Šeloņas kauja (1471.g.)
- Detaļas
- Publicēts 15 Jūlijs 2020
- Autors Redaktors
Krieviski - Шелонская битвa.
Kauja 1471.gada 14.jūlijā Šeloņas (Шелонь) upes krastā, kurā Maskavijas lielkņaza Ivana III karaspēks sakāva novgorodiešus.
Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. Novgorodas bajāri saprata, ka Novgoroda viena pati nevar stāvēt pretim spēkā pieaugošajai Maskavas valstij. Tādēļ Novgorodas bajāru grupa ar pazīstamo Marfu Borecku (Марфa Борецкa) kā pretspēku uzlūkoja Lietuvas valsti, kuras ķēniņš vienlaicīgi bija arī Polijas karalis Kazimirs IV. Tāda Novgorodas un poļu-leišu savienība varēja kļūt par nopietnu šķērsli Ivana III ekspansijas tīkojumiem.
Tmēr novgorodiešu problēma bija tā, ka šādai nostājai trūka vienprātības. "Zemstes ļaudis" - vienkāršie novgorodieši, nevēlējās konfliktēt ar vienas ticības pārstēvjiem un iet savienībā ar katoļu karali. Bajāri vairumā bija par savienību ar Kazimiru IV.
Savienības tēmu ar katoļu karali savā propagandā aktīvi izmantoja Maskava, iztēlojot Ivanu III kā ticības sargu.
Tikmēr aktīvas karadarbības sākumā Kazimirs IV bija iesaistīts cīņās par Čehijas kroni un nekādu atbalstu Novgorodas republikai nesniedza. Tā novgorodiešiem bija jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem.
Spēki pirms kaujas. Novgorodieši sapulcināja visai prāvu karapulku, tiesa, ne jau gan maskaviešiem simpatizējošās hronikās minētos 40 000, taču abu pušu spēki bija samērīgi.
Maskaviešiem bijis ap 5000 karavīru, lai gan visdrīzāk to bijis vairāk, jo maskaviešu karaspēkā bija sabiedroto pulki - Tveras, Pleskavas kņazistu pulki kā arī Kasimovas hanistes valdnieks Danijārs ar karadraudzi.
Kaujas gaita. Kaujas sākumā pārsvars izrādījās novgorodiešu pusē, kas iespēja maskaviešus atspiest. Tomēr pēc Kasimovas hana kavalērijas uzbrukuma novgorodieši metās bēgt, tā Danijāra karadraudzei bija galvenā nozīme novgorodiešu sakāvē.
Kaujas rezultāti. Gūstā nonāca gandrīz 2000 novgorodiešu karavīru, tai skaitā arī Marfas Boreckas dēls Dmitrijs, kas tika sodīts ar nāvi.
Kaujas nozīme. Tai bija liela nozīme abām pusēm, īpaši jau novgorodiešiem - runa gāja par Novgorodas republikas neatkarību. Sakāve šai kaujā aizsāka Novgorodas beigu norietu, jo galu galā novgorodiešu karadraudze nespēja pretoties maskaviešu profesionālajai armijai, kaut arī skaitliski mazākai. Formāli Novgorodas republika palika neatkarīga vēl 7 gadus, taču visiem bija skaidrs, ka pakļaušanās Ivanam III ir tikai laika jautājums.