Aliens

Rietumromas ķēniņi

Ar 395.gada ediktu imperators Teodosijs I Lielais sadalīja Romas impēriju divās daļās – Austrumromā un Rietumromā.

Honorijs Flāvijs (395.-423.g.).
Radniecība. Tēvs – Teodosijs I Lielais (viņa jaunākais dēls). Vecākais brālis – Arkādijs.
Biogrāfija. Pirmais Rietumromas imperators. Valdīja no 395.–423.gadam.
Dzimis 384.gadā.
409.gadā imperators Honorijs, kas cēlies no slavenas vandāļu dzimtas, uzrakstīja britu vadoņiem, ka no šī brīža par sevi tiem jārūpējas pašiem.
Tēvs Teodosijs I Lielais nodeva Austrumromas pārvaldīšanu vecākajam dēlam Arkādijam.
Honorijs Flāvija saņēma valdīšanā Rietumromu 11 gadu vecumā. Viņa valdīšanu stingri uzpasēja pieredzējis karavadonis, impērijas karaspēka pavēlnieks un, pēc būtības, arī visas Romas impērijas pavēlnieks Stilihons, pēc izcelsmes vandālis.
Rietumu daļas galvaspilsētu 402.gadā pārnesa uz Ravennu.
408.gadā Honorija galmā uzvarēja stilihonam naidīgs grupējums, kas Stilihonam atņēma varu un sodīja viņu ar nāvi.
Honorija valdīšanas laikā lielā spēkā pieņēmās vergu un kolonu sacelšanās: Gallijā 407.gadā, Trāķijā 408.gadā, Āfrikā 410.gadā, Itālijā 410.gadā. vienlaikus tai pašā 410.gadā iebruka vestgoti Alariha vadībā un ieņēma Romu 410.gadā. Šo nemieru laikā Honorijs iestājās romiešu vergturu pusē.
Honorija laikā tika izdoti bargi likumi pret „ķeceriem.”

Valentiāns III Flāvijs Placids (425.-455.g.).
Radniecība. Tēvs - Valentiāns II.
Māte – Galla Placīda.
Māsa - Honorija. Tā 450.gadā apprecējās ar huņņu ķēniņu Atillu, tomēr atteicās pie viņa doties (?) un dot pūrā pusi no Rietumromas (?) kā dēļ sākās karš ar Atillu.
Sieva Eidoksija Licīnija, Teodosija II meita.
Dzīvesgājums. Rietumromas imperators no 425.-455.gadam. Atradās pie varas Rietumromas impērijas sabrukšanas laikā - vestgotu valsts attīstība, vandāļu valsts rašanās Āfrikā, huņņu iebrukums Gallijā un Ziemeļitālijā. Nesekmīgi cīnijās par valsts saglabāšanu ar karavadoņu Aēcija, Litorija palīdzību.
Karš ar huņņiem (451.-?). 450.gadā apprecēja imperatora Valentiniāna III māsu Honoriju ar solījumu, ka pusi Rietumromas impērijas atdos Atillam kā pūru. Atillapieprasīja, lai Honoriju nogādātu viņam, taču Valentiniāns III atteica un Atilla sāka gatavoties karam.
Reliģiskā darbība. 431.gadā kopā ar Austrumromas imperatoru Teodosiju II sasauca Trešo koncilu Efesā. Viņam pašam reliģija diez ko neinteresēja, koncilā piedalījās epizodiski.

      Petronijs Maksims (455.g.).
      Avits (455.-456.g.).
      Majorāns (457.-461.g.).
      Lībijs Sevērs (461.-465.g.).
      Antēmijs (467.-472.g.).
      Olibrijs (472.g.).
      Glicērijs (473.-474.g.).
      Nepots (474.-475.g.).
      Augustuls Romuls (475.- 476.g.).
      Odoakrs (476.g.).

476.gadā troni uzurpēja skitu izcelsmes romiešu karavadonis Odoakrs. Viņš nosūtīja Romas imperatora varas atribūtus uz Konstantinopoli, ar to arī izbeidzot Rietumromas impērijas pastāvēšanu. Lai gan 476.gadu pieņemts uzskatīt par Rietumromas sagrāves gadu, Austrumromas imperatoram Justiniānam izdevās to atkarot un vēlreiz apvienot vienā valsti. Romas valsts vara Rietumos galīgi tika iznīcināta tikai 100 gadu vēlāk līdz ar langobardu iebrukumu Itālijā 586.gadā. 

Saites.
Senā Roma.
Bizantijas impērija.
Austrumromas imperatoru saraksts.