Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Sicīlijas desanta operācija (1943.g.)

Britu-amerikāņu desanta izsēšanās operācija Sicīlijas salā 1943.gada jūlijā ar nosaukumu "Haski," kas vēsturē iegājusi kā viena no veiksmīgākajām Sabiedroto militārajām operācijām II Pasaules kara laikā.

Politiskā un militārā situācija pirms operācijas. 1943.gada martā vācu un itāļu armiju paliekas kapitulēja Tunisijā, un Sabiedrotajiem bija jālemj, ko darīt tālāk. V.Čērčils bija pārliecināts piekritējs tam, ka karadarbība jāpārvieto uz Itālijas teritoriju. Kara smagums bija būtiski iedragājis Benito Musolīni autoritāti, iespējams, ka tikai viena trieiena būtu gana, lai Itālijā gāztu Musolīni valdīšanu - tā varētu panākt Itālijas izstāšanos no kara. Labvēlīga būtu ietekme arī uz satiksmi Vidusjūrā, jo itāļu flote joprojām bija būtidks spēks reģionā. Vēl viens Čērčila aprēķins - desants Itālijā un tās izstāšanās no kara nozīmētu arī to, ka vācieši būtu spiesti daļu savu spēku pārdislocēt uz Apenīnu pussalu, pirmāmkārtām jau no Francijas, kas atvieglotu nākamo desanta izsēdināšanu Normandijā.
Tomēr šādiem visai loģiskiem argumentiem atradās pretinieki amerikāņu militāristu aprindās, piemēram, Džordžs Māršals (pēc kara viņa vārdā tika nosaukts palīdzības plāns Eiropai) - 1943.gadā viņš vadīja praktiski visas amerikāū armijas militārās operācijas. Viņš, tāpat kā citi ģenerāļi, uzskatīja, ka jāatver Otrā fronte Francijā. un tādēļ bija ļoti atturīgs pret Čerčila piedāvātajiem plāniem.
Tomēr pēc dažu mēnešu ilgas stīvēšanās, piekrita arī amerikāņi un dažādu iemeslu dēļ (no loģistikas līdz pat karaspēka nepietiekamībai) tika nolemts atlikt desantu Francijā.

Mafijas palīdzība desanta sagatavošanā. Cosa Nostra Musolīni valdības ietekmē aizceļoja uz Ameriku. Rezultātā mafija Sicīlijā aizgāja dzilā pagrīdē, bet apmēram 500 mafijnieku emigrēja uz ASV, kas mafijai kļuva par otro dzimteni. Ja tobrīd Sicīlijā bija ap 4,5 miljoni iedzīvotāju, tad ASV jau mita 2 miljoni Sicīlijas izcelsmes itāļu. Mafiozie klani galvenokārt sastāvēja no sicīliešiem.
II Pasaules kara aikā daudzi sicīlieši dienēja amerikāņu armijā un flotē. Lai gan tie mīlēja Sicīliju kā savu seno dzimteni, Musolīni un fašistiem viņi uzvaru nevēlēja. Kara sākumā amerikāņu izlūkdienests gribēja iefiltrēt savus aģentus Atlantijas zvejas kuģos. To izdarit bija sarežģīti, jo zvejnieku arodbiedrības kontrolēja mafijas klans Džozefa Lanca (iesauka - Sokss) vadībā. Viņš ar nežēlīgām metodēm valdīja Futonas zivju tirgū Ņujorkā. Sokss bija sadarbībai ar mieru, taču paziņoja, ka nepieciešama Cosa Nostra galvenā bosa Čārlija Lučiano (iesauka Lucky) piekrišana. Viņs gan vadīja piespriesto 50 gadu termiņu amerikāņu cietumā, bet aģenti tikās ar viņu un Lakijs deva svētību ne tikai Dzo Soksam, bet arī Ņujorkas ostas mafijas barvežiem. Kopumā mafijas un amerikāņu intereses sakrita, iespējams, tika solīta arī termiņa samazināšana bosam.
Pirms desanta izsēdināšanas Sicīlijā no mafijas tika saņemta pati precizākā topogrāfiskā informācija, ostu, tiltu, ceļu un upju apraksti. Tika iedarbināts elegantais "garu pasts" starp ASV un Sicīlijas doniem. Visā salā tka izvērsta pretfašistiska un proamerikāniska propaganda.

Itāļu -vācu spēki. Sicīlijā tie bija iespaidīgi - 300 000 itāļu un 40 000 vācu karavīru.

Sabiedroto spēki. 8.britu armija, kanādiešu divīzija, 7.amerikāņu armija - kopumā 470 000 kareivju. Liels daudzums aviācijas, kuģuun bruņutehnikas.

Operācijas gaita. Operācija "Haski" notika ļoti sekmīgi. 
Britu un kanādiešu spēki it visur sadūrās ar sīvu pretestību un cieta lielus zaudējumus gan no vāciešiem, gan no itāļiem. Tikām amerikāņi sadūrās ar sīvu pretestību tikai sākumā, īpaši pie Naro upes, kur 35.bersaljēru bataljons izrādīja izmisīgu drosmi, atsizdams ienaidnieka pārspēku.
1943.gada 14.jūlijā amerikāņu izlūklidmašīna virs Villaalbas komūnas nometa paciņu ar izplētni. To nogādāja donam Kalo (Kalodžero Vicīni). Paciņā bija dzeltens lakats ar izšūtiem iniciāļiem L.L. - tas bija sveiciens no Lakija. Tas bija lūgums palīdzēt amerikānu desantam, mafija sāka darboties.
Pēc 14.jūlija pretestība amerikāņiem manāmi atslāba, pēc tam pārtraucās pavisam. Eizenhaueram lūdza komentēt tik brīnumainu karaspēka karagājienu, bet viņš vien mīlaini atsaucās uz kādu "stratēģsku informāciju," ko ieguvis ģenerālštābs.
Interesanti bija notikumi Montekamaratas cietoksnī, kam bija nepieejama cietokšņa slava. Tajā atradās stiprs garnizons, apbruņots ar vācu tankiem, zenīta un prettanku lielgabaliem. T visu komandēja pārliecināts fašists pulkvedis Salemi. Katru rītu viņš uzmundrināja savus kareivjus ar lozungu: "Mirsim, bet nepadosimies!" Iepretīm pulkveža aģitācijai katru vakaru mafijas cilvēki pierunaja, pārliecināja un biedēja garnizona kareivjusmafijnieka Dženko Russo vārdā.  Un tā, 20.jūlija rītā pulkvedis Salemī rīta skatē ar šausmām konstatēja, ka 2/3 viņa kareivju ir dezertējuši. Saniknotais virsnieks devās uz Mussomelas pilsētiņu, lai izrēķinātos ar "šo draņķa mafiozi." Uz ceļa viņa automobilis iekļuva mafijnieku ierīkotā slēpnī un brašais pulkvedis tika sagūstīts.
Pats Dženko Russo ar saviem rokaspuišiem ieradās cietoksnī,sasauca garnizona atliekas un pavēlēja: "Tūdaļ nolikt ieročus! Bet, kad ieradīsies amerikāņi, lai es nedzirdētu nevienu šāvienu! To, kas iedrošināsies man nepaklausīt, mēs kaut vai no zemzemes izvilksim un pulverī saberzīsim. Tas pats būs ar viņa radiniekiem."
Gandrīz tāda paat notikumu gaita bija Villaalbā. Amerikāņu tanku avangardu sagaidīja nevis lodes, bet gan līksmojošu iedzīvotāju pūlis ar donu Kalo priekšgalā. Nebija vajadzīgs pat tulks - amerikāņu arjergardu komandēja sicīliešu izcelsmes virsnieks. Pēc tam itāļu karavīri padevās amerikāņiem veselām kolonnām bravurīgas mūzikas pavadībā. Viņi distancējās no Musolīni režīma uzskatot, ka fašisms - tas ir viens, bet Itālija - kaut kas cits.
Tā 7 dienu laikā amerikāņi praktiski bez zaudējumiem nonāca līdz Palermai. Kolonnas priekšgalā kopā ar amerikāņiem brauca dons kalo un Dženko Russo, un tas darbojās efektīgāk nekā jebkādi ieroči. Pilsētu iedzīvotāji interventus sagaidīja līksmi, plsētu vērti plaši tika atvērti, no cietuma izlaida "antifašistus."
Vācieši un itāļi bija spiesti pamest salu jau mēnesi pēc operācijas sākuma, tiesa gan, normāli evakuējot savus spēkus.

Operācijas nozīme. Sabiedrotiem nekas pēc tam vairs netraucēja pārnest karadarbību jau uz Eiropas kontinentālo daļu, kas arī tika izdarīts 1943.gada 3.septembrī. 

Nospiedums civilizācijā.
Laikam atmiņās par zaudēto Sicīliju 1943.gada pavasarī vācieši uzbrukumu Špicbergenu salām 1943.gada septembrī nosauca par operāciju "Sicīlija." 

Saites.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).
Sicīlijas sala.
Kauju saraksts.