Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Raudu mūris

Saukts arī par Rietumu mūri.

Vienīgā Hēroda Lielā laikā celtā Zālamana svētnīcas daļa, kas šodien aplūkojama virs zemes.

Tā ārējā siena ir Raudu mūris - žīdu svētums. Tā ir vienīgā Hēroda tempļa daļa, kas saglabājusies līdz mūsdienām. To nenopostīja romieši 70.gadā, pēc Midraša vārdiem pateicoties „dievišķuma klātbūtnei.” Siena attiecas jau uz II Tempļa laiku, un tā ir daļa no aizsardzības sistēmas, kuru uzcēla Hērods Lielais I gs.pmē. beigās. Vēlāk siena kļuva par žīdu tautas nacionālo simbolu un vienības ideju. Īstenībā gan pati siena Hēroda laikā bija tikai kalnu nožogojoša ārsiena, pie kuras atradās Lopu tirgus - tātad nekā svēta. Musulmaņi šo sienu arī uzskata par svētnīcas - harama daļu, tātad arī svētu.
1929.gadā Jeruzālemē notika Raudu mūra jautājuma apspriešana.
Pat pēc Izraēlas valsts nodibināšanas administratīvi siena palika Jordānijas Hašimītu karalistes sastāvā. Tikai pēc 1967.gada Sešu dienu kara, tā tika pievienota Izraēlai. Tad sienas priekšā attīrīja palielu laukumu, kurš tika iesvētīts par dievkalpojumu vietu.
1986.gada oktobrī arābu organizācija „Islāma džihāds” sāka uzbrukumu kampaņu pret militārajiem objektiem Izraēlā un uzbruka jauniesaukto žīdu kareivju grupai tieši pie Raudu mūra Jeruzālemē.
Šeit savācas žīdi no visas pasaules un apraud sava tempļa bojāeju. Visintersantāk te ir piektdienas vakarā pēc saulrieta, kad savācas svētceļnieki un svin sabata iestāšanos.
Raudu mūrī tiek iespraustas zīmītes ar vēlmēm. Tās drīkst lasīt tikai Dievs, tādēļ reizi nedēļā zīmītes tika savāktas un apglabātas Eļļas kalnā. Nežīdi šo vietu sauc par „lielāko pasaules pastkastīti.”
Mozus ticīgie paši pie mūra lasa lūgšanas no grāmatām, klanas un šūpojas, atdarinot Svētajos rakstos teikto, ka mūsu dvēsele ir kā sveces liesma Dieva priekšā. Patīkami, ka tūristam te ļauts diezgan brīvi fotografēt un arī apmeklēt senu sinagogu pie paša mūra. Izņēmums ir vienīgi sabats (sestdiena), kad ticīgie te ir lielā skaitā un lūdzas. Tad tiek lūgts nefotografēt, kaut gan bišķiņ vienalga var. Pirms došanās pie mūra jāuzliek galvās baltas papīra kipas, kas turpat viegli dabūnamas.

Saites.
Jeruzāleme.