Pērkons, Peruns
- Detaļas
- Publicēts 24 Novembris 2017
- Autors Redaktors
Viena no baltu un austrumslāvu dievībām, pērkona un zibeņu dievs. Tika godāts arī kā zemkopības aizgādnis - lietus dievs.
Gandrīz tik pat liela loma kā Saulei, bet dažu tautu mitoloģijā vēl lielāka, bijusi Pērkonam - par to liecina daudzie mīti, kā arī šī vārda saknes saglabāšanās daudzās valodās. Pērkons bijis kareivīgs dievs, kas cīnījies pret ļaunajiem spēkiem, satriekdams tos ar zibeņu bultām, ugunīgu kaujas vāli vai zobenu. Tajā pašā laikā Pērkons nodrošinājis auglību, dodams zemei valgmi lietus veidā. Vairāku tautu mitoloģijā Pērkona funkcijas pārņēmis Dievs, piemēram sengrieķu Zevs, kuram viens no epitetiem bijis "Zibeņmetis," tomēr baltu tautas saglabājušas Pērkonu kā patstāvīgu dievību.
Agrīnajā kristietībā Peruns tika padarīts par Sv.Iļju Pravieti.
Aplūkojamie objekti.
Pērkona svētnīca Viļņā.
Pirinu kalni. Bulgārija. Todorka (2746 m) Ap 1300 gadu sena priede - Baikuševa-mura (?). Balta marmora virsotne Vihrena (2914 m), kurā savulaik atradies slāvu augstākas dievības Perūna tronis, pateicoties tam, kalni ieguvuši savu nosaukumu.
Saites.
Baltu mitoloģija.
Slāvu mitoloģija.
