_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Pasagarda
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 04 Marts 2026 14:43
- Autors Redaktors
Kīrs II Lielais nodibināja Pasargadu (šeit tika kronēti visi persiešu valdnieki-svētā pilsēta, kuras teritoriju apdzīvoja jau IV gs.pmē.), kas kļūst par pirmo Persijas galvaspilsētu.
Daudzie arheoloģiskie izrakumi Pasargadā ļauj izdarīt nozīmīgus secinājumus kā persieši ir cēluši savas pilis, tempļus, namus utt. un kādus arhitektūras paņēmienus ir lietojuši. Jo tieši Pasargadās tika izveidoti būvniecības pamatprincipi uz kā balstījās visu piļu un tempļu celtniecība, līdz Ahemenīdu dinastijas pastāvēšanas beigām. Šos pamatprincipus varētu noraksturot sekojoši: viena vai otra parauga detaļas vai arhitektūras (ēkas) stils ir jau zināms no kaimiņu un attālajām pilsētām, bet pats celtnes specifiskais veidols ir raksturīgs tikai persiešiem. Pilsētas celtniecībā ir piedalījušies daudzu valstu arhitekti: grieķi un Mazāziju tautu pārstāvji, kas rūpīgi atlasīja paraugus un piestrādāja pie kompozīcijas kopējās ainas. Var teikt, ka Pasargada bija tā laika modernākā arhitektūra.
Izrakumus veikuši angļu arheologs A.Steins un Alī Samī no Irānas, laika posmā 1961-1963 gadam. No izrakumiem viņi secināja, ka celtniecības darbi noritējuši arī Dārija I un Kserksa valdīšanas laikā.
Saites.
Persijas impērija.
Peides pilskalns
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 08 Februāris 2026 09:39
- Autors Redaktors
Piecu gadu laikā Sāmsalas Vēstures izpētes fonds “Osiliana” arheoloģiski pētījis virkni Sāmsalas senvietu, lielākie darbi veikti Valjalas un Peides pilskalnos, bet pētīti arī Kārmas, Muhu un Asvas pilskalni.
Pokrovskis, M.N. (~1920.g.)
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 30 Janvāris 2026 13:45
- Autors Redaktors
“Vēsture ir pagātnē vērsta politika.” Šī krievu marksistiskā vēsturnieka M.N.Pokrovska 1920.gados formulētā atziņa sevi ir pierādījusi visos laikos un zemēs, sākot no grieķu polisu iekšpolitiskajām, savstarpējām un ārējām cīņām un to atspoguļojuma sava laika vēsturnieku darbos,
Saites.
Vēsture un vēsturnieki.
Peitingera karte
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Februāris 2026 23:02
- Autors Redaktors
Tabula Peutingeriana.
Droši lokalizēti ir tikai atsevišķi posmi no romiešu ceļu kopgaruma, kas sasniedz ap 300 000 kilometru (cietā seguma ceļu kopgarums bija ap 80 000 kilometru). Pārējie posmi, kurus redzam dažādās Romas ceļu tīkla rekonstrukcijās, iezīmēti kā vairāk vai mazāk ticamas versijas, kā avotus galvenokārt izmantojot tā saukto Antonīna ceļu sarakstu (Antonine Itinerary) un Peitingera karti. Gan viens, gan otrs avots līdz mums nonākuši kā viduslaiku kopijas ar iespējamiem vēlākiem labojumiem un papildinājumiem, taču visai droši, ka to oriģināli, kuru autori nav zināmi, sastādīti Romas impērijas laikā.
Pirmā Mazūrijas ezeru kauja (1914.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 29 Janvāris 2026 08:33
- Autors Redaktors
Pēc krievu 2.armijas sakāves vācieši savus spēkus pavērsa pret krievu pirmo armiju Mazūrijas ezeru rajonā. No 7. līdz 14. septembrim tur norisinājās otrā lielkauja, kas tiek dēvēta par pirmo Mazūrijas ezeru kauju. Tās rezultātā krievu armija tika padzīta no Austrumprūsijas teritorijas.
Šajās kaujās daudziem latviešiem liktenīgs izrādījās Romintenes ciema apvidus. Šos notikumus savā romānā „Karš” aprakstījis K. Štrāls. Romintene tagad atrodas Kaļiņingradas apgabalā un saucas Krasnoseļje. Maz ticams, ka tur ir saglabājušās kādas I Pasaules kara liecības. Ne Instenburgas (Čerņahovskas), ne Gumbinenes (Gusevas) apkārtnē nekas tāds netika manīts, kaut gan tur krievu armijas iebrukuma sākumā 1914.gada augustā notika niknas kaujas ar latviešu piedalīšanos.
