Aliens

Novodvorska, Valērija (1950.-2014.g.)

Krieviski - Валерия Ильинична Новодворская.

Žīdu cilmes Krievijas demokrāte un liberāle, cilvēktiesību aizstāve.

Viena no retajiem Krievijas politiķiem, kas ilgstoši labvēlīgi izturējusies pret baltiešu neatkarības centieniem. Draugu un arī nelabvēļu saukta par "Bruņurupucieni Tortilu" (literārs tēls no krievpadomju filmas "Buratīno piedzīvojumiem"), dēļ tās it kā neglītā izskata un korpulences.

Dzīvesgājums. Dzimusi 1950.gada 17.maijā Baranovičos (tagad Baltkrievijā). 
Līdz pirmajam arestam studēja Morisa Torēza Svešvalodu institūtā. Brīvi runāja franču un angļu valodā, lasīja vācu, itāļu, latīņu un sengrieķu valodās.

Disidentes darbība. 1968.gadā Novodvorska un daži cilvēki ar plakātu pret krievu tankiem Prāgā stāvēja Sarkanajā laukumā.
1969.gadā  tikusi pirmo reizi arestēta, apsūdzēta pretpadomju aģitācijā un propagandā, turēta Maskavas Lefortovas cietumā.
1970.gada jūnijā līdz 1972.gada februārim piespiedu ārstēja psihiatriskajā slimnīcā ar diagnozi "šizofrēnija, paranoidāla personības attīstība."
No 1972.gada piedalījusies tā sauktā samizdata izdošanā un izplatīšanā.
1975.-1990.gadam strādājusi par tulku Maskavas Medicīnas institūtā.
1977.gadā beidza Maskavas apgabala Pedagoģijas institūta Svešvalodu fakultātes vakara nodaļu.
1978., 1985. un 1986.gados tiesāta par disidentisko darbību.
Laikā no 1987.-1991.gadam 17 reizes aizturēta un administratīvi arestēta par dalību nesankcionētos mītiņos.
1988.gada maijā izveidoja partiju "Demokrātiskā savienība."
1990.gada septembrī apsūdzēta par PSRS prezidenta goda aizskaršanu.
1992.gadā bija Gruzijas prezidenta Zviada Gamsahurdijas padomniece cilvēktiesību jautājumos.
1993.gadā viņa viena no pirmajām atbalstīja Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina dekrētu par parlamenta atlaišanu.
1995.gadā startēja Krievijas Valsts domes vēlēšanās "Ekonomiskās brīvības partijas" sarakstā, bet vēlēšanās neguva panākumus.

Viņas galvenais princips bija PSRS komunistu režīma noziegumu atzīšana. Krievija pēc 1991.gada tomēr novirzījās no savas pagātnes izvērtēšanas ceļa, un tā bija lielākā Novodvorskas vilšanās. Viņas pozīcija sāka likties pavisam radikālas, tā ka krievi daudzkārt pat sāka uzskatīt viņu par tādu kā Krievijas ienaidnieci. Pēdējos viņas izteikumos bija dzirdama arī vilšanās par gļēvās Rietumu pasaules piekāpšanos Putina autoritārisma priekšā.

Mirusi 2014.gada 12.jūlijā Maskavas 13.slimnīcā 64 gadu vecumā.

Vaļasprieki - tūrisms, peldēšana, literatūra, teātris, kaķi.

Novodvorska un Latvija. Piedalījās kā uzaicināts viesis LNNK 1.kongresā Ogrē 1989.gadā 18.-19.februārī no partijas "Demokrātiskā savienība," mazs fragments - šeit.
2012.gadā viņa kopā ar savu domubiedru Konstantīnu Borovoju kā partijas "Krievijas Demokrātiskā savienība" līdere otro reizi viesojās Latvijā, kur LU Komunikācijas fakultātē (bijušajā Aviācijas institūtā) nolasīja lekciju par Krievijas valsts izcelsmi un brīdināja latviešus par krievu specdienestu inspirēto krievu valodas referendumu. Abi izteica bažas par Putina tieksmi uz autoritārismu un aicināja Latvijas krievus par viņu nebalsot. Par šo viņas vizīti Rīgā toreiz neuzrakstīja neviens no konvencionālajiem medijiem.

Izteicieni.
"Kad žīdi paklausīgi devās uz gāzes kamerām, viņi visus apmierināja. Bet kad viņi cenšas sevi pasargāt un izdzīvot, sākas gaudas, protesta demonstrācijas un runas par neadekvātu vardarbību."
"Ja jūs nemedīsiet raganas (gebistus un komuņakus), tad pēc kāda laika jūs atklāsiet, ka raganas medī jūs."
"Šodien krievu valoda kalpo ne kā kultūras instruments. Tā ir militāri politisks tarāns, ar kuru mūsu bijušajām kolonijām tiek sista laukā saistība ar savu vēsturi un tiekšanās pēc Eiropas vērtībām."
"Самое большое разочарование связано с народом. До 93-го я серьезно думала, что народ – жертва системы, что коммунисты его изнасиловали¸ лишили свободы. Оказалось, что не народ ­– производное от коммунистов, а коммунисты – производное от народа." 

Saites.
Krievija.