Pastarā diena, tiesa
- Detaļas
- Publicēts 25 Septembris 2019
- Autors Redaktors
Pēcnāves tiesa, kurā tikšot vērtēti labie un sliktie darbi šīszemes dzīvē.
Bībelē daudzreiz atkārtojas pastardienas peiminējums. Sevišķi sīks un plašs tās apraksts atrodams Jāņa Atklāsmes grāmatā. Pamatojoties uz to, pasaules gals "tuvākajās dienās" pareģots daudzkārt, pie tam precīzi norādīts laiks, kad šis notikums iestāsies.
Piemēram, Mateja evaņģēlijā kategoriski pareģots: "Šī cilts nezudīs, tiekams tas viss būs noticis" (24.nod., 34.) No tā laika "zudis" liels daudzums "cilšu," t.i. paaudžu, bet pareģojums nav piepildījies.
999.gadā Rietumeiropas kristieši gatavojās neizbēgamai pastardienai, kam katrā ziņā bija jānāk 1000.gadā. Pēc tam Pastarā diena tika noteikta uz 1198., 1524., 1532., 1819., 1832., 1843., 1896., 1932.gados utt. Kristīgā adventistu sekta gaida Pastaro dienu jebkurā laikā arī tagad, tādēļ viņi sevi sauc par adventistiem (adventus - "atnākšana" latīņu val.). Daudz par pasaules galu spriedelē arī citu kristīgo novirzienu pārstāvji, arī jūdi, kuri sevišķi labprāt dēvē mūsu laiku par "mesijas laiku."
Pravietojumos par pastardienu parasti izmanto antikrista apokaliptisko apzīmējumu ar "zvēra skaitli" 666. Šo skaitli dažādos laikos baznīcas darboņi mēdza saistīt ar saviem kārtējiem politiskajiem pretiniekiem - Ivanu Bargo, Pēteri I, Napoleonu u.c. Ar zināmu veiklību "zvēra skaitli" 666 var atrast turpat vai katrā cilvēka vārdā, ko vien ievajadzēsies nopulgot. Jāņa apokalipsē ar to apzīmēts Nērons.
