Pāvils II (641.-654.g.)
- Detaļas
- Publicēts 26 Oktobris 2024
- Autors Redaktors
Pāvils II un pāvests Mārtiņš I. 649.gadā Vatikāna tronī kāpa Mārtiņš I. Tolaik plašu izplatību bija guvusi monofelītu ķecerība, kuras piekritējs bija arī pats imperators Konstants II un Konstantinopoles patriarhs Pāvils II (641.-654.g.). Vēl vairāk - imperators izdeva "Ticības paraugu" un uzlika par pienākumu visiem to ievērot. Lai apturētu šo ķecerību, pāvests Mārtiņš I ierosināja sasaukt Romā Vispasaules koncilu, kurā monofelītismam pasludināja anatēmu. Bez tam Mārtiņš I nosūtīja Pāvilam II vēstuli, kurā aicināja atteikties no šīs ķecerības. Vēstule nonāca imperatora Konstanta II rokās, kas noskaitās un pavēlēja karavadonim Olimpijam nogādāt Mārtiņu I tiesā. Tomēr Olimpijs nespēja izpildīt šo pavēli.
Cits karavadonis, kas ar karavīriem ieradās Romā, naktī sagūstīja pāvestu un nogādāja to Naksas salā Egejas jūrā. Te ieslodzījumā Mārtiņš I pavadīja gadu un ieslodzījums sagrāva pāvesta veselību.
Pēc tam Mārtiņu I nogādāja Konstantinopolē, kur notika tiesa, kurā Mārtiņš I atteicās no sava monofelītisma nosodījumu. Izmocīto un slimo pāvestu nogādāja Taurijas Hersonā, kur viņš arī mira 655.gada 16.septembrī. Mārtiņu I apbedīja aiz pilsētas robežām Blahernas Sv.Dievmātes baznīcā.
