Aliens

Pirmais žīdu-arābu karš (1948.-1949.g.)

Ben Guriona Izraēlas Valsts pasludināšanas iniciatīva kļuva par grūdienu Pirmā žīdu-arābu kara sākumam. Karā ņēma dalību jaunā Izraēlas Valsts, kas karoja pret visām savām arābu kaimiņvalstīm – Ēģipti, Jordāniju un Sīriju.

Spēku samērs. Karā ņēma dalību jaunā Izraēlas valsts, kuras apmēram 600 000 žīdu iedzīvotājiem nācās cīnīties pret Arābu valstu līgas (izveidota 1948.g.) 7 valstīm – Ēģipti, Transjordāniju Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju, Jemenu un vēl vienu (kādu?). Pārspēks bija arābu pusē. Ap 90 000 žīdu ar apmēram 100 novecojušām lidmašīnām pret 90-100 tūksgtošiem arābu un gandrīz tikpat "pašaizsardzības spēku" kaujinieki, ar tankiem, artilēriju, aviāciju, vēl 10-12 tūkstoši paramilitāro "brāļu musulmaņu." Aiz tiem stāvēja arābu valsti ar miljoniem iedzīvotāju.

Kara gaita. Karš sākās jau nākamajā dienā - 15.maijā, pēc paziņojuma par Izraēlas dibināšanu. Arābiem izraisīja dziļu nepatiku doma dalīties zemē ar kaut kādiem žīdiem, īpaši jau atbraucējiem.
1948.gadā Ēģipte, Irāka, Jordānija, Sīrija, Saūda Arābija un Jemena izveidoja Arābu valstu līgu un iebruka Izraēlā ar mērķi aizstāvēt Palestīnas arābus.
Šis karš izvērtās arābiem neveiksmīgi. Kara rezultātā Izraēlas Valsts ieguva teritorijas, kādas sākotnēji nemaz netika plānotas jaunās valsts sastāvā (netika paredzējusi ANO). Tika saglabāti tikai divi patiesi arābiski anklāvi – Jordānas Rietumkrasts (Jordānijas kontrolē) un Gazas sektors.
Neticami, bet arābiem neizdevās iedzīt žīdus jūrā. Ar ieročiem žīdus apgādāja Staļins un tie pārsvarā bija vācu trofeju ieroči.
1949.gada 24.februārī, miera līgumu noslēdza Izraēla un Ēģipte. Pēc tam to pašu izdarīja Jordānija, Irāka un Sīrija. Irāka pēc tam pārtrauca savienību ar Lielbritāniju. Sīrijas politiķu vidū valdīja pilnīgs apjukums sakarā ar kaunpilno sakāvi.
Kara rezultātā Palestīnu pameta ap 750 000 musulmaņu. Tā sākās lielā palestīniešu bēgļu problēma, kas nav atrisināta līdz pat šodienai. Liela daļa bēgļu ieradās Libānā un tādēļ kristieši-maronīti valstī vairs nav vairākumā.

1948.gada septembrī ANO pārstāvi grāfu Bernadotu nogalināja cionistu kaujinieki. Ben Gurions paziņoja par Irgun un „Sterna grupas” atlaišanu. 

Kara rezultāti. Šis karš izvērtās arābiem neveiksmīgi, arābu armijas, arī Ēģiptes, tika sakautas. Kara rezultātā Izraēla ieguva teritorijas, kādas sākotnēji nemaz netika plānotas jaunās valsts sastāvā (netika paredzējusi ANO). Tika saglabāti tikai divi patiesi arābiski anklāvi – Jordānas Rietumkrasts (Jordānijas kontrolē) un Gazas sektors, kas atradās tiešā Ēģiptes tuvumā.
Kara rezultātā Palestīnu pameta ap 750 000 musulmaņu. Tā sākās lielā palestīniešu bēgļu problēma, kas nav atrisināta līdz pat šodienai. 

Žīdu uzvara Pirmajā karā pastiprināja arī jūdu imigrācijas tendenci.

Saites.
Žīdu-arābu kari.