Aliens

Tarutinas kauja (1812.g.)

Kauja starp

Politiskā situācija pirms kaujas. 1812.gada vidū Napoleonam I un arīviņa armijas karavīriem kļuva skaidrs, ka kaut kas jādara. Tuvojās ziema,ko pārtikas trūkuma dēļ pārlaist Maskavā būtu graujoši. Visi krievu ķeizaram Aleksandram I nosūtītie miera piedāvājumi palika bez atbildes. Tādejādi kļuva skaidrs, ka frančiem Maskava jāpamet. 
Bija divi atkāpšanās ceļi - pa to pašu kā franči uz Maskavu atnāca vai arī DR virzienā. Pirmāiespēja nebija īpaši laba, jo Krievijas impērijas rieteņu apgabali bija izpostīti. Saprātīgāka bija atkāpšanās Kalugas virzienā, kura teritorijas nebija skāris karš. Tomēr tai virzienā ceļu frančiem aizšķērsoja krievu armija, kas bija izvietojusies nometnē pie Tarutinas ciema (Тарутино - mūsdienu Kalugas apgabalā).
Krievu armijas darbības novēroja maršala Joahima Mirata komandētā vienība. Miratam nebija iespēju operatīvi iegūt papildspēkus no franču pamatspēkiem Maskavā unto zināja krievi. Tādēļ tika nolemts sakaut Miratu ātrāk iekāms tam spēs palīdzēt Napoleons I. Tomēr virspavēlnieks M.Kutuzovs īpaši netiecās pēc militāra risinājuma, jo visai pamatoti uzskatīja, ka laiks un ziema darbojas krievu pusē. Vajadzēja tikai pagaidīt, kad bada dēļ franču armija demoralizēsies.

Kaujas gaita. Tomēr krievi paliek krievi - viņi var salauzt pat tērauda lodi, kvalitatīvs uzbrukuma plāns netika izstrādāts. Varbūt tieši tādēļ krievu armija nespēja panākt savu mērķi un šai kaujā sakaut Mirata vienību.
Krievu uzbrukums Mirata armijai bija izkaisīts. Pašās kaujas sākumā tika nogalināts 2.kājnieku korpusa komandieris ģenerālleitnants Kārlis Bahouts (Карл Багговут). Korpuss, ko komandēja ģenerālis Leontijs Bēnigsens (Леонтий Беннигсен) darbojās neizlēmīgi, lai gan tas zināmā mērā bija attaisnoti, jo to neatbalstīja neviena cita krievu karaspēka vienība. M.Kutuzovs kauju nevadīja un nekādus rīkojumus nedeva. Kazaki, tikuši pie franču vezumiem, metās tos laupīt un galu galā pārdzērās tā vietā lai vajātu atkāpjošo ienaidnieku.
Neskatoties uz haosu karaspēka darbībā, krievi šo kauju tomēr uzvarēja un Mirats ar atlikušo vienību bija spiests atkāpties uz Maskavu.

Kaujas nozīme. Mirats ar atlikušo vienības daļu bija spiests atkāpties uz Maskavu.Franči zaudēja vezumus un 38 lielgabalus - tik daudz lielgabalus neviena no karā iesaistītajām pusēm vēl nebija sagrābusi.
Krievi neizmantoja iespēju pilnīgi sakaut maršala Mirata komandēto militāro vienību. Vēlāk ģenerālis A.Jermolovs (А.П.Ермолов) to nožēloja un izteicās, ka atsevišķie komandieri izrīkojās pēc savas patikas" ("частные начальники распоряжались по произволу"), jo faktiski virspavēlnieks M.Kutuzovs no jebkādām militārām darbībām pašizolējās. Tomēr šī uzvara pozitīvi ietekmēja krievu karavīru kaujas garu, un tā kalpoja arī kā viens no iemesliem, lai Napoleons I pamestu Maskavu.
Ar savstarpējiem pārmetumiem lieta tomērtikai nebeidzās - Kutuzovs no komandēšanas atstādināja Bēnigsenu, jo tas pamatoti bija apsūdzējis Kutuzovu bezdarbībā. Tomēr Bēnigsenu par šo kauju apbalvoja ar Sv.Andreja Pirmsauktā ordeni, gan aizsūtot uz Kalugu gaidīt jaunu nozīmējumu.
napoleonam I, savukārt bija jābēg no Maskavas pa to pašu ceļu kā viņš atnāca - cauri izpostītiem rajoniem, kurā nebija pārtikas.

Saites.
Napoleona I Krievijas karagājiens (1812.g.).
Kauju saraksts.