Aliens

Snefers (2575.-2551.g.pmē.)

Snefru, Snofru. Troņa vārds - Nebmaat.

Radniecība. Sieva – Heteferesa. El Mahdi saka, ka Snefers un viņa sieva bijuši arī brālis un māsa.
Meita – Henutsena, dēls – Hufu.

Dzīvesgājums. IV dinastijas dibinātājs un tās pirmais faraons, sekoja pēc Huni. Valdījis 24 gadus (pēc Turīnas papirusa) vai arī 29 gadus (pēc Manetona).
Ap 2550.g.pmē. cēla Dašūrā otro piramīdu ar 52 grādu leņķi pie pamata, tikmēr pirmā celtā piramīda Meidumā sabruka. Tādēļ pusceltajai piramīdai Dašūrā mainīja leņķi uz 43,5 grādi (Sašķiebtā piramīda). Ar šo faraonu sākās klasisko piramīdu celtniecība Ēģiptē. Viņa nozīme Ēģiptes tehniskajā progresā bija tik liela, ka viņu kā jaunāko dievību iekļāva plašajā ēģiptiešu dievu panteonā.
Viņš bija slavens arī ar saviem karagājieniem un trofejām: 7000 etiopu jeb nūbiešu(?!) gūstekņu un 200 lopu, citā karagājienā – 1100 lībiešu un to lopi. No Feniķijas viņa valdīšanas laikā veda kokus. Tādas ziņas ir saglabājušās pateicoties tam, ka tieši no viņa valdīšanas laika mums ir palikušas hronikas ar datējumu pa gadiem., piemēram „Neferti izteicieni.”

Aplūkojamie objekti. Pēc viņa valdīānas laika palikušas trīs šī faraona būvētās piramīdas Dašūrā:
      Maidumas piramīda;
      Nošķiebtā piramīda;
      Sarkanā piramīda.

Avoti.
Hērodota vēstījums. Snefers radījis pilnīgu valsti, tādu, kas balstīta uz taisnīguma principiem. Viņa laikā valsts kļuvusi pārtikusi un labklājīga. 

Atradumi.
      Smilšakmens statuja. Atrodas Ēģiptes muzejā Kairā.
      Stēla Dašūrā. Tā stāsta kā faraons sagūstītajiem nūbiešiem radīja apstākļus, lai tie varētu celt viņam piramīdas.
     Uzraksti trijās viņa piramīdās. Tādi tur esot atrasti, un tie liecina par viņu kā šo triju piamīdu pasūtītāju. 

Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).