Tilzītes miers (1807.g.)
- Detaļas
- Publicēts 25 Novembris 2018
- Autors Redaktors
Tilzītē 1807.gadā tika noslēgti divi miera līgumi.
Francijas-Krievijas miera līgums. Miera līgums starp Franciju un Krievijas impēriju, kas tika parakstīts Tilzītē (tagad Sovetska Kaļiņingradas apgabalā) 1807.gada 8.jūlijā sarunu rezultātā, kas risinājās starp Napoleonu I un Aleksandru I.
Lidz ar Tilzītes mieru beidzās karš, kuru Krievija ar sabiedrotajiem Angliju, Prūsiju, Zviedriju veda pret Napoleona Franciju.
Teritoriālās izmaiņas saskaņā ar Tilzītes līgumu:
- Prūsija zaudēja nozīmīgas teritorijas, no kurām nodibināja Vestfāles karalisti un Varšavas hercogisti;
- Krievijas impērija ieguva Belostoku ar apkārtējo apgabalu;
- Danciga tika pasludināta par brīvpilsētu;
- slepenajos līguma pantos Krievija apņēmās izvest karaspēku no Donavas kņazistēm, nodeva Francijai Kattaro līci un atzina Francijas suverenitāti pār Jonijas salām.
Tāpat Tilzītē tika noslēgts arī slepens traktāts par Krievijas un Francijas aizsardzības un uzbrukuma savienību. Gadījumā, ja Anglija atteiktos no Krievijas starpniecības un no miera noslēgšanas ar Franciju, Krievija apņēmās saraut ar to diplomātiskās attiecības. Gadījumā, ja Turcija atteiktos no Francijas starpniecības un miera noslēgšanas ar Krieviju, Francija apņēmās nostāties Krievijas pusē. Krievija pievienojās pret Angliju vērstajai kontinentālai blokādei.
Tilzītes miera līgums bija spēkā līdz pat Napoleona I iebrukumam Krievijā 1812.gadā.
Francijas-Prūsijas miera līgums. Noslēgts Tilzītē 1807.gada 9.jūlijā. Tas noteica teritoriālās izmaiņas Prūsijai, kas bija paredzētas miera līgumā starp Franciju un Krieviju. Prūsijai tika uzlikta kontribūcija 100 miljonu franku apmērā par labu Francijai. Prūsijas armija bija jāsamazina līdz 40 000 cilvēkiem, uz Prūsiju tika attiecināts dekrēts par kontinentālo blokādi.
Prūsija šī miera līguma rezultātā bija cietusi visvairāk - karaliste bija zaudējusi turpat vai pusi savu teritoriju. No tām Rečpospoļitas teritorijām, kas XVIII gs. sadalīšanu rezultātā bija tikušas Prūsijai, Napoleons I izveidoja Varšavas hercogisti, bet Belostoku atdeva Krievijas impērijai.
Krievijas attieksme pret Tilzītes mieru. Krievijā tas tika uztverts kā ārkārtīgi pazemojošs, lai gan Krievijas impērija neko nebija zaudējusi, pat drīzāk otrādi. Tomēr, lai kā arī nebūtu, Krievija karu bija zaudējusi. Pēc 14 gadiem A.Puškins rakstīja: "Тильзит!.. (при звуке сем обидном/Теперь не побледнеет росс)."
Lai gan Krievija teritoriāli bija pat ieguvusi, tomēr situācijas noteicējs bija Napoleons I un viņš diktēja noteikumus. Tāda atkarība Krievijas impērijā tracināja daudzus, protams, arī Aleksandru I.
Slepeni Krievija un Francija noslēdza līgumu arī 1808.gada 12.oktobrī - Erfurtes konvenciju, kas apstiprināja 1807.gada Tilzītes miera līguma noteikumus. Francija atzina Krievijas tiesības uz Somiju, Moldāviju un Valahiju, kā arī apsolīja ievērot neitralitāti Krievijas-Turcijas kara laikā.
