Aliens

Patruševs, Nikolajs (1999.-2008.g.)

Krieviski - Николай Платонович Патрушев.
Federālā drošības dienesta (FDD) direktors V.Putina pirmo divu prezidentūras termiņu laikā (1999.–2008.g.) un KF Drošības padomes sekretārs kopš 2008.gada 12.maija.

Viņš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem ideologiem Krievijas konfrontācijā ar Rietumiem Ukrainas jautājumā. Patlaban viņš ir konsultatīvās Krievijas Drošības padomes loceklis.

Radniecība. Tēvs - Nikolajs.
Viņa dēls Dmitrijs Patruševs 2010.gada maijā 33 gadu vecumā iecelts par Rosseļhozbank bankas vadītāju. Pēc tam kļuva par Krievijas lauksaimniecības ministru.

Dzīvesgājums. Dzimis 1951.gada 11.jūlijā Pēterpilī (tolaik krieviem - Ļeņingrada) PSRS JKF virsnieka ģimenē.
1974.gadā N.Patruševs absolvēja Ļeņingradas Kuģu būves institūtu un sāka strādāt par inženieri institūta projektēšanas birojā. 

Darbs Pēterpilī. Pēc studijām viņu savervēja čeka, studēja spiegu skolā Minskā. 1975.gadā sāka darboties PSRS Valsts drošības komitejā, bija VDK Ļeņingradas Kontrabandas apkarošanas nodaļas vadītājs. 80.gados čekas darbā N.Patruševs kļuva labi pazīstams ar S.Stepašinu - iepriekšējo čekas vadītāju.

Darbs Karēlijas čekā (1992.-1994.g.). Pēc PSRS sabrukuma N.Patruševs vadīja Federālajā pretizlūkošanas dienasta (FDD priekštece) nodaļu Karēlijā, kur 1992.-1994.gados bija Karēlijas republikas valsts drošības ministrs - faktiski galvenais Karēlijas čekists (ja atmet visādus pārsaukto iestāžu nosaukumus).
Te jāatzīmē, ka daudzi tā laika N.Patruševa līdzstrādnieki vēlākajā notikumu gaitā izrādījās visai asiņainas reputācijas darbinieki - V.Proņičevs (vēlāk N.Patruševa 1.vietnieks Maskavā), Rašids Nurgalijevs (ilgu laiku bija Krievijas iekšlietu ministrs, tad KF Drošības padomes 1.sekretārs, ļoti svarīgs un ietekmīgs drošībnieka amats krievu-ukraiņu kara laikā, gan agresijā pret Ukrainu, gan iekšējās represijās), Anatolijs Seriševs (vadīja Karēlijas čeku, Putina palīgs, krievu-ukraiņu kara laikā Putina pārstāvis Sibīrijas federālajā apgabalā).

N.Patruševs un Sandarmoha. Ļoti derdzīga un īsti čekistiska rādās N.Patruševa un viņa rokaspuišu darbība šai sakarā.
XX gs. 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā Krievijas Domes 1.sasaukuma deputāts Ivans Čuhins rakstīja grāmatu par Staļiniskajām represijām Karēlijā. Ilgi un grūti notika Lielo represiju laikā nogalināto apbedīšanas vietas meklējumi Karēlijā, kas vainagojās tikai 1997.gadā - to uzgāja Sandarmohā. Protams, ka N.Patruševs ar savu "kantori" lieliski visu to zināja, bet nekādi nepalīdzēja meklējumos. Vēl vairāk - I.Čuhins, faktiski atklāšanas brīdī, aizdomīgā veidā gāja bojā autoavārijā 1997.gada 11.maijā.
Tāpat vēlāk čekisti safabricēja un kurēja krimināllietu pret bojāgājušā pētnieka palīgu Juriju Dmitrijevu un izdevās viņu "iesēdināt" uz veseliem 15 gadiem. Pat visa apšaubāmā procesa laikā tiesa divas reizes tomēr attaisnoja J.Dmitrijevu, čekisti sniedza iekšā pārsūdzēšanas pieteikumus un rezultāts tomēr bija ieslodzījums. Viņam mājās bija atraduši šaujamo ar apgrieztu stobru un apsūdzēja arī bērnu pornogrāfijā - bija fotografējis plikiņu savu audžumeitu.
Tāpat līdzīgi, par pedofīliju, tiesāja arī citu pētnieku Sergeju Kaltirinu (Medvežegorskas pilsētas muzeja direktors, Sandarmohas pārvaldnieks), kurš tika notiesāts uz 9 gadiem, bija visai slims un drīzi nomira cietumā. Sabiedrībai tā arī netika zināmi nekādi vainas pierādījumi šai lietā un ir pamats uzskatīt, ka arī ši lieta ir Karēlijas čekistu safabricēta.
Tādejādi ir visai iespējams, ka N.Patruševs ar savu čekistu bandu atriebās vēsturniekiem un pētniekiem, kas atklāja šausmīgos čekistu noziegumus Karēlijā. Pēc žurnālistu domām aiz visa tā stāvēja N.Patruševa komandas biedrs Anatolijs Seriševs.
Jāpiebilst, ka, lai gan N.Patruševs ar rokaspuišiem bieži apmeklēja Karēliju arī pēc oficiālās darbošanas beigām, viņš nekad personīgi tā arī neieradās Sandarmohas memoriālajā kapsētā pieminēt nobendētos.

Darbs drošībniekos Maskavā (1994.-1998.g.). 1994.gada martā S.Stepašins stājās Federālā pretizlūkošanas dienesta (FSD - FDD priekštece) priekšnieka amatā un tūdaļ pat uzaicināja darbā pie sevis uz Maskavu jau pazīstamo N.Patruševu - par Federālā pretizlūkošanas dienesta Iekšējās drošības dienestata (9.pārvalde) vadītāju. Šai laikā faktiski neatkarīga no Krievijas impērijas bija Čečenija un visiem šiem amatiem bija liela nozīme I Čečenijas kara izraisīšanā 1994.gada beigās. Divās svarīgās epizodēs šai sakarā neapšaubāmi ņēma dalību arī N.Patruševs, kā jau šāda nozīmīga amatpersona čekā.
Algotņu vervēšana karam. Runa ir par t.s. ihtamņetiem (termins no krievu valodas frāzes - "viņu tur nav"). Pirms atklāti iebrukt Čečenijā, krievu vara nosūtīja uz turieni savus pārģērbtus karavīrus kopā ar tankiem, kuriem bija jāizliekas par čečenu opozīciju. Čečeni vairumu tanku sadedzināja, bija daudz kritušo un milzīgs skandāls Krievijā - kā nekā toreiz bija brīva prese (neticami, bet bija arī tādi laiki!), kas plaši atspoguļoja šos notikumus. Noskaidrojās, ka krievu karavīrus iebrukumam Čečenijā bija vervējusi čeka. Nav nekādu šaubu, ka te darbojās arī N.Patruševs.
Terora aktu organizēšana. Tādi bija, un, lai gan tie neguva tik plašu ievērību kā māju spridzināšana Krievijā pirms II Čečenijas kara, arī tie bija čekistu organizēti, lai radītu attiecīgu politisko spriedzi un noderētu atklātam iebrukumam Čečenijā:
      - uzspridzināts tilts pār Jauzu. Tas notika Maskavā, 18.11.1994. Dzelzceļa tilts atradās starp Vladikinas un Botāniskā dārza stacijām. Spridzinātājs bija "Lanako" firmas darbinieks Andrejs Šeļenkovs, kas pats gāja bojā sprādzienā. Pie viņa atrada Krievijas armijas kapteiņa apliecību;
      -  trolejbusa uzspridzināšana. Maskava, 27.12.1994. Tukšs troljebuss uzsprāga pieturā "VDNH-Dienvidu." Sprādziena brīdī trolejbusā atradās tikai tā vadītājs Dmitrijs Trapezovs, kas guva sasitumus un kontūziju.
Tobrīd tiem maz pievērsa uzmanību, jo nebija upuru. Sprādzienus atcerējās tikai pēc dzīvojamo māju spridzināšanas Krievijā jau 1998.gadā. Izrādījās, to bija veikusi kāda Maksa Lazovska banda, kura bija pilnīgi infiltrēta no čekistiem un pats Lazovskis bija čekistu aģents. Tādejādi šajos terora aktos ir skaidri redzama čekas līdzdalība. Visa šīs shēma tika izmantota jau vēlāk un lielākā mērogā - II Čečenijas karā un iebrukumā Ukrainā 2014.gadā. N.Patruševs ar šādām lietām nodarbojās jau 1994.gadā.

Kļūšana par FDD vadītāju (1998.g.). 1998.gada maijā N.Patruševu iecēla par Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina administrācijas Galvenās kontroles pārvaldes priekšnieku, tā paša gada augustā par Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku.
1998.gada oktobrī viņu iecēla par FDD direktora V.Putina vietnieku un Ekonomiskās drošības departamenta vadītāju, 1999.gada aprīlī par FDD direktora V.Putina 1.vietnieku. 
Kad 1999.gada 9.augustā V.Putins kļuva par B.Jeļcina pēcteci - tai pat dienā par Putina pēcteci FDD kļuva N.Patruševs, kas ieņēma vadītāja pienākumu izpildītāja amatu FDD, un pildīja šos pienākumus līdz pat 2008.gadam.

N.Patruševs un dzīvojamo māju sprādzieni Krievijā (1999.g.). 1999.gada 4.septembrī, mazāk kā mēnesi pēc N.Patruševa stāšanās FDD galvgalī, tika uzspridzināta 5 stāvu dzīvojamā māja Buinakskā (kara pilsētiņa Dagestānā). Visai drīz izrādījās, ka tas ir tikai sprādzienu sērijas sākums - 9.septembrī notika sprādziens Gurjanova ielā Maskavā, 13.septembrī sprādziens Kašīras šosejā Maskavā, 16.septembrī sprādziens Oktjabrskas šosejā Volgodonskā.
Sprādzieni izraisīja lielu sabiedrisko rezonansi, taču krievu varas iestādes līdz pat šai dienai nav devušas nekādu oficiālo skaidrojumu - ir tikai neko nepaskaidrojošas FDD preses relīzes, jo izmeklēšanas materiāli Krievijā ir noslepenoti. Opozīcijas deputāti gan divas reizes centās Valsts domē pacelt jautājumu par izmeklēšanas komisijas izveidošanu, tomēr priekšlikumi tika noraidīti ar balsu vairākumu. FDD par sprādzienu organizatoru nosauca kādu kaukāzieti - Očumesu Gačijājevu, kuru tā arī neizdevās atrast. Pavisam dīvaini šie notikumi sāka izskatīties tad, kad vērīgie mājas iedzīvotāji pie rokas noķēra sprāgstvielu licējus kādas mājas pagrabā Rjazaņā. Aizturētie izrādījās FDD darbinieki un apgalvoja, ka mācību laikā "mīnējuši" ar cukura maisiem. Tādejādi šis notikums iesaukts par "Rjazaņas cukuru."
Pēc tam tikai retais vairs neticēja, ka sprādzienu sērijā vainojams FDD N.Patruševa vadībā. Dzīvojamo māju spridzināšanas pacēla V.Putina reitingu, viņš varēja tikt ievēlēts par Krievijas prezidentu un arī uzsākt II Čečenijas karu. Nu lūk, bet N.Patruševs "Rjazaņas cukura" lietā paziņoja, ka tās bijušas drošībnieku mācības - paziņojums no viņa mutes nāca tikai pēc 2 dienām, divas dienas pagāja klusējot un no pirksta izzīžot šādu notikumu versiju. Arī pats paziņojums no N.Patruševa mutes nāca tikai tad, kad Iekšlietu ministrijas foajē ar šādu jautājumu viņu notvēra žurnālists, pats viņš preses konferenci nerīkoja un to nepaziņoja.
Paši sprādzieni tūdaļ pēc notikumiem Rjazaņā izbeidzās. Atcerējās arī 1994.gada sprādzienus I Čečenijas kara attaisnošanai. TV kanāls NTV atklāti parādīja raidījumu "Rjazaņas cukurs," savukārt B.Ņemcovs paziņoja, ka kanālam par to klāsies plāni.

Pirmajā prezidentūras gadā V.Putinam draudēja zināmas nepatikšanas no Eiropas izmeklētājiem - viņam grasījās inkriminēt dalību naudas "atmazgāšanā" kādam nekustamā īpašuma uzņēmumam Eiropā - viņš bija šā uzņēmuma padomnieks. Tad N.Patruševs pats devās uz Ukrainu, kur no aprites ar turienes drošībnieku palīdzību izņēma V.Putinu kompromitējošus dokumentus. Tā šo skandālu izdevās apklusināt.

No 2001.gada janvāra vadīja t.s. Pretterorisma operāciju štābu Ziemeļkaukāzā.

Patruševs un misticisms. 2008.gada 6.janvārī Patruševs kopā ar čekistu grupu desantējās Elbrusa virsotnē. Oficiāli tika pavēstīts, ka ticis inspicēts īpašas nozīmes centrs "Alfa Vimpelis" un aviācijas vadības sistēma. Tomēr mēļo, ka tikusi veikti kādi maģiski rituāli.

Patruševs - indētājs. Kā pirmais zināmais noindētais bija 2002.gadā mirušais Jordānijas arābs Hatabs, kurš kā modžahedu lauka komandieris karoja pret krieviem Kaukāzā.
2003.gada vasarā Maskavā neskaidros apstākļos nomira deputāts un žurnālists Jurijs Ščihočihins, kas aktīvi izmeklēja dzīvojamo māju spridzināšanas lietu. Visas pazīmes liecināja par kādu jaudīgu indēšanu. Citu šīs lietas pētnieku Sergeju Jušenkovu nošāva 2003.gada aprīlī. Abi divi bija izveidojuši izmeklēšanas komisiju uz sabiedriskiem pamatiem.
2006.gadā Krievijā faktiski tika pieņemta likumdošana, kas pavēra ceļu V.Putina režīmam nepatīkamu personu nogalināšanai ārzemēs. 
Jau pēc dažiem mēnešiem tika nogalināts pirmais nepaklausīgais - bēguļojošais čekists Aleksandrs Ļitviņenki tika nozūmēts ar radioaktīvo poloniju Londonā. Angļu tiesnesis izteicās, ka šāds pasākums nevarētu notikt bez galvenā krievu čekista atbalsta. Rezultātā, kad krievi sasauca 2007.gadā Habarovskā terorisma apkarošanai veltītu konferenci, amerikāņi atteicās uz to nosūtīt augsta līmeņa amatpersonas un aprobežojās ar kādas CIP nodaļas vadītāja Rolfa Mavatlarsena komandēšanu. N.Patruševs par to bijas tipri saērcināts un amerikānim lika nodot lielākiem CIP priekšniekiem savu neapmierinātību ar šo faktu.
Ļitviņenko, Skripaļs, Navaļnijs, Karamurza, Dmitrijs Bikovs - visi tie bija N.Patruševa vadīto čekistu indēšanas upuri. Ar indēšanu nodarbojās FDD Kriminālistikas institūta darbinieku speciālistu grupa - Aleksandrovs, Tajakins, Švecs, Makšakovs, Kufrjavcevs, Osipovs, Krivoščokovs, Panajevs u.c.

Nord-Osta un Beslanas ķīlnieku krīzē. N.Patruševa čekisti izrādīja pilnīgu neieinteresētību nelaimīgo ķīlnieku likteņos. Krievi atklāja blīvu uguni pret Beslanas osetīnu skolu no visiem stobriem un indēja ar gāzi Maskavas teātrī visus pēc kārtas. 
Šajos notikumos atkal uzpeld čekisti, kas ar N.Patruševu strādāja kopā Karēlijā. Vladimirs Proņičevs (N.Patruševa pēctecis Karēlijas čekas vadībā) faktiski vadīja Nord-Osta krīzes štābu un ir personiski atbildīgs par daudzu desmitu ķīlnieku nāvi teātrī. Tepat parādījās arī cits N.Patruševa darbonis - Rašīds Nurglijevs. Tāpat šie abi darbojās arī Beslanā, kur pieņēma lēmumu šaut pa skolu no tankiem un pielietot ugunsmetējus. Pēc terora akta Nord-Ostā R.Nurgalijevs tika iecelts par Krievijas iekšlietu ministru un šis notikums simbolizē to, ka čeka sagrābusi varu pār visām citām valsts struktūrām. 

KF Drošības padomes sekretāra amatā. 2008.gada 9.maijā jaunais Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs Patruševu atbrīvoja no FSB direktora amata un 12.maijā iecēla par Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāru. Nomināli šis amats nekādi nebija ietekmīgs, tomēr N.Patruševs ar savu pieredzi un autoritāti tajā kļuva par otru ietekmīgāko impērijā aiz V.Putina.
Drīzi vien viņš sāka apmeklēt dažādus politiskos līderus pasaulē, uzvedoties kā diplomāta un spiega mikslis. par viņa vizītēm gandrīz nekas nekad netika zināms. Mazliet vairāk atklātības plīvurs pašķīrās tad, kad 2016.gadā N.Patruševs ieradās noregulēt spiegu skandālu mazajā Balkānu valstiņā Melnkalnē. Toreiz krievu VIP ("Valsts izlūkošanas pārvalde" - armijas izlūkdienests) bija centusies valstī izraisīt jukas, lai kavētu tās pievienošanos NATO aliansei. Patruševs ieradās Serbijā un aizveda mājās krievu aģentus. Pēc gada Melnkalne kļuva par NATO dalībvalsti.
2020.gadā viņa lidmašīnu bija pamanījuši Omānā, tad pat tur atradās arī Ukrainas prezidents V.Zeļenskis. Abi iesaistītie stingri noliedza slepenu sarunu faktu.
Tāpat N.Patruševa lidmašīnu pamanīja arī Džakartā (Indonēzija), kad tur atradās arī ASV valsts sekretārs E.Blinkens.
Trampa administrācijas laikā augsti amerikāņu ierindnieki tikās ar N.Patruševu Ženēvā, lai aprunātu apmaiņu ar aizturētajiem un sadarbību kodoldrošībā. Tikšanās laikā jeņķu sinologs Metjū Putingers čekistam demonstrēja vēsturisku ķīniešu karti ar Kievijas federācijas teritorijām, uz kurām Pekina it kā pretendē. "Mēs zinām, kas ir mūsu ienaidnieki!" - tā izsmējīgi esot atbildējis N.Patruševs.
N.Patruševs savā amatā nodrošināja galveno saziņas kanālu starp Maskavu un Pekinu, tādēļ visai pamatota ir versija, ka V.Putina nāves gadījumā ķīnieši meklētu rokā N.Patruševu.
Ārzemju amatpersonas, piemēram, Džons Boltons (nacionālās drošības padomnieks D.Trampa prezidentūras laikā), N.Patruševu novērtēja kā profesionālu un atbilsotšu savam darāmajam - uzmanīgi klausījās, nepievērsa uzmanību sikiem jautājumiem, nekad nesatraucās un nepaaugstināja balsi. "Norāvās" tikai vienreiz, kad 2019.gadā kādā sarunā aizskāra Ukrainas "jautājumu": "Mēs saņēmām 20 minūtes ilgu tirādi par Urainu un tās vēsturi. Tas bija ļoti emocionāli un viņam ļoti netipiski."

Patruševs Sīrijā. B.Asadu var uzskatīt par visasiņaināko mūsdienu diktatoru - Sīrijā viņa režīms ir nogalinājis 0,5-0,6 miljonus cilvēku. Kad B.Asada vara sāka šūpoties, viņš atbrauca uz Maskavu 2015.gada rudenī un lūdza V.Putinam un čekistiem palīdzību gan pret Islāma valsti, gan pret daudzajiem dumpinieku grupējumiem. Tie arī palīdzēja - Sīrijā sākās briesmīgas pilsētu bombardēšanas, bet B.Asadam izdevās saglabāt varu. Lēmumu par intervenci Sīrijā pieņēma Krievijas Drošības padome un N.Patruševs bija viens no galvenajiem tās ideologiem.

Patruševs - Kabajevas gans. Līdz vingrotāja A.Kabajeva vēl nebija kļuvisi par V.Putina mīļāko, viņai bija vismaz divi pielūdzēji. Abus viņus "atšuva" FDD N.Patruševa vadībā. Par to pastāstīja krievu operdziedone, arī bijuši Krievijas Valsts domes deputāte no "Vienotās Krievijas" Marija Maksakova (Мария Максакова) intervijā tīmekļa izdevuma "Gordon" galvenajai redaktorei Alesjai Bacmanei (Алеся Бацман). 
Viņa pavēstīja, ka viens no pielūdzējiem bijis krievu estrādes dziedātājs Murats Nasirovs (Мурат Насыров), kas plašāk pazīstams ar jokudziesmu mūsu pasu R.Gobziņa stilā - "Puisēns vēlas doties uz Tambovu" ("Мальчик хочет в Тамбов"). M.Maksakova uzskata, ka N.Patruševs pavēlējis 37 gadu veco M.Nasirovu izmest pa logu, kas esot ticis nomaskēts kā pašnāvība. Dziedoņa līķi uzgāja 2007.gada 19.janvārī zem sava dzīvokļa logiem, viņš bija nosities, krītot no 5 stāva balkona.
Otrs pielūdzējs bijis kāds IeM strādājošs gruzīns, kas ar Kabajevu braucis uz olimpiādēm, dāvinājis viņai mesedesus. Čekisti  no viņa atpirkušies, tam viņš piekritis. Pēc vairākiem gadiem pret viņu ierosināta krimināllieta, visa viņa manta tikusi konfiscēta un tādejādi, nekāda vienošanās ar čekistiem viņam ilgtermiņā nav palīdzējusi.
Tādejādi M.Maksakova rezumē: "Kur gan [Kabajevai] bija likties [no Putina]? Domāju, ka viņa tomēr ne tā bija iedomājusies savu dzīvi."

Patruševs - represiju iedvesmotājs Baltkrievijā. 2020.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās izgāzās Lukašenko, pēc tam viltoja rezultātus un valstī sacēlās lieli nemieri. Režīms izvērsa represijas - bija nogalinātie, ļoti daudz ievainoto un pilnīgi fantastisks arestēto daudzums, kuriem daudziem piesprieda īsti staļiniskus ieslodzījuma termiņus. N.Patruševs kā Krievijas Drošības padomes sekretārs ieradās Minskā un faktiski deva zaļo gaismu Lukašenko represijām. N.Patruševs ļoti aktīvi vazājas uz Minsku jau pirms vēlēšanām un visu laiku pieminēja "ārvalstu iejaukšanos" un ka to visu vajag efektīvi un nesaudzīgi apspiest. Visdrīzāk, Lukašenko nebūtu izšķīries par tādu vardarbību, ja aiz viņa nestāvētu N.Patruševs ar savu čekistu gados uzkrāto pieredzi un asinssuņu ordu.
Interesanti, ka Lukašenko uzdāvināja N.Patruševam mapi ar viņu saistītiem dokumentiem, par darbības laiku Baltkrievijā 70.gados.

N.Patruševs - agresijas iedvesmotājs Ukrainā. Ne viens V.Putins vainojams šajā agresijā, bet arī viņa politiskā apkārtne. Mati slejas stāvus, klausoties, kādus slima suņa murgus pauž čekists N.Patruševs - par Ukrainas huntu, par rietumu biolaboratorijām Ukrainā utt. Piemēram: "Rietumi atbalsta Ukrainu tāpat kā kādreiz Hitleru." Tiesa, eksistē arī visai nepārliecinošs viedoklis, ka Patruševs mēģinājis atrunāt Putinu no iebrukuma Ukrainā. Tomēr Krievijas Drošības padomes sēdē 2022.gada februārī nepārprotami redzams, kā N.Patruševs savā runā pieminēja, ka Ukrainā pret Krieviju darbojas visi kolektīvie Rietumi, Kijevas hunta ir to algotņi un mums, Krievijai, jādarbojas apņēmīgi.

N.Patruševs un Ukraina. Viens no čekista jājamzirdziņiem. "Šodien Krievija pretdarbojas kolektīvo Rietumu atdzemdinātajam neonacistiskajam Kijevas režīmam un galējai rusofobijai, cīnās pret krievvalodīgo iedzīvotāju genocīdu un iestājas par starptautiskajām tiesībām. Tāpat draudi iedzīvotāju drošībai tāpat arī nāk no biolaboratorijām, ko ap mūsu valsti ir radījusi ASV. Tikai Ukrainā vien to ir vairāk par 30. Īpašās militārās operācijas laikā atklājās daudzi fakti, kas liecināja, šādās laboratotijās tika izstrādāti bioloģisko ieroču komponenti un to nogādes līdzekļi."
Tā vai citādi, tomēr Krievijas Valsts dome laidusi klajā veselu ziņojumu par amerikāņu biolaboratorijām. No tā arī skaidrs, ka krievi mēģina uzdot par kaut ko briesmīgu gluži parastas medicīniskas vīrusu izmeklēšanas laboratorijas, ar kādām pilna pasaule.
Krimas sagrābšanai čeka ar N.Patruševu priekšgalā izmantoja veco metodi no I Čečenijas kara laika - ihtamņetus.
Bija viens no iniciatoriem iebrukumam Ukrainā 2022.gadā.
Iebrukuma laikā vairākkārt nāca klajā ar visai murgainām idejām un paziņojumiem, piemēram, par amerikāņi biolaboratorijām Ukrainā, briesmīgo nacistu huntu Kijevā un viltīgajiem Rietumiem, kas vēlas paverdzināt Krieviju.
N.Patruševs: "Ukrainas kā valsts saglabāšana neietilpst ASV plānos." /03.05.2023./
"Stabilitāte pasaulē iestāsies pēc Ukrainas atbrīvošanas no neonacisma."
"ASV biolaboratorijas apdraud miljonu veselību."

N.Patruševs un Prigožina nogalināšana. Saskaņā ar "The Wall Street Journal" 2023.gada decembra beigās sniegtajām ziņām teroristu grupējuma "Vāgners" (ЧВК «Вагнер») komandiera Prigožina likvidēšanu organizējis tieši N.Patruševs. Viņš esot brīdinājis V.Putinu jau 2022.gada vasarā, ka paļaušanās uz Prigožinu un viņa grupējumu rada risku Kremļa varai, tāpat esot bīstama paralēlas armijas eksistence. Kādu laiku šis jautājums tika atlikts, jo vāgneriešiem sekmējās uzbrukums ukraiņiem (Bahmutas ieņemšana). 2022.gada oktobrī situācija sāka mainīties - J.Prigožins esot piezvanījis V.Putinam un visai rupjā formā pieprasījis artilērijas lādiņus, žēlojies par lielajiem zaudējumiem. No tā bijis redzams, ka J.Prigožins neizjūt cieņu pret varu Kremlī, kas bija potenciāli bīstami.
Prigožina 2023.gada jūnijā uzsāktajā dumpī (t.s. "Taisnības maršs") N.Patruševs redzēja iespēju viņu likvidēt un pārņēma situācijas vadību personīgi. Kamēr V.Putins slapstījās pa bunkuriem, N.Patruševs personīgi uzņēmās zvanīt J.Prigožinam un viņam tuvu stāvošiem virsniekiem. Prigožinu nesazvanījis, N.Patruševs mēģināja iesaistīt sarunās Kazakijas līderi Ž.Takajevu un Minskas diktatoru Lukašenko. Pirmais atteicās, bet sazvanīties ar dumpinieku izdevās baltkrievam. Tā "maršs" beidzās vienas dienas laikā.
Interesanti, ka būtībā šo konfliktu bija eskalējis pats N.Patruševs, jo ieteica V.Putinam neatbildēt uz J.Prigožina zvaniem.
23.augustā J.Prigožins gaidīja Šeremetjevas lidostā (Maskava) kamēr drošībnieki pārbaudīs viņa lidmašīnu, un tieši tad arī lidmašīnas spārnā esot ielikts neliels spridzeklis. Pusi stundas pēc lidmašīnas pacelšanās gaisā 8500 m augstumā notika sprādziens. Bojā gāja 10 cilvēki, tostarp "Vagner" komandieris J.Prigožins un tā radītājs Utkins.

N.Patruševs un korupcija. Savu dēlu Dmitriju iecēlis par Lauksaimniecības bankas direktoru, pec tam par lauksaimniecības ministru. Caur viņu iet gandrīz pustriljonu rubļu summas sadale savējiem lauksaimniecībā ar niecīgu procentu. Tālāk šī nauda jau ar nopietnu procentu tiek piešķirta lauksaimnieciskajiem ražotājiem un parastajiem fermeriem. Tādejādi N.Patruševs nav tikai slepkava un indētājs, bet arī zaglis, kas kopā ar savu dēlu Dmitriju saņēmuši feodā veselu Krievijas tautsaimniecības nozari - lauksaimniecību, kuru tad nu arī "slauc."

2024.gada 26.martā N.Patruševs paziņoja, ka terora aktu izklaides centrā "Krokuss" izplānojuši un veikuši ukraiņu drošībnieki. Viņam piebalsoja impērijas galvenais čekists Bortņikovs.

Viens ir skaidrs - N.Patruševs ir sviestā sagājis murgains paranoiķis, un V.Putins ir tādu sev pilnīgi atbilstošu cilvēku ielokā. Kādus gan sakarīgus lēmumus varētu pieņemt Krievijas diktators? Protams, ka N.Patruševs ir šī Ukrainas iebrukuma viens no galvenajiem organizētājiem un ideologiem. Asiņainā sliede aiz viņa turpina plesties platumā.

Visu Putina valdīšanas laiku viņš ir slepkavojis režīma ienaidniekus gan Krievijā, gan ārzemēs. Pieaugusi viņa ietekme valsts lietās.

Saites.
Čeka un čekisti.