Aliens

Oršas kauja (1514.g.)

1514.gada 8.septembrī (Sv.Jaunavas Marijas dzimšanas svētku dienā) poļu-leišu karaspēks Lietuvas lielhetmaņa Ostrožas Konstantīna vadībā sakāva Maskavijas karaspēku.

Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. Pēc Smoļenskas okupācijas 1514.gada 31.jūlijā maskavieši virzījās uz rieteņiem, lai pie Oršas aplenktu poļu-leišu karaspēku, jo domāja to iespējamu dēļ tā, ka pretiniekam vairs nebija tiltu pār Dņepru - tie bija nonākuši maskaviešu kontrolē.

Spēki pirms kaujas. Vēsturnieki dažādi vērtē Ostrožas Konstantīna armijas lielumu - no 12 līdz 20 tūkstošiem karotāju.
Maskaviešu armiju galvenā maskaviešu vojevodas Ivana Čeļakina vadībā vēsturnieki diezgan vienprātīgi vērtē kā 40 000 vīru lielu.

Kaujas gaita. Tikmēr Ostrožas Konstantīna kavalērija pie Oršas ciema (mūsdienu Baltkrievija) dēvās uz Dņepras kreiso krastu un pārvarēja upi peldus (kā 1508.gada kaujā), bet kājnieki un artilērija pār Dņepru tika pārcelti pa diviem pontonu tiltiem, kurus ierīkoja poļu-leišu inženieru rota.
Tā rezultātā 8.septembra rītā 9:00 poļu-leišu armija nonāca maskaviešu priekšā, kas tos nemaz nebija gaidījuši. Iepriekš Konstantīns uz viena no pakalniem bija noslēpis daļu artilērijas.
Kauja norisinājās aši. Pārējā artilērija bija novietota ierindas centrā un sāka apšaudīt maskaviešus. Tas izprovocēja tos doties uzbrukumā, tomēr labi organizētā poļu-leišu aizsardzība iespēja visus uzbrukumus atsist. Izšķirošajā brīdī  maskaviešu kreiso flangu sāka apšaudīt paslēptā artilērija un tas viesa sajukumu maskaviešu ierindā. Maskavieši sāka atkāpties un Konstantīna armija vienlaicīgi pārgāja pretuzbrukumā.
Liela daļa maskaviešu gāja bojā kaujas laukā vai tika sagūstīti. Lielākā daļa no pārējiem atkāpjoties noslīka Krapivnas upē. Noslīkušo bija tik daudz, ka aculiecinieki rakstīja par "upes iziešanu no krastiem."

Kaujas rezultāti. Kauja pie Oršas līdz ar Mohačas kauju, bija lielākās tādas XVI gs. Eiropā.
Kauja rezultējās ar maskaviešu nometnes ieņemšanu un tūkstošiem krievu gūstekņu. Bojā gāja un tika sagūstīts viss maskaviešu militārais "zieds." No 12 vojevodām 6 krita, 3 tika saņemti gūstā un tikai 3 atgriezās Maskavā.
Tomēr militārā nozīmē poļu-leišu uzvara nebija pilnīga, jo neizdevās atgriezt Smoļensku.

Kaujas nozīme. Pateicoties šīs kaujas iznākumam, bija apturēts krievu armijas uzvaras gājiens rieteņu virzienā, kā arī izjaukta Maskavijas ķēniņa Vasīlija III, Hābsburgu imperatora Maksimiliāna I un Teitoņu ordeņa lielmestra Albrehta Hohencopera nodibinātā savienība pret poļu-leišu valsti Jageloņa vadībā, kas tika apstiprināts Vīnes kongresā 1515.gadā. Sabiedrotie vēlējās Lietuvas-Polijas sadalīšanu (šo plānu 230 gadu vēlāk tomēr realizēja krievu-prūšu-austriešu savienība).

Saites.
Kauju saraksts.