Poltavas kauja (1709.g.)
- Detaļas
- Publicēts 27 Jūnijs 2019
- Autors Redaktors
Kauja, kurā 1709.gada 9.jūlijā Ziemeļu kara laikā pie Poltavas Pētera I komandētais krievu karaspēks uzvarēja zviedru karaļa Kārļa XII komandēto zviedru karaspēku.
Pirms kaujas. 1709.gada aprīlī zviedru karaļa Kārļa XII armija pienāca pie Poltavas un sāka pilsētas aplenkumu. Tās garnizons un iedzīvotāji veiksmīgi atvairīja zviedru uzbrukumus, taču bija skaidrs, ka bez palīdzības pilsēta kritīs.
Daļa krievu armijas ar kņazu A.Meņšikovu priekšgalā pienāca pie pilsētas jau maija sākumā. 3 nedēļas vēlāk pie Poltavas nonāca B.Šeremetjeva komandētā galvenā krievu armija. Pašā Pētera I tad te vēl nebija - viņš ieradās vēl pēc pusotras nedēļas.
Savu galveno uzdevumu Pēteris I saskatīja palīdzēt Poltavai. Viņš vēlējās atsviest zviedrus no pilsētas, taču nesniegt tiem ģenerālās kaujas iespēju, uzskatīdams to par riskantu un bīstamu pasākumu: "яко зело опасного дела," tā viņš pats teicis. Tam bija visai nopietni iemesli. Pirmkārt, izrādījās, ka ir visai sarežģīti sarīkot pārcelšanos pāri Vorsklas (Ворсклa) upei, jo lietavu dēļ bija sākušies īsti plūdi. Otrkārt, lai gan krievi Ziemeļu kara laikā jau ne reizi vien bija uzvarējuši zviedrus, tomēr šoreiz zviedru armijas priekšgalā atradās pats karalis Kārlis XII, kas sadursmēs ar krieviem vienmēr bija no tām izgājis kā uzvarētājs.
Tomēr, burtiski nākamā dienā pēc kara padomes sapulces pats krievu ķeizars radikāli izmainīja savu viedokli un nolēma saieties tiešā cīņā kaujas laukā ar zviedriem. Bija skaidri redzams, ka bez aktīvām darbībām poltavas aplenkumu neizdosies pārtraukt. Pie tam Pēteri I iedrošināja arī tas, ka krievu armija atradās labākā stāvoklī nekā zviedru, krievu pusē bija arī skaitliskais pārākums.
Pēteris I nevarēja iedomāties, ka Kārlis XII tiks ievainots uzreiz pēc krievu kara padomes apspriedes. protams, ka arī šis apstāklis spēlēja svarīgu lomu zviedru armijas sakāvē.
Spēku samērs. Krievu armija skaitliski bija divas reizes lielāka par zviedru - 60-80 tūkstošu kareivju. Krievu armijā arī bija kazaki, kas dalību kaujā gan neņēma.
Zviedru armija - 37 000 kareivju: zviedri, hetmaņa Mazepas kazaki (kaujā arī dalību neņēma). Kārlis XII cerēja atkārtot veiksmīgo kauju pie Golovčinas (gadu iepriekš). Toreiz zviedri sakāva skaitliskā pārākumā esošo krievu armiju, ko komandēja ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs. Kārlis XII arī uzskatīja, ka krievi tikai aizsargāsies, tikmēr zviedri veiks straujus manevrus, kombinēs kājnieku un kavalērijas triecienus, meklēs vājās vietas krievu aizsardzībā. Kārlis XII nebija novadījis savu kaujas plānu līdz komandieriem - daļa zviedru komandieru uzskatīja, ka krievu redutes ir jāapej, bet citi - ka jāieņem triecienā. Tāpat Kārlis XII nebija ņēmis vērā, ka dažos pēdējos gados krievu armijas kaujas spējas bija pieaugušas.
Tieši kaujā dalību ņēma apmēram 16 000 zviedru un 25 000 krievu.
Kaujas rezultāti. Gandrīz visa zviedru armijas tika sagūstīta. Tomēr krievi nespēja notvert karali Kārli XII, kas spēja aizbēgt pie turkiem uz Benderiem.
Kaujas nozīme. Lielā mērā tā izšķīra lielā Ziemeļu kara likteni.
Saites.
Lielais Ziemeļu karš (1699.-1721.g.).
Kauju saraksts.
