Simtgadu karš (1337.-1453.g.)
- Detaļas
- Publicēts 20 maijs 2015
- Autors Redaktors
Karš starp Angliju un Franciju, kas norisinājās 116 gadu.
Francijas karaļa Filipa IV Skaistā meita tika izprecināta Anglijas karalim Edvardam II, un tā dēls Edvards III līdz ar to bija Filipa IV Skaistā mazdēls. Vēlāk tas pretendēja arī uz Francijas troni, kas arī bija Simtgadu kara izcelšanās iemesls.
Kara gaita. Izmantodams to, ka Francijā izbeidzās Kāpetingu dinastija, un to, ka pa mātes līniju ir Francijas karaļa Filipa IV Skaistā mazdēls, izvirzīja pretenzijas uz Francijas troni, kas aizsāka Simtgadu karu (1337.-1453.g.), jo 1337.gadā pieteica Francijai karu.
Vecākais Edvarda III dēls - Edvards, Velsas princis. Mēdza tikt dēvēts arī par "Melno princi" (Black prince), domājams, dēļ tā melno bruņu krāsas. Dzimis 1330.gada 15.jūnijā. Viens no slavenākajiem Simtgadu kara (1337.-1453.g.) pirmā posma angļu karavadoņiem. Kļuva slavens ar aktīvo dalību kaujā pie Kresī (1346.g.), Puatjē (1356.g.), kas beidzās ar angļu uzvaru. 1355.gadā Melnā prinča karaspēks izlaupīja Akvitāniju. No 1362.-1372.gadam bija Akvitānijas valdnieks ar Akvitānijas prinča titulu. Angļu karaspēka naudas nodevas, laupīšanas un vardarbība izsauca vietējo iedzīvotāju spīvu pretestību. 1371.gada janvārī Melnais princis atgriezās Anglijā un 1372.gada beigās oficiāli atteicās no Akvitānijas prinča titula.
1415.gada oktobrī notika Azenkūras kauja, kurā mazākumā esošie angļi tomēr sakāva franču karaspēku.
1429.gada 18.jūnijā notika kauja pie Patē, kurā franču armija Žannas d'Arkas vadībā sakāva skaitliski lielāko angļu armiju. Gūstā nonāca liels skaits angļu karavīru, ieskaitot komandieri Džinu Talbotu. Sagrāve tik ļoti iespaidoja angļus, ka tie sāka frančiem atdot vienu pilsētu pēc otras. Šī kauja iezīmēja lūzumu par labu frančiem Simtgadu kara laikā un kļuva skaidrs, ka angļiem neizdosies pakļaut Franciju.
Saites.
Anglija.
Francija.
