Aliens

Šveices gvardi

Vatikāna armija un pāvesta apsardze, kas sastāv no šveiciešu algotņiem - tie savus pienākumus pilda jau vairāk nekā 500 gadu.

Lai kļūtu par Šveices gvardu, vīrietim ir jābūt šveicietim, neprecētam, katolim, vecumā no 19 līdz 30 gadiem un vismaz 1,74 metrus garam. Gvardu zvēresta nodošana tradicionāli notiek 6.maijā, kas ir asiņainākā diena Šveices gvardu vēsturē, jo šajā dienā 1527.gadā Romas ieņemšanā, aizstāvot pāvestu un pilsētu, bojā gāja 147 no 189 gvardiem.

Vēsture. 1527.gada maijā, kad pāvesta Jūlija II Vatikānu ieņēma Kārļa V karaspēks. Tobrīd Vatikānā atradās 189 gvardi. Tie no Cīrihes saņēma pavēli atgriezties dzimtenē, taču tā vietā palika apsargāt pāvestu Klementu VII. 5.maijā 147 no tiem krita nelīdzvērtīgā cīņā, sedzot pāvesta bēgšanu pa slepenu eju uz Svētā Eņģeļa pili. Kopš tiem laikiem 6.maijā ir galvenie Vatikāna Šveiciešu gvardes svētki - Pāvesta izglābšanas diena. 
1944.gadā vācu okupācijas laikā Romā Vatikāna gvardi ieņēma apļveida aizsardzību un izteica gatavību cīnīties līdz pēdējai asins lāsei. Vatikānā tolaik slēpās simtiem žīdu. Vērmahts izlēma neņemties ar pāvestu un pavēlēja Vatikānam neuzbrukt.

Forma. Sākumā gvardi tērpās kā kurš gribēja, taču XVII gs. tiem parādījās uniforma - cepures, zeķes, kurpes ar sprādzēm, platas bikses ar lentām, platas uzrokāmas piedurknes un apspīlētas jakas. Mūsdienu gvardu formas saskaņā ar leģendu esot radījis Mikelandželo. Tomēr tieši mūsdienīgo formas izskatu izdomājis gvardes komandieris Žils Repons 1914.gadā. Viņš ņēmis par pamatu renesanses stila tērpu, taču padarījis to mazāk kičīgu un nomainīja cepures ar beretēm.
Šveices gvardu forma ir parādes, ikdienas un darba. Parādes gala - svītraini sarkani-zili-dzelteni kamzoļi un bikses, marions ar sarkanu plumāžu un bruņas.
Ikdienas forma - zilas krāsas kamzolis ar baltu atlocāmu apkaklīti, platas bikses zemāk par celi, melnas kurpes un melna berete.
Darba apģērbs - vienkārši mūsdienīgs kombinezons ar siksnām ieroču nēsāšanai.

Ieroči. Tie bruņoti ar senlaicīgām āvām, kas gan ir tikai nodeva tradīcijai, jo to rīcībā ir arī daudz modernāki ieroči, kuru atrašanās vieta tiek turēta slepenībā. Vatikāna gvardu tradicionālie ieroči ir alebardas (pīķi-protazāni), špagas, vēlāk arī Mauzera šautenes un Dreizes pistoles. 1970.gadā pāvests Pāvils VI aizliedza gvardiem nēsāt šaujamieročus. Tomēr pēc atentāta pret pāvestu Jāni Pāvilu II 1981.gadā tiem atgrieza šautenes un pistoles. Mūsdeinās gvardu bruņojumā ir arī automāti, kas gan netiek afišēts. Automātus nēsā apslēpti, ja nepieciešams eskortēt pāvestu. Parastai patrulēšanai labi der alebardas - īpaši jau patīk tūristiem.

Atlase. Lai kļūtu par pāvesta gvardu, nepieciešams būt dzimušam Šveicē, būt katolim, būt augumā ne mazākā kā 174 cm un vecumā 19-30 gadu, sekmīgi jāiziet medicīniskā apskate. Vēl ir jābūt nevainojamai reputācijai, jāiegūst vidējā speciālā izglītība, jāiziet militārā sagatavošana Šveicē, jāievēro celibāts. Precēties drīkst, taču tikai ar katolieti un ne agrāk kamēr gvardē pāvestam noodienēts vismaz 3 gadus. Laulībai vajag atļauju no pāvesta.
Alga - 1300 eiru.

Funkcijas. Diezgan neparasti, taču Vatikānā ir visai augsts noziedzības līmenis. Līdz ar to gvardu uzdevums ir kārtības uzraudzišana pundurvalstī, kas nebūt nav tik vienkārši kā varētu domāt. Vēl gvardiem jāpiedalās daudzās svinīgās ceremonijās, atbildēt uz daudzajiem tūristu jautājumiem. Protams, galvenais uzdevums ir pāvesta apsardze.

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban).
Vatikāns (756.g.-mūsdienas).