīt tās darbību, pielāgojoties jaunajiem politiskajiem apstākļiem. "Atjaunotās baznīcas kustība" nostājās opozīcijā pret baznīcas vadības monarhistisko darbību un bija par lojālu attieksmi pret padomju varu. Savā baznīcas programmā tā paredzēja vairākus pārveidojumus, kas attiecās galvenokārt uz baznīcas pārvaldi un garīdzniecības dzīves veidu. Šīs kustības dalībnieku darbība plaši neizplatījās, bet bija zināms pamudinājums džiem garīdzniecības slāņiem revidēt savu nostāju pret lielinieku dibināto valsti. sakarā ar to, ka patriarhāta baznīca mainīja savu attieksmi pret padomju varu, "atjaunotās baznīcas" garīdzniecība sāka atgriezties patriarhāta baznīcā. "Atjaunotās baznīcas kustība" galīgi izbeidzās, kad 1946.gadā nomira metropolīts Vedenskis.
1923.gadā patriarhs Tihons paziņoja, ka atsakās no pretpadomju darbības: "Civilo attiecību laukā mums vajag būt patiesiem pret padomju varu un strādāt vispārības labā, nosodot visādu - atklātu un slepenu aģitāciju pret jauno valsts iekārtu."
1925.gadā Tihons vair nav amatā (nobeidza, nomira vai atcēla?), viņa vietā nāca amata izpildītājs Sergijs. 

Saites.
Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhi.