Aliens

Tenzins Gjaco (1936.g.-patlaban)

14. Tibetas dalailama, kas stājies amatā 1936.gadā un ir tāds vēl šodien. 

Dzīvesgājums. Tagadējais Dalailama ir 14.pēc skaita, ievēlēts 1936.gadā. Viņš dzimis tibetiešu zemnieku ģimenē kā Tenzins Gjaco 1935.gada 6.jūlijā kā viens no 16 bērniem. Izdzīvoja tikai 7 bērni ģimenē.
Leģenda vēsta, ka tad, kad viņš bijis divus gadus vecs, meklētāju grupa saņēmusi zīmes, ka viņš esot dalailamas reinkarnācija, un apstiprinājusi viņa identitāti, kad viņš atpazinis lūgšanu krelles un citas iepriekšējā dalailamas relikvijas. Zēns tika nogādāts budistu templī, lai tiktu sagatavots dalailamas amatam. Dalailama savā autobiogrāfijā „Brīvība trimdā,” raksta, ka jau bērnībā nojautis savu misiju. Viņš vienmēr centies sēdēt galda galā un gatavojies ilgam ceļojumam uz Lasu.
Ķīna, kas Tibetu okupēja 1950.gadā, ir apsūdzējusi dalailamu separātistu kustības organizēšanā šajā reģionā. Ķīnas iebrukuma laikā dalailamam bija tikai 15 gadu. Dalailama bija spiests bēgt no Tibetas 1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu. Pēc bēgšanas viņš Indijas ziemeļos Kangras ielejā, Dharamsalā, izveidoja Tibetas valdību trimdā. Indijā pašlaik dzīvo vairāk nekā 200 000 tibetiešu bēgļu.
Dalailama aicināja tibetiešus uz nevardarbīgu pretošanos Mahatmas Gandija stilā. Mēģinājis noslēgt kompromisu ar Ķīnu, tādēļ prasa tikai „kultūras autonomiju” nevis pilnīgu valsts neatkarību. Ķīna viņu pasludinājusi par separātistu un asi reaģē, ja kāda no pasaules valstīm viņu oficiāli pieņem. Visdrīzāk, ķīnieši vienkārši gaida viņa nāvi.
1989.gadā dalailama saņēma Nobela Miera prēmiju par nevardarbīgu pieeju attiecībām ar Ķīnu. 2007.gadā viņam bija 72 gadi. Atteicies pārdzimt Ķīnas okupētajā Tibetā.
Daļa tibetiešu uzskata viņu par pārlieku mērenu, un uzskata, ka pienācis asākas cīņas laiks par dzimtenes neatkarību.
Nu dalailama atkāpies no trimdas valdības vadītāja amata, lai vairāk koncentrētos uz savu garīgo misiju.
2009.gada septembrī ar dalailamu atteicās tikties jaunais ASV prezidents Obama. Tas notika pirmo reizi kopš 1991.gada.
2011.gadā viesojās Igaunijā, kur viņu silti uzņēma prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Norbulinka. Dalailamas vasaras rezidence, atrodas gleznainā nostūrī 40 minūšu brauciena atālumā no Makleod Gandžas. Komplekss uzbūvēts japāņu-tibetiešu stilā. Te atrodas Budas templis, Tibetas Kultūras institūts un Leļļu muzejs.

Dalailama un Latvija. 1.vizīte Latvijā notika 1991.gadā,
2.vizīte - 2001.gadā, tikās ar VVF, gan premjeru Andri Bērziņu u.c. augstākajām amatpersonām, viesojās Saeimā. VVF piedalījās smilšu mandalas iesvētīšanā.
Trešā vizīte 2013.gadā no 8.-11.septembrim. Nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Nolasīja lekciju "Līdzcietības kultūra." Valsts amatersonas ar viņu nu jau vairs netikās.

Darbi. Dalailamas autobiogrāfija "Brīvība trimdā." 

Raksti.
Analīze. Fragments no dalailamas lekcijas Hārvardā, 1981.gadā.

Saites.
Dalailamas (1409.g.-patlaban).

------------------------------------------------------------------------------------

Viņa Svētības, Četrpadsmitā Dalailamas Tenzina Gjatso paziņojums par viņa reinkarnāciju.

24. septembris 2011 g.

Ievads

Mani tautieši tibetieši, dzīvojoši Tibetā un arī ārpus tās robežām, visi, kuri ievēro Tibetas budisma tradīcijas, un visi, kuri kādā veidā saistīti ar Tibetu un tibetiešiem. Pateicoties mūsu seno valdnieku, viņu ministru un cienījamo skolotāju paredzēšanas spējai Budas mācība visā tās pilnībā, gan pamatojoties uz visu Trīs Ratu mācības svētajiem rakstiem un skolotāju personiskās pieredzes, gan temati un mācības, kuri saistīti ar četriem tantras komplektiem, plaši uzplaukusi Sniegāju zemē. Visai pasaulei Tibeta bija un paliek budisma tradīcijas, un ar to saistītās kultūras avots. Tas būtiski veicinājis lai neskaitāmas dzīvās būtnes Āzijā, ieskaitot gan Ķīnā, gan Tibetā un Mongolijā, iegūtu laimi.
Lai Tibetā saglabātu budisma tradīciju, mēs esam izstrādājuši mācīto adeptu atpazīšanas unikālu tradīciju, kas nesusi kolosālu labumu kā Dharmai kopumā, kā mūku kopienai, tā visām dzīvajām būtnēm.
Pēc XV gadsimtā nekļūdīgi veiktās Geduna Drupa pārdzimšanas viszinošajā Gedunā Gjatco, un Ganden Phodrang Labrang (Dalialamas institūta) dibināšanas sekoja virkne atpazītu pārdzimšanu. Trešajam no šās līnijas, Sonamam Gjatco, tika piešķirts Dalailamas tituls. Piektais Dalailama, Ngavangs Sonams Gjatco, 1642.gadā izveidoja Ganden Phodrang valdību, kļūdams vienlaicīgi par Tibetas garīgo un laicīgo vadītāju. Vairāk kā 600 gadus pēc Geduna Drupa laikiem, Dalailamu līnijā ir nekļūdīgi noteikti virkne pārdzimušo.
Sākot ar 1642.gadu, 369 gadu garumā Dalailamas bija Tibetas politiskie un garīgie vadītāji. Tagad esmu labprātīgi pielicis punktu šai tradīcijai. Esmu lepns un apmierināts, ka spējam ievērot citās pasaules vietās plaukstošo demokrātiskās pārvaldes sistēmu. Jau 1969.gadā skaidri liku noprast, ka lēmumu vai Dalailamam jāpārdzimst nākotnē, jāpieņem tiem, uz kuriem tas tieši attiecas. Taču ja ieinteresētā sabiedrība paudīs vēlmi, lai Dalailamu institūts turpinātu pastāvēt, tad bez precīzām pārdzimšanas instrukcijām ir acīmredzamas bažas, ka zināmas politiskās aprindas var izmantot to savu savtīgo mērķu realizēšanai.
Tāpēc, kamēr esmu ar labu veselību un skaidru saprātu, man nepieciešams sniegt precīzas instrukcijas attiecībā uz nākamā Dalailamas atpazīšanu, lai neatstātu vietas šaubām vai krāpšanai. Lai pilnībā izprastu šīs instrukcijas, nepieciešams skaidrs priekšstats gan par Tulku atpazīšanas sistēmu, gan pamatjēdzieniem, uz kā balstīta šī sistēma. Tāpēc tālāk sniegšu to īsu skaidrojumu.

Iepriekšējās un nākamās dzīves

Lai pieņemtu pārdzimšanas (pārmiesošanās vai reinkarnācijas) vai Tulku realitātes ideju, mums jāpiekrīt iepriekšējo un sekojošo dzīvju eksistēšanai. Dzīvās būtnes ienāk šajā dzīvē no iepriekšējās dzīves, un pēc nāves atkal pārdzimst. Šādu cits citai sekojošu nepārtrauktu pārdzimšanu pieņēmušas visas Indijas garīgās tradīcijas un filozofiskās skolas, izņemot Čarvakas skolu, kura balstīta uz materiālisma principiem. Daži mūsdienu pētnieki noliedz iepriekšējo un nākamo dzīvju eksistenci tāpēc, ka tās nav iespējams ieraudzīt. Citi neveic tik nepamatotus spriedumus pēc šāda pamata.
Kaut arī daudzas reliģiskās tradīcijas pieņem pārdzimšanu, tām ir dažādi skatījumi par – kas īsti pārdzimst, pats pārdzimšanas process, un pārejas periods starp divām dzīvēm. Dažas reliģiskās tradīcijas piekrīt nākamās dzīves iespējamībai, taču noliedz ideju par iepriekšējām dzīvēm.
Kopumā budisti tic, ka dzimšanas ir bez sākuma, un ka pateicoties karmas un destruktīvo emociju pārvarēšanas ceļam būsim atbrīvojušies no eksistences riņķojuma, mēs vairs nepārdzimsim pakļauti šiem faktoriem. Tādējādi, budisti tic iespējamībai pārtraukt pārdzimšanu kā karmas un destruktīvo emociju rezultātu, bet lielākais vairums budistu filozofisko skolu uzskata, ka pati apziņas plūsma nevar tikt pārtraukta. Noliegt iepriekšējās un nākamās pārdzimšanas nozīmē nonākt pretrunā ar budisma priekšstatu par pamatu, ceļu, un rezultātu, kuri jāskaidro pamatojoties uz jēdzieniem par disciplinētu vai nepakļāvīgu prātu. Ja noliegsim iepriekšējo un nākamo dzīvju iespējamību, tad pēc loģikas nākas piekrist tiem, ka šī pasaule un tās iedzīvotāji rodas bez jebkādiem cēloņiem un nosacījumiem. Sekojoši, ja uzskatām sevi par budistiem, mums jāpieņem iepriekšējo un nākamo dzīvju eksistēšana.
Tiem, kuri atceras savas iepriekšējās dzīves, pārdzimšana ir skaidra pieredze. Taču lielum lielais dzīvo būtņu vairums miršanas procesā aizmirst iepriekšējās dzīves, pārejas stāvokli un jauno pārdzimšanu. Tā kā viņiem iepriekšējo un nākamo dzīvju eksistēšana nav acīmredzama, to pierādīšanai nepieciešams izmantot loģikas slēdzienus.
Budas mācībās, un vēlākajos komentāros par tām, sastopami daudzi loģiski pamatojumi, kas pierāda iepriekšējo un nākamo dzīvju eksistēšanu. Īsumā tos var reducēt četros loģikas slēdzienos: pirms katra objekta sastopams tāda paša veida vai tipa objekts, pirms katra objekta ir substancionāls cēlonis, pagātnē prātam jau piemita zināšanas par objektu, pagātnē objektam jau bijušas zināšanas par mijiedarbību ar objektu.
Galīgajā variantā visi secinājumi pamato ideju: tā kā prāta daba ir skaidrība un apzināšanās, tad arī prāta substncionālais cēlonis ir skaidrība un apzināšanās. Par prāta substancionālo cēloni nevar būt nekas cits, piemēram, nedzīvs objekts. Tas acīmredzams. Pateicoties loģiskajai analīzei secinām, ka skaidrības un apzināšanās jaunās plūsmas cēlonis nevar rasties bez cēloņa vai no neatbilstošiem cēloņiem. Noskaidrojot, ka prātu nevar radīt, mēs varam secināt, ka nekas nespēj izbeigt smalko skaidrības un apzināšanās plūsmu.
Cik man zināms, nevienam šodienas psihologam, fiziķim vai neirobiologam pagaidām nav izdevies novērot vai pamatot prāta rašanos no matērijas vai bez iemesla.
Sastopami cilvēki, kuri atceras iepriekšējo dzīvi, vai pat vairākas dzīves, un spēj parādīt vietas, kur bijuši iepriekšējās dzīvēs, kā arī bijušos radiniekus. Šādi gadījumi nav bijuši tikai un vienīgi pagātnē. Pat šodien Austrumos un arī Rietumos sastopami daudzi cilvēki, kuri spēj atcerēties savu iepriekšējo dzīvju notikumus un pārdzīvojumus. To noliegt nozīmē negodīgi un aizspriedumaini pieiet pētījumiem, turklāt tas ir pretrunā ar esošajām liecībām. Tibetiešu pārdzimšanas atpazīšanas sistēma – ticama pētījumu metode, balstīta uz cilvēku atmiņām par savām iepriekšējām dzīvēm.

Kā notiek pārdzimšana

Eksistē divi pārdzimšanas veidi pēc nāves: pārdzimšana pateicoties karmai vai destruktīvajām emocijām, un pārdzimšana pateicoties līdzcietības un lūgšanas spēkam. Pirmajā gadījumā cēlonis ir neziņa, tas rada gan negatīvo, gan pozitīvo karmu, kas atstāj savus nospiedumus apziņā. Spēcīgās vēlmes un pieķeršanās no jauna šos nospiedumus iedarbina, kas arī mūs virza uz nākamo dzīvi. Tādējādi mēs piespiedu kārtā atkārtoti piedzimstam augstākās vai zemākās pasaulēs. Tieši tā vienkāršās būtnes nepārtraukti griežas eksistences aplī, līdzīgam ritošam ritenim. Taču pat šādos apstākļos, vienkāršās būtnes, cildenu nodomu vadītas, var centīgi nodarboties ar laba veikšanas praksēm savā patreizējā dzīvē. Tādējādi viņi sevi pieradina pie labvēlēlīgās domāšanas, kas aktivizēta nāves brīdī, spēj palīdzēt tiem pārdzimt daudz augstākās eksistences sfērās. No otras puses, augstākie Bodhisatvas, sasnieguši vieduma ceļu, pārdzimt nevis pēc karmas un destruktīvo emociju spēka, bet pateicoties savas līdzcietības pret visām dzīvajām būtnēm un lūgšanām par visu citu būtņu labumu, spēkam. Viņš spēj izraudzīties pārdzimšanas vietu un laiku, kā arī savus nākamos vecākus. Šāda pārdzimšana, kas notiek ar vienu mērķi – nest labumu citiem, arī ir pārdzimšana pateicoties līdzcietības un lūgšanu spēkam.

Tulku nozīme

Tibetiešu paradums lietotais vārds Tulku (nirmanakaja, emanācijas ķermenis, vai budas izpausmes ķermenis) attiecībā par atpazītiem [lamu] iemiesojumiem, acīmredzot veidojies no tā, ka ticīgie sāka šo apzīmējumu lietot kā godbijības izpausmi. Bet vēlāk tas kļuvis vispārpieņemts. Vispār termins Tulku attiecas uz noteiktu budas aspektu, vienu no četriem, kas aprakstīts Sutrajanā. Atbilstoši šiem budas aspekta paskaidrojumiem, karmas un destruktīvo emociju sasaistītam cilvēkam, piemīt dharmakajas (patiesības ķermeņa) sasniegšanas potenciāls. Dharmakaja sastāv no džnjanakaijas un svabhavanakaijas. Pirmā atbilst budas apgaismotajam prātam (vai apgaismotajai apziņai), kas spējīgs tieši un nepastarpināti vienā acumirklī uztvert visu kā tas patiesībā ir. Tas ir attīrīts no visām postošajām emocijām, kā arī no to nospiedumiem, pateicoties ilgstošai nopelnu un gudrības uzkrāšanai. Otrs, svabhavanakaija, atbilst viszinoša apgaismota prāta tukšajai dabai. Šie divi aspekti izpaužas budām pašiem priekš sevis. Un pa cik pārējiem nepiemīt tiešās pieejas šiem aspektiem, mijiedarboties ar šiem spēj vienīgi paši budas, tad lai spētu palīdzēt dzīvajām būtnēm, budām nepieciešams parādīties visiem pieejamās materiālās formās. Lūk, tāpēc par augstāko budu materiālo izpausmi kļuvusi sanboghaja (svētlaimes ķermenis), kas ir pieejams augstākajiem bodhisatvām un kam piemīt pieci raksturlielumi, starp kuriem, piemēram, ir klātesamība Akaništas augstākajā pasaulē. Bet no samboghajas izstarojas miriādēm budu izpausmju parādīšanās ķermeņi, vai Tulku (nirmankaja), tie var būt dievu vai cilvēku formā, un pieejami arī parastajām būtnēm. Šie materiālie ķermeņi tiek dēvēti par „formu ķermeņiem”, un to nozīme ir kalpošana citiem.
Nirmankaja (emanācijas ķermenis, vai budas izpausmes ķermenis) var būt trīs veidu: 1) augstākās nirmankajas ķermenis, piemēram, Buda Šakjamuni, vēsturiskais buda, kurš veicis divpadsmit budas veikumus, piemēram, piedzimšanu izraudzītā vietā, un tā tālāk., 2) radošo nirmankajas ķermeni, ar kā palīdzību buda kalpo citiem, atnākot kā amatnieks, māksilieks, un tā tālāk, un 3) iemiesotais nirmanakaijas ķermenis, ar kā palīdzību budas parādās dažādās formās, piemēram, cilvēku, vai dievību, upju, tiltu, dziedniecisku zāļu un koku veidolā, lai palīdzētu dzīvajām būtnēm. Iemiesošanās garīgo skolotāju veidolā, kurus Tibetā sauc par „tulku” attiecināma uz trešo no trim nosauktajām nirmanakaijas kategorijām. Starp šiem tulku, iespējams ir ne mazums tādu, kuri atbilst visiem trim budu nirmanakaijas ķermeņiem, taču tas neattiecās uz visiem. Starp tibetiešu tulku iespējams ir arī augstāko bodhisatvu, kā arī bodhisatvu kuri atrodas uzkrāsānas un sagatavošanas ceļā, un skolotāju, kuri kuriem vēl tikai priekšā ir uzkāpšana uz bodhisatvu ceļa, iemoesojumi. Tādējādi tituls „tulku” tiek piešķirts lamam, kurš iemiesojies, gan pamatojoties, ka viņš līdzinās apgaismotai būtnei, vai arī pateicoties viņu saišu ar apgaismoto būtņu noteiktām īpašībām spēkam.
Kā teica Džamjangs Khjence Vangpo:
„Reinkarnācija – ir tas, kas notiek, kad būtnes pārdzimst, pēc tam, kad to iepriekšējais ir aizgājis no dzīves; emanācija – kad izpausme notiek bez tā avota aiziešanas no dzīves.”

Iemiesojumu atpazīšana

Atpazīšanas prakse, pamatojoties uz iepriekšējās dzīves noteikšanu, kas īsti bijusi dotā būtne, bijusi sastopama jau Budas Šakjamuni dzīves laikā. Vinaja pitakas četros sējumos (agamah), kā Džataku (Budas iepriekšējo dzīvju aprakstos), Sutrā par gudrību un muļķību, Sutrā par simts karmām, uncitās Tadhgata stāsta par karmas darbību, atkārto neskaitāmus stāstus kā kādā no iepriekšējām dzīvēm uzkrātās karmas sekas izpaužas šajā dzīvē. Bez tam, daudzu pēc Budas dzīvojošu indiešu skolotāju dzīves aprakstos ir stāstīts kar viņu iepriekšējām dzīvēm. Ir ne mazums tādu stāstu, taču Indijā netika izveidota jaunu iemiesojumu atpazīšanas sistēma un to kārtas numuru piešķiršana.

Iemiesojumu atpazīšanas sistēma Tibetā

Tibetas pamatiedzīvotāju sākotnējā tradīcija – Bon, arī jau atzina iepriekšējo un nākamo dzīvju eksistenci. Un ar budisma ienākšanu praktiski visi tibetieši tai sāka ticēt. Daudzo garīgo skolotāju jauno iemiesojumu meklēšana, kā arī paradums lūgties, lai tā notiktu, bija izplatīts visā Tibetā. Daudzi uzticami avoti, piemēram, „Mani Kabum” un „Kathanga piecdaļīgā mācība”, kā arī slavenā, nesalīdzināmā indiešu skolotāja Dipankara Atišas mācība, kuru viņš sniedza Tibetā XI gadsimtā un iekļauta grāmatā „Kadam [tradīcijas] mācekļu grāmata], kā arī darbs „Dārgakmeņu vainags: atbildes uz jautājumiem” vēsta par Līdzcietības Bodhisatvas Arijas Avalokiteševaras (tib. Čenrezi) pārdzimšanām. Taču šobrīd pielietotā skolotāju jauno iemiesojumu oficiālā atpazīšanas tradīcija tika izveidota XIII gadsimta sākumā, kad Karmapu Pagši tika atzīts par Karmapas Djosuma reinkarnāciju, ko veica viņa skolnieki vadoties pēc viņa paša atstātajām prognozēm. No tā laika, vairāk kā deviņsimt gadu ilgā periodā tika atpazīti septiņpadsmit Karmapu iemiesojumi. Līdzīgi, kad tika atzīta Kungi Sangmo jaunā inkarnācija Khandro Čokji Dromē XV gadsimtā, tika atpazīti vairāk kā desmit Samdinga Dordže Phamo iemiesojumi. Tādējādi, starp Tibetā atpazītajiem Tibetā tulku sastopami gan mūki, gan pasaulīgie tantras praktiķi, gan vīrieši, gan sievietes. Šī pārdzimteņu atpazīšanas sistēma izplatījās arī citās tibetiešu budisma tradīcijās, kā arī bon. Šodien atzīti un Dharmai kalpojoši tulku ir visās tibetiešu budisma tradīcijās: Sakja, Gelug, Kagju un Ņjingmā, kā arī Džonang un Bodong. Protams, starp tulku ir arī tādi, kuri apkauno savu vārdu.
Viszinošais Genduns Drubs, kurš bija Čže Congkapas (Gelug dibinātāja) tiešais skolotājs, Čangjē nodibināja Tašilhunpo klosteri un rūpējās par saviem audzēkņiem. Viņš aizgāja no dzīves 1474 gadā, 84 gadu vecumā. Lai arī sākumā cilvēki necentās atrast viņa nākamo iemiesojumu, tomēr bija spiesti atzīt viņu bērnā, kura vārds bija Sangje Čophels, dzimis Tanakē 1476 gadā, jo viņš satriecoši skaidri un nekļūdīgi atcerējās savu iepriekšējo dzīvi. Kopš tā laika sākās Dalailamu nākošo iemiesojumu meklēšana un atpazīšana, ko veica Ganden Phodrang labrang (Ganden skolas vadība), bet vēlāk valsts Ganden Phodrang.

Jauno iemiesojumu atpazīšanas metodes

Izveidojot tulku atpazīšanas sistēmas, attīstījās un izplatījās dažādas tās praktiskā pielietojuma procedūras. Par nozīmīgākām uzskata iepriekšējā iemiesojuma atstāto vēstuli ar paredzējumu, kā arī citus viņa atstātos norādījumus un instrukcijas; jaunā iemiesojuma spēju ticami izstāstīt par savu iepriekšējo dzīvi; dažādu priekšmetu, kuri piederējusi iepriekšējam, atpazīšana; kā arī viņam tuvu cilvēku atpazīšana. Bez tam tiek izmantotas arī papildus metodes, piemēram, vēršās pie uzticama garīgā skolotāja ar lūgumu veikt zīlēšanu, kā arī vērsties pēc pareģojuma no pasaulīgajām dievībām – orākuliem, kuri spēj sazināties ar transā nonākuša mēdija starpniecību, un vīziju novērojumi, kas parādās virs svēto ezeru – sargu ūdens līmeņiem, piemēram, Lhamo Lačo, svētā ezera dienvidos no Lhasas.
Gadījumā, ja izrādās, ka ir virāki potenciālie kandidāti atzīšanai par tulku, un izvēle saistīta ar grūtībām, ir tradīcija galīgo lēmumu pieņemt ar zīlēšanu, izmantojor mīklas bumbiņas (zen tak), ko veic pretim svētam attēlam un ar patiesības spēku piesaukšanu.

Emanācija pirms priekšgājējs aizgājis no dzīves (ma-dhe tulku)

Parasti ar reinkarnāciju saprot cilvēka pārdzimšanu pēc tā priekšgājēja aiziešanas no dzīves. Vienkāršās dzīvās būtnes, kā likums, nav spējīgas veikt emanāciju pirms nāves (ma-dhe tulku), taču augstākie bodhisatvas, kas spējīgi vienlaicīgi izpausties simts vai pat tūkstots ķermeņos, spēj veikt emanāciju pirms savas nāves. Tibetas tulku atzīšanas sistēmā sastopamas emanācijas, kuras piederīgas tai pašā prāta plūsmai, kāda priekšgājējam; emanācijas, kas saistītas ar citiem karmas spēkiem un lūgšanām; un emanācijas, kas nākušas kā svētījumu un iecelšanas rezultāts.
Pārdzimuša [lamas] atkārtotas ierašanās galvenais cēlonis ir lai turpinātu sava priekšgājēja nepabeigtos darbus, kuri veltīti Dharmai un visām dzīvajām būtnēm. Gadījumā ja lama ir vienkārša (ne ordināra) būtne, tad pie tā paša prāta plūsmas piederošas reinkarnācijas vietā, var tikt atpazīta viņa emanācija citā cilvēkā, kuram ir saikne ar šo lamu pateicoties lūgšanu un tīrās karmas spēkam. Alternatīvs lēmums var būt kad lama pats nozīmē savu pēcteci, kurš var būt gan viņa skolnieks, vai kāds no jaunajiem. Tāds cilvēks tāpat tiek atzīts par lamas emanāciju. Tā kā visi šie varianti iespējami vienkāršai būtnei, tad emanācija pirms nāves, kura nav priekšgājēja prāta plūsmas turpinājums, ir iespējama. Dažos gadījumos vienam augstam lamam var būt vienlaicīgi vairākas reinkarnācijas, kuras būtu viņa ķermeņa, runas, prāta, un tā tālāk, iemiesojumi. Pēdējā laikā plašu publicitāti guvušas emanācijas pirms nāves kā Dudjoms Džidrals Ješe Dordže un Čogje Tričen Ngvang Khendrabs.

Zelta Urnas izmantošana

Tā kā pagrimuma laikmets deģenerējas arvien dziļāk, un augsto lamu reinkarnācijas tiek atzītas arvien biežāk, dažreiz vadoties pēc politiskiem motīviem, to pieaugošais skaits tiek atpazīti ar nedrošām un apšaubāmām metodēm, kas nodara milzīgu kaitējumu Dharmai.
Tibetas un gurkhu konflikta laikā (1791.–1793.g.) tibetiešu valdībai nācās vērsties pēc mandžūru militāra atbalsta. Pateicoties tam gurkhu karotāji no Tibetas tika patriekti, bet mandžūru ierēdņi, kā ieganstu izmantojot tibetiešu valdības administrācijas darba efektivitātes paaugstināšanu, izcirzīja no 29 punktiem sastāvošu priekšlikumu. Šis dokuments sevī ietvēra arī priekšlikumu pieņemot lēmumu Dalailamas, Pančenlamas, un hutuktu (augsto lamu mongoļu tituls) reinkarnācijas atzīšanai izmantot lozes vilkšanu no Zelta Urnas. Tāpēc šāda procedūra tika izmantota dažu Dalailamu, Pančenlamu un citu augsto lamu reinkarnācijas atzīšanas procedūrā. Rīkojumu par šā rituāla ievērošanu parakstīja Astotais Dalailama Džjampels Gjatco. Taču jau tūlīt pēc šās sistēmas ieviešanas dotā procedūra nav tikusi pielietota gan Devītā, Trīspadsmitā, kā arī manis paša, Četrpadsmitā Dalailamas noteikšanā.
Bet kas attiecas uz Desmito Dalailamu, tad viņa autentiskā reinkarnācija tika noteikta bez Zelta Urnas izmantošanas, taču lai izpatiktu mandžūriem, tika izziņots, ka procedūra tikusi ievērota.
Tādējādi, Zelta Urna patiesībā tikusi izmantota tikai Vienpadsmitā un Divpadsmitā Dalailamas noteikšanai. Taču Divpadsmitais Dalailama tika atzīts jau pirms procedūras veikšanas. Tā, ka ir tikai viens gadījums, kad Dalailama ticis atpazīts ar šīs metodes palīdzību. Tāpat no Pančenlamām ar Zelta Urnas palīdzību ticis noteikts tikai Astotais un Devītais, vairāk neviens. Šo sistēmu uzspieda mandžūri, bet tibetieši nejuta pret to uzticību, jo neredzēja tajā nekādu garīgo kvalitāti. Tiesa, taisnības labad jāatzīst, ka tajā var saskatīt zināmu līdzību zīlēšanai ar mīklas lodītēm (zen-tak).
1880.gadā, kad Trīspadsmitais Dalailama tika atzīts par Divpadsmitā jauno reinkarnāciju, Tibetā vēl bija saglabājušās ar mandžūriem saistītās patronu priesteru attiecību paliekas. Taču viņu kā nekļūdīgu reinkarnāciju atzina Astotais Pančenlama, tāpat pamatojoties uz Nečungas un Samjes orākulu paredzējumiem, un vīzijām, kuras parādījās Lhamo Laco ezera ūdeņos, tāpēc Zelta Urna netika izmantota. Tas ir pilnīgi skaidrs iepazīstoties ar Trīspadsmitā Dalailamas testamentu, uzrakstītu Ūdens Mērkaķa (1933.g.) gadā, kur viņš norāda:
„Kā jūs zināt, es netiku izvēlēts parastajā veidā lozējot no Zelta Urnas, bet mani izvēlēja pamatojoties uz pareģojumiem un paredzējumiem. Pateicoties tiem tiku atzīts par Dalialamas iemiesojumu un kāpu tronī.”
Kad es tiku atzīts par četrpadsmitā Dalialamas reinkarnāciju, 1939 gadā, patronu priesteru attiecības vairs neeksistēja. Tāpēc jau vairs netika izskatīs jautājums par reinkarnācijas apstiprināšanu ar Zelta Urnas palīdzību. Vispārzināms, ka toreizējais Tibetas reģents un Tibetas nacionālā asambleja veica Dalailamas reinkarnācijas atzīšanas procedūru, pamatojoties uz augsto lamu paredzējumiem, orākuliem un redzējumiem svētā ezera Lhamo Laco ūdeņos; tas noritēja bez jebkādas ķīniešu iesaistīšanās. Tomēr vēlāk daži ieinteresētie Gomidiāna oficiālie pārstāvji, viltīgā kārtā ievietoja avīzēs melīgus paziņojumus, ka viņi esot atļāvuši neizmantot Zelta Urnu, un ka it kā Vu Čungtcins esot vadījis manu tronī kāpšanas ceremoniju, un tā tālāk. Šos melus atmaskoja Ngabo Ngvang Džingme, Nacionālā Tautas kongresa Pastāvīgās Komitejas priekšsēdētāja vietnieks, cilvēks, kurš Ķīnas Tautas Republikā tiek uzskatīts par visprogresīvāko, Tibetas autonomā rajona piektā kongresa otrajā sesijā 31 jūlijā 1989 gadā. Viņa pozīcija šaubas neizraisīja, jo savas uzstāšanās beigās, kurā viņš veica notikumu analīzi un uzrādīja dokumentālas liecības, Ngabo Ngvang Džingme jautāja:
”Vai komunistiskajai partijai nākas sekot Gomidiāna melu piemēram?”

Melu stratēģija un viltus cerības

Ne tik tālajā pagātnē ir bijuši gadījumi, kad bagāto lamu-muižnieku bezatbildīgie administratori izmantoja neatbilstošas metodes reinkarnācijas atzīšanā, kas nesa kaitējumu Dharmai, mūku kopienai un visai mūsu sabiedrībai. Vēl vairāk, jau kopš mandžūru valdīšanas laikiem, ķīniešu politiskā vara vairākkārtīgi ķērušie pie dažādām melīgām metodēm, lai izmantotu budismu, budisma skolotājus un tulku kā savu politisko mērķu sasniegšanas instrumentu, iejaucoties Tibeta un Mongolijas iekšējās lietās. Šodien, Ķīnas Tautas Republikas autoritatīvie vadītāji, komunisti, kuri taču noliedz reliģiju, bet iejaucas reliģiskajās lietās, veic tā dēvēto pāraudzināšanas kampaņu, un proklamējuši tā dēvēto Rīkojumu Nr.5, par reinkarnācijas atzīšanas kontroli, un kurš stājās spēkā 2007.gada 1.septembrī. Šis ir neiedomājams un apkaunojošs rīkojums. Dažādu neatbilstošu metožu ieviešana ar spēka palīdzību lai iznīcinātu mūsu unikālās tibetiešu kultūras tradīcijas rada kaitējumu, kuru būs ļoti grūtu novērst.
Vēl vairāk, viņi apgalvo, ka sagaidīs manu nāvi un tad atzīšot Piecpadsmito Dalailamu pēc savas izvēles. Viņu nesen pieņemtie likumi un regulas, kā arī sekojošie paziņojumi liek skaidri saprast, ka viņiem ir izstrādāta stratēģija tibetiešu, Tibetas budisma sekotāju un pasaules sabiedrības krāpšanai. Tādēļ, pa cik man ir pienākums Dharmas un visu jūtošo būtņu aizsardzībā, lai sniegtu pretsparu šīm shēmām, es sniedzu sekojošu paziņojumu.

Dalailamas nākošais iemiesojums

Kā jau minēju agrāk, reinkarnācija ir fenomens, kam jānotiek pēc tajā iesaistītā cilvēka brīvprātīgās izvēles, vai vismaz pēc viņa karmas spēka, nopelniem un lūgšanām. Tāpēc tikai pašam cilvēkam, kurš pārdzimst, ir vienīgās likumīgās tiesības noteikt, kur tieši, kā viņš pārdzims, un kā jānotiek viņa reinkarnācijas atpazīšana. Patiesībā neviens cits nevar piespiest attiecīgo personu, nedz arī ar viņu vai viņas manipulēt. Šāda iejaukšanās reinkarnācijas sistēmā, īpaši Dalailamas un Pančenlamas reinkarnācijā, vislielākajā mērā nepiemēroti ir tieši ķīniešu komunistiem, kuri atklāti noraida paši ideju par iepriekšējām un nākamajām dzīvēm, nemaz nerunājot par tulku pārdzimšanas koncepciju. Šāda bezatbildīga iejaukšanās ir pretrunā ar viņu pašu politisko ideoloģiju un liecina par viņu dubultstandartiem. Ja šāda lietu kārtība turpināsies nākotnē, tad tibetiešiem un tibetiešu budisma sekotājiem kļūs neiespējami to pieņemt vai atzīt.
Kad es būšu apmēram deviņdesmit gadu vecs, es konsultēšos ar Tibetas budisma tradīcijas augstajiem lamām, Tibetas tautu, un citām ieinteresētajām personām no Tibetas budisma sekotāju loka, lai no jauna izvērtētu, ir nepieciešams saglabāt Dalailamu institūtu vai nē. Uz tā pamata es pieņemšu savu lēmumu. Ja tiks pieņemts lēmums, ka nepieciešams arī nākotnē turpināt meklēt Dalailamas reinkarnāciju, un ir nepieciešamība atzīt Piecpadsmito Dalailamu, tad atbildība par to jāuzņemas vienīgi konkrētām amatpersonām no Dalilamas Gaden Phodrang Uzticēšanās fonda (Dalai Lama’s Gaden Phodrang Trust). Viņiem būs nepieciešams konsultēties ar dažādām galvenajām Tibetas budisma tradīcijām, kā arī ar uzticamiem, zvērestu devušiem Dharmas sargiem, kuri ir nesaraujami saistīti ar Dalailamu pēctecības līniju. Viņiem būs jāvēršas pēc padoma un norādījumiem pie šīm būtnēm un jāveic meklēšanas un atpazīšanas procedūra atbilstoši senajām tradīcijām. Es atstāju skaidras instrukcijas par to rakstītā formā. Jāatceras, ka bez šādu likumīgu reinkarnācijas atpazīšanas metožu pielietošanas, nevar tikt atpazīta un atzīta neviena cita kandidatūra, kura izvēlēta pēc kāda nebūt politiskiem motīviem, ieskaitot Ķīnas Tautas Republiku.

Dalailama.
Dharamsala.