Aliens

Šeremetjevs, Boriss (1652.-1719.g.)

Krieviski - Бори́с Петро́вич Шереме́тев.
Krievu militārais darbinieks un diplomāts, karavadonis Ziemeļu karā.

Dzīvesgājums. Dzimis 1652.gada 25.aprīlī.
1660.gadā maskaviešu armija kapitulēja pie Čudnovas, bet vojevoda Šeremetjevs cara vārdā atteicās uz pretenzijām pret Ukrainu.
1665.gadā sācis kalpot galmā.
1681.gadā saņēmis vojevodas un Tambovas vietvalža amatus, komandēja karaspēku pret Krimas tatāriem.
No 1682.gada bajārs.
1684.-1686.gados piedalījās sarunās par "mūžīga miera" noslēgšanu ar Poliju un par savienības līgumu ar Austriju.
No 1686.gada beigām komandēja spēkus Belgorodā, kas aizsargāja Maskavijas dienvidu robežas, piedalījās Krimas karagājienos. Pēc ķeizarienes Sofijas krišanas pieslējās Pēterim I.
Pētera I Azovas karagājienu laikā no 1695.-1696.gadam komandēja armiju, kas darbojās pie Dņepras pret Krimas tatāriem.
1697.-1699.gados braukājis ar diplomātiskām misijām uz Poliju, Austriju, Itāliju un Maltas salu.

Dalība Lielā Ziemeļu karā (1699.-1721.g.). Karā parādīja sevi kā spējīgs, bet ārkārtīgi uzmanīgs un lēnīgs karavadonis. 
Narvas kaujā 1700.gadā komandēja muižnieku kavalēriju, taču visai neveiksmīgi. Krievu armijas pavēlniecībai bija zināms, ka krievu aplenktajai Narvai tuvojas Kārlis XII ar karaspēku. Lai traucētu zviedru karaspēkam, uz Rēveli (mūsdienu Tallina) tika nosūtīta kavalērijas vienība Borisa Šeremetjeva vadībā. Viņš izkliedēja savu vienību un cieta vairākas jūtamas sakāves. Pēteris I ar viņa darbību bija neapmierināts, pats Šeremetjevs taisnojās, ka purvainā apkārtne ir slikti piemērota kavalērijai. Visa cita starpā kaujās pret Šeremetjeva vienību zviedriem labi izdevās krievu dezinformācija. Kārlis XII jau iepriekš piekodināja savus virsniekus, lai gūsta nonākšanas gadījumā stāstītu krieviem par to, ka zviedru armijā ir 50 000 vīru) īstenībā kaujā pie Narvas piedalījās turpat vai 5 reizes mazāk zviedru kareivju).
Ģenerālfeldmaršals no 1701.gada.
Pēc tam komandēja karaspēku Baltijā, kur uzvarēja kaujā pie Erestfēras (1701.g.) un Hummelshofas (1702.g.), ieņēma Koporju (1703.g.) un Dorpatu (1704.g.).
1705.gada 16.jūlijā pie Mūrmuižas norisinājās viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Lielā ziemeļu kara laikā. Krievu karaspēku vadīja ģenerālfeldmaršals B.Šeremetjevs, zviedru karaspēku – Ā.L.Lēvenhaups. Pateicoties veiksmīgi izvēlētām pozīcijām Svētes upes krastā un kaujas taktikai, uzvaru guva skaitliski mazākais zviedru karaspēks, taču kaujas iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes. Lielo zaudējumu dēļ zviedri atkāpās uz Rīgu, bet krievu karaspēks uz laiku ieņēma Jelgavu un Bausku, bet 1705.gadā atstāja Latvijas teritoriju.
Grāfs no 1706.gada, vojevoda.
Vadīja Astrahaņas sacelšanās apspiešanu 1705.-1706.gados.
1708.gadā Kārlis XII sakāva skaitliskā pārākumā esošo B.Šeremetjeva komandēto armiju pie Golovčinas.
Pie zviedru aplenktās Poltavas ieradās ar galveno krievu armiju maija beigās 3 nedēļas pēc A.Menšikova karaspēka. Poltavas kaujā 1709.gadā komandēja visas krievu armijas kājniekus.
1710.gadā ieņēma Rīgu.

Prutas karagājienu (1711.g.) laikā. Prutas karagājiena laikā 1711.gadā vadīja galvenos krievu armijas spēkus.
1712.-1714.gados komandēja novērotāju armiju pret Turciju.
1715.-1717.gados komandēja korpusu Pomerānijā un Meklenburgā.

Miris 1719.gada 17.februārī.

Saites.
Krievijas impērija.