Aliens

Sākašvilli, Mihails (2003.-2013.g.)

Gruzijas 3.prezidents no 2003. līdz 2013.gadam.

Radniecība. Sieva - holandiete.

Dzīvesgājums. Studējis vairākās Eiropas un ASV augstskolās.
Paspējis pastrādāt Norvēģijas Cilvēktiesību izstirūtā Oslā un Ņujorkas juridiskajā firmā Patterson Belknap Webb & Tyler.
Nāca Gruzijas politikā kā cīnītājs pret komunistisko ideoloģiju un pret PSRS mantojumu vispār, ar izteikti liberāla un prorietumnieciska politiķa reputāciju vispār.
Kļūšana par prezidentu. Kļuva par prezidentu 2003.gada nogalē 36 gadu vecumā pēc tā saucamās "Rožu revolūcijas." Tā beidzās ar 2.Gruzijas prezidenta Eduarda Ševarnadzes atkāpšanos no amata un jaunām prezidenta vēlēšanām 2004.gada 4.janvārī. Jaunie spēki par savu kandidātu izvirzīja Sākašvilli, kas arī pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās - saņēma vairāk par 96% balsu.
Pirmā prezidentūra (2003.-2008.g.). Jaunais prezidents sāka vērienīgas ekonomiskās reformas. Pirmajos 3 viņa prezidentūras gados valsts budžeta ieņēmumi pieauga par 300 procentiem. Tiesa, ievērojamu nabadzīgo gruzīnu daļai tas stāvokli neatviegloja.
M.Sākašvilli de facto atguva Gruzijas varu pār pusneatkarīgo Adžārijas Autonomo republiku 2004.gadā. Pastāvēja bažas, ka Adžārijas līderis Aslans Abašidze varētu mēģināt sekot Abhāzijas un Dienvidosetijas sparātistu piemēram.
Atguva kontroli arī pār gruzīnu vispār nekontrolēto Kodoras aizu - tā bija kļuvusi par organizētās noziedzības un dažādu kaujinieku grupu bāzesvietu. 2006,gadā aizā tika ievesta Gruzijas armija.
2007.gada novembrī pēc viņa pavēles apspieda opozīcijas nemierus. Opozīcija bija neamiernāta ar viņa autoritāro vadības stilu un prasīja pāriet no prezidentālas republikas uz parlaentāru. nemieri auga augumā, it īpaši tad, kad gruzijas aizsardzības ministrs Iraklijs Okruašvilli paziņoja, ka Sākašvilli ar viņu apspriedis Patarkacišvilli nogalināšanas iespējas. Vēlāk Okruašvilli tika arestēts, atteicās no šīm apsūdzībām un pēc 6 miljonu dolāru soda naudas samaksāšanas tika izraidīts no valsts. Tādejādi opozīcijas kārtējais mītiņš tika vardarbīgi izklīdināts, pielietojot ūdensmetējus, asaru gāzi un citus speciālos līdzekļus. dažādaspakāpes savainojumus toreiz guva ap 500 cilvēkiem, daļa no viņiem nonāca ieslodzījumā. Nekārtību organizēšanā gan Sākašvilli vainoja Krieviju, ko pierādīt neizdevās.
Otrā prezidentūra (2008.-2013.g.). 2008.gadā vinš par prezidentu tika ievēlēts atkārtoti, saņemot 54,7% vēlētāju balsu. 
Pirms kara Gruzija izstājās no NVS, kas radīja zināmas ekonomiskas probēmas valstij.
2008.gada augustā izcēlās t.s. Piecu dienu karš pret krieviem Dienvidosetijas jautājumā. M.Sākašilli sāka konfliktu, reaģējot uz krievu provokācijām. Viņš cerēja, ka starptautiskā spiediena rezultātā varētu atgūt kontroli pār Dienvidosetiju un, iespējams, arī Abhāziju. Šīs cerības neīstenojās un konflikts beidzās ar Gruzijas sakāvi. Ievērojama daļa gruzīnu tajā vaino Sākašvili nepārdomāto rīcību.
Tādejādi neizpildāmi bija arī Sākašvilli solījumi īsā laikā panākt Gruzijas pievienošanos ES un NATO.
Par M.Sākašvilli galveno panākumu kļuva ekonomiskās un valsts pārvaldes reformas. To rezultātā Gruzijas iekšzemes kopprodukts 10 gadu laikā pieauga par 70%. Ļoti lielā mērā tika izskausta korupcija, spekulantu citadele Pasaules banka savā biznesa reitingā pacēla Gruziju līdz 8.vietai pasaulē.
Tika atlaisti no amata daudz koruptīvu ierēdņu, apcietināti vietējie oligarhi - tie bija Gruzijā tradicionālie "likumīgie zagļi," kas tika laisti brīvībā apmaiņā pret iespaidīgām soda naudām. Ievērojami tika paaugstināts atalgojums tiesībsargātāju iestāžu darbiniekiem.
Ievērojami tika vienkaršota nodokļu liumdošana, sākta privatizācija, izveidoja efektīvu muitu un nodkļu iekasēšanas dienestu. Panāca Gruzijas atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgos, nodrošināja ārvalstu naudas ieplūšanu valstī.
Tmēr bija iemesli, dēļ kuriem paazām prezidents zaudēja popularitāti - viņš apkaroja politiskos oponentus, ierobežoja noziedzību ar īsteni revolucionāru degsmi, diezgan maz rūpējoties par paša pārstāvētajām cilvēktiesībām. Par izplatītu parādību kļuva īpašumu pārdale tiesas ceļā vai falsificētas krimināllietas, lai atņemtu nevēlamām personām viņu īpašumus un uzņēmumus. Notika arī nelikumīgas aizturēšanas un spīdzināšanas.
Drīz ēc Sākašvilli nākšanas pie varas ātrā navē mira vairāki viņa politiskie oponenti, ieskaitot toreizējo Gruzijas premjeru Zurabu Žvaniju, kā arī viens no bagātākajiem valsts cilvēkiem un ar Krieviju saistītais Badri Patarkacišvilli. Žvanija pārstāvēja partiju "Demokrāti," arī piedalījās Rožu revolūcijā, bet sim politiskajam spēkam attiecības ar Saakašvilli visai ātri sabojājās. Viņš mira it kāno gāzes noplūdes dzīvoklī. savukārt Lielbritānijā dzīvojošais Patarkacišvilli pretendēja uz prezidenta posteni 2008.gadā, drīzi pēc tam mira pēkšņā navē - it kā no sirdstriekas. Tādejādi izplatīti ir apgalvojumi, ka M.Sākašvilli ir saistīts ar abiem šiem un vēl citu opozicionāru nāves gadījumiem, taču pierādīts tas nav.
Politiski Sākašvilli bija panācis izmaiņas Gruzijas konstitūcijā, kas paredzēja ievērojamu premjera pilnvaru paplašināšanu un attuecīgi - prezidenta pilnvaru samazināšanu. Iespējams, viņš plānoja palikt pie varas Gruzijā kā premjers.
Viss tas noveda pie tā, ka 2012.gadā Gruzijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Bidzina Ivanišvilli (ar Krieviju saistita krimināla autoritāte) izveidotā partija "Gruzijas sapnis." Rožu revolūcijas fanu partijas "Vienotā nacionālā kustīb" sakāve vēlēšanās noveda pie tā, ka valsti sāka pamest ievērojamākie viņa atbalstītāji un 2013.gada prezidenta vēlēšanās par Gruzijas prezidentu tika ievēlēts "Gruzijas sapņa" kandidāts Giorgijs Margvelašvili.

Pēc varas zaudēšanas pret viņu tika sākta izmeklēšana uzreiz vairākās lietās, un M.Sākašvilli pameta Gruziju.

Darbība Ukrainā. Pēc 2014.gada Pašcieņas revolūcijas Ukrainā ieradās M.Sākašvilli ar vairākiem simtiem savu piekritēju. Viņam tika piedāvāts Odesas apgabala administrācijas vadītāja amats.
Visdrīzāk, viņu šim amatam visai uzstājīgi ieteikušas ASV amatpersonas. Par labu viņam nāca arī tas, a bija pazīstams ar toreizējo Ukrainas prezidentu Petru Porošenko - abi bija studējuši Kijevas universitātes Starptautisko attiecību institūta (tiesa,dažāds gados). M.Sākašvilli nācās atteikties no Gruzijas pilsonības un bija jāpāriet Ukrainas pavalstniecībā. Toties viņam radās iespējas realizēt Ukrainā Gruzijas parauga reformas. Tas tomēr tā arī netika iespējams, jo starp viņu un vietējiem birokrātiem izcelās dažādas nesaskaņas. Viņš mēģināja arī dibināt savu partiju - tā viņam radās domstarpības ar pašu P.Porošenko. tas beidzas ar M.Sakasvilli izraidīsanu no Ukrainas un Ukrainas pavalstniecības atņemšanu.
Viss tas izvērsās nebeidzamā ķildu sērijā. Sākašvilli, piemēram, savu atbalstītāju stiprināts,ar varu šķērsoja Polijas-Ukrainas robežu, tomēr viss tas nekādus panākumus viņam nedeva. Pēc V.Zeļenska nākšanas Ukrainas prezidenta amatā Sākašvilli gan varēja atgriezties Ukrainā un atjaunot ukraiņu pilsonību. Viņam tika piešķirts Ukrainas Reformu izildkomitejas vadītāja amats, tomēr tā bija iestāde bez reālām pilnvarām.
Sākašvilli atgriešanās Ukrainā izraisīja gruzijas diplomātisko reakciju, jo tikām dzimtenē viņam aizmuguriski tika piespriesti 9 gadi (atsevišķi 3 un 6 gadi) ieslodzījumā un turpināta izmeklēšana vēl citās lietās.

Atgriešanās Gruzijā (2021.g.). Sākašvilli neapmierināja bezperspektīva eksistence Ukrainā un viņš pieteica savu atgriešanos Gruzijas politikā. Bet dzimtenē viņš nebija bijis 7 gadus, atgriežoties viņam viņam bija sodāmība un nebija Gruzijas pilsonības. Tā ni 2021.gada 1.oktobrī viņš atgriezās Gruzijā, nelikumīgi šķērsojot tās robežu un tika apcietināts. Vienlaikus norisa pašvaldību vēlēšanas, kurās viņa kādreiz dibinātā partija "Apvienotā nacionālā kustība" cieta sakāvi - uzvarēja tikai vienā mazā pašvaldībā. Cietumā viņš pieteica badastreiku, tikmēr viņam simpatizējošā opozīcija rīkoja protesta mītiņus.