Teodosijs II (408.-450.g.)
- Detaļas
- Publicēts 10 Februāris 2018
- Autors Redaktors
Theodosios II.
Rietumromas imperators no 408. līdz 450.gadam.
Radniecība. Tēvs – Flāvijs Arkādijs (iepriekšējais imperators).
Vecākā māsa – Pulhērija, pēc Teodosija II nāves kļuva par troņmantnieci.
Sieva – Eidoksija. Retorikas profesora meita no Atēnām. Klasiskās izglītības piekritēja, atbalstīja kristietību. Laicīgu un reliģisku dzejas darbu autore.
Meita – Eidoksija Licīnija, viņu izprecināja Rietumromas imperatoram Valentiānam III.
Citu bērnu nebija.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 401.gadu.
Mantoja varu Austrumromas impērijā 7 gadu vecumā 408.gadā no tēva Arkādija un valdīja līdz 450.gadam. Faktiskā tā laika valdniece bija viņa māsa Pulherija, kuras vadībā viņš valdīja līdz pat 428.gadam, bet pēc tam atradās lielā savas sievas ietekmē.
Sākumā viņa valdīšana norisa mentoru un divu reģenu aizbildniecībā: sākumā prefekts Anatēmijs, vēlāk – imperatora māsa Pulherija.
Pats imperators bija vājas gribas un zem sieviešu papēža. Viņš pilnībā bija atkarīgs no savas valdonīgās māsas. Pulherija ilgstoši bija brāļa reģente (līdz 428.gadam) un lauvas tiesu sava laika veltīja „jaunības pagarināšanai,” par ko zobojās laikabiedri. Līdz 441.gadam atradās stiprā sievas Eidokijas ietekmē. Vēlāk faktiskā vara atradās einuka Hrisāfija rokās.
439.gadā vandāļu armijas Heizerika vadībā no Spānijas pārcēlās pāri Gibraltāram un iebruka Āfrikā, kuru iekaroja. 442.gadā Teodosijs II (408.-450.g.) bija spiests noslēgt mieru ar Geizerihu, tā rezultātā Ziemeļāfrikas teritorijas (Tunisija un austreņu Alžīrija) nonāca vandāļu kontrolē.442.gadā bija spiests noslēgt mieru ar Heizeriku, tā rezultātā Ziemeļāfrikas teritorijas (Tunisija un austreņu Alžīrija) nonāca vandāļu kontrolē.
No huņņiem bizantieši atpirkās ar mesliem un atdodot zemes pie Donavas.
413.gadā apjoza Konstantinopoli ar varenu sienu – „Teodosija sienu.”
Darbība kultūrā un izglītībā. 425.gadā Konstantinopolē atvēra universitāti.
Viņa laikā radās „Teodosija kodekss,” nozīmīgākais likumu krājums līdz Justiniāna likumu kopojumam. Tāpat šai laikā tika īstenots īss veiksmīgs karagājiens pret persiešiem un atvairīts huņņu iebrukums. 425.gadā nodibināja kristietības studiju augstskolu Konstantinopolē.
438.gadā deva rīkojumu vākt un kodificēt likumus. „Teodosija kodeksa” 16 grāmatas sastādītas sastādītas hronoloģiskā secībā. Tās līdz mūsdienām nav nonākušas orģinālā versijā, bet gan pārstrādātas un papildinātas ar vēlākiem iespraudumiem. Tomēr tas ir senākais līdz mūsdienām nonākušais agrīnās Bizantijas tiesību sakopojums.
Reliģiskā darbība. 431.gadā kopā ar Rietrumromas imperatoru Valentiānu III sasauca Trešo Vispasaules koncilu Efesā, kurā tika nosodīts ariānisms.
449.gadā atkal sasauca koncilu Efesā, tajā laicīgu uzvaru guva monofizīti.
Bija labi izglītots un cītīgs kodeksu pārrakstītājs, kamdēļ iemantoja iesauku „kaligrāfs.”
Mira piepeši 450.gadā.
