Šamahas kauja (1578.g.)
- Detaļas
- Publicēts 28 maijs 2018
- Autors Redaktors
Kauja 1578.gada 11.novembrī (hidžras 986.gadā)pie Šamahas tagadējās Azerbaidžānas teritorijā, kurā osmāņu turku armija sakāva irāņu sefevīdu armiju.
Pirms kaujas. Šī kauja notika turku-persiešu kara sākumā, kas turpinājās 12 gadu. 1590.gada martā starp Osmaņu impēriju un Sefevīdu valsti tika parakstīts Stambulas līgums, saskaņā ar kuru Persija zaudēja Aizkaukāzu. Šis konflikts bija par hegemoniju islāma pasaulē, jo abas impērijas XVI gs. beigās bija sasniegušas savu lielāko varenību.
1569.gadā kaujā pie Parchisas (Algetas aizā), vajājot atkāpjošos persiešus, tika sagūstīts gruzīnu Kartli ķēniņš Simons I. 9 gadus viņš pavadīja persiešu cietumā. Kad irāņi sāka just pirmās sakāves no turkiem, tad šahs atbrīvoja Simonu I no cietuma un nozīmēja to par ķēniņu Kartli, ko jau bija ieņēmuši turki. Atgriezies Simons I tūdaļ organizēja partizāņu karu, un drīzumā atņēma turkiem Lori, Gori u.c. gruzīnu cietokšņus.
1579.gadās Simona I karaspēks aplenca Tbilisi, ko turki bija ieņēmuši 1578.gada vasarā, un sakāva citas turku vienības, kas steidzās palīgā aplenktajiem. 1582.gadā Simons I noslēdza pretturcisku savienību ar Manučāru II Džakeli. Tai pat gadā kaujā pie Muhranas tie abi kopā sakāva sultāna armiju. Un tikai pēc 5 gadiem osmaņiem izdevās atgriezt Gruziju daļējā kontrolē. Pie tam Simons I nepalika bešā - par nodevām sultāns atzina viņu par Kartli ķēniņu.
Tādejādi Osmaņu impērijai Aizkaukāzā nācās cīnīties divās frontēs - pret gruzīniem ar Simonu I vadībā un pret tos atbalstošajiem sefevīdiem.
Pēc veiksmīgās kampaņas Kaukāzā Stambulas augstākie ierēdņi nopietni izskatīja uzbeku hana piedāvājumu organizēt karagājienu pret Krieviju ar mērķi kopīgi atkarot Astrahaņas hanisti, ko Krievijai pievienoja Ivans Bargais 1556.gadā. Tikmēr 1587.gadā tronī kāpušais šahs Abāss I sāka sarunas ar Krieviju par militāras savienības noslēgšanu pret turkiem, par to solot Maskavijai Derbentu un Širvānu, kas tolaik atradās persiešu varā. Tomēr sarunas ar Krieviju nevedās, un Abāsam I nācās piekrist neizdevīgam līgumam ar osmaņu impēriju, ko noslēdza 1590.gadā. Rezultātā šahs Abāss I saņēma atelpu, ko savai valstij izmantojha auglīgi - nostiprināja savu varu, izveda militāru reformu cīņai ar turkiem un padzina uzbeku klejotājus no Irānas ZA.
Kaujas gaita. Turku armiju komandēja bosnietis Lala Kara Mustafa pašā.
Kaujas iznākums. Persieši zaudēja vairāk kā 15 000 kareivju.
Jau kara sākumā ciezdama sakāvi, Sefevīdu šiītu dinastija nekautrējās izmantot jebkurus līdzekļus cīņā pret sunnītiem osmāņu turku personā.
