Aliens

Nāsers, Gamels Abdels (1954.-1970.g.)

Gamals abd an Nasīrs.

Ēģiptes politiskais darbinieks.

Dzīvesgājums. Nācis no pasta kalpotāju ģimenes.
1939.gadā beidzis kara skolu Kairā un ar izcilību Ģenerālštāba kara koledžu.

II Pasaules kara laikā bija nacistu partijas biedrs Ēģiptē.

Nonākšana pie varas (1952.-1953.g.). 1952.gadā Nāsers, balstories uz militāristu organizācuiju "Brīvie virsnieki," gāza no troņa Ēģiptes karali Farūku I.
1953.gada 18.jūnijā Ēģipte tika pasludināta par republiku. Par tās prezidentu kļuva Negibs, bet par viceprezidentu - Nāsers.
Jūlijā Kairā notika sprādzienu sērija amerikāņu un britu birojos, kuros iesākumā vainoja "Brāļus-musulmaņus," tomēr vēlāk izrādījās, ka vainojami žīdu specdienesti.

Nonākšana pie varas (1954.-1956.g.). 1954.gada oktobrī Nasers tika cauri sveikā „Brāļu-musulmaņu” sarīkotajā atentātā. Pēc tā viņš deva rīkojumu vajāt šo organizāciju: vadoņi tika nogalināti, daudzi ieslodzīti, citi bēga uz kaimiņvalstīm. 1954.gada novembrī Nāsers apsūdzēja Negibu sazvērestībā kopā ar „Brāļiem-musulmaņiem,” un padzina to no amata. Nāsers pats stājās valsts priekšgalā.
Lielbritānijas novājināšanās rezultātā 1954.gadā Sudāna ieguva neatkarību no Ēģiptes.

Nāsers - prezidents (1956.-1970.g.). 1956.gadā tika pieņemta jauna konstitūcija un G.A.Nāsers tika ievēlēts par prezidentu. Pēc viņa prasības britu karaspēks tā paša gada jūnijā atstāja Ēģipti.
50.gadu beigas un 60.gadu sākumā Nasers sāka vajāt "Brāļus-musulmaņus." Tās līderi tika nogalināti, bet simtiem parasto biedru ieslodzīja cietumos.
Dibinājis un 1963.gadā stājies Arābu Sociālistiskās savienības priekšgalā.
1955.gadā Izraēla, savas „apsteidzošās programmas pret arābu pretiniekiem ietvaros” izsūtīja savas armijas desantu pret ēģiptiešu mācību nometni Gazas sektorā, reida rezultātā gāja bojā 38 cilvēki. Par atbildi ēģiptiešu fedaji („sevi upurējošie” jeb „pašnāvnieku grupa”) sāka uzbrukumu kampaņu izraēliešu militārajiem objektiem. Redzot, ka iespējams liela mēroga karš, Izraēla noslēdza virkni līgumu ar ASV un citām Rietumvalstīm par ieroču piegādēm. Nāsers mēģināja pasākt ko līdzīgu, taču nonāca atkarībā no PSRS ieroču piegādēm.
Nāsera laikā nacionalizēja tempļu zemes, kas bija 1/12 daļa no valsts lauksaimniecības zemēm. Nasers palika pie varas līdz pat savai nāvei 1970.gadā. Viņš savu "arābu socālisma" koncepciju būvēja pēc PSRS pieredzes, bet to arvien vairāk sāka kritizēt musulmaņi.

Suecas krīzē (1956.g.). Nasera valdīšanas laikā 1956.gadā izraisījās konflikts ar Franciju un Lielbritāniju, kas vēsturē iegāja ar nosaukumu "Suecas krīze." Jau 1954.gada oktobrī Lielbritānija piekrita 20 mēnešu laikā izvest savas aemijas daļas no Suecas kanāla zonas. Pēdējās britu armijas daļas patiei arī pameta kanāla zonu 1956.gada jūnijā. Jūlijā Nasers izprovocēja starptautisku krīzi, paziņodams par kanāla nacionalizāciju, lai gan līdz britu-franču koncesijas līguma beigām bija vēl 12 gadi.
Briti un franči sāka plānot militāru operāciju, bet ēģiptieši augustā boikotēja starptautisku konferenci, kuras mērķis bija mierīgs noregulējums. Nevēloties lielu militāru konfliktu, ASV aicināja uz savaldību. Kad pārrunas nonāca strupceļā, Francija vienojās ar Izraēlu par ēģiptiešu armijas neitralizāciju. 29.oktobrī Izraēla okupēja Sinaja pussalu, žīdu armija novietojās 45 km attālumā no Suecas kanāla. Divas dienas vēlāk britu-franču spēki uzbruka ēģiptiešu aerodromiem. Tomēr jau novembra sākumā šīs darbības nosodīja ASV un ANO.
4.novembrī Nasers pavēlēja bloķēt navigāciju kanālā nogremdējot tajā kuģus.
5.novembrī britu-franču desants izsēdās Portsaīdā. PSRS no savas puses arī draudēja ar intervenci, taču to vairāk nodarbināja pretkomunistiskā sacelšanās Ungārijā. Tikām ASV prezidents Eizenhauers pieņēma ekonomiskās sankcijas pret Lielbritāniju un Franciju, kas piespieda abas rietumvalstis paziņot par "uguns pārtraukšanu."
15.novembrī Ēģiptē sāka ierasties ANO miera uzturēšanas spēki.
3.decembrī Lielbritānija un Francija piekrita izvest savus militāros spēkus no Ēģiptes. ANO kareivji ieņēma pozīcijas kanāla joslā ar mērķi atvērt to starptautiskajai kuģošanai.
Ēģiptieši no tās izgāja kā uzvarētāji, jo rietumu sabiedrotos piebremzēja ASV. Nāsera pozīcijas arābu pasaulē nostiprinājās. No amata atkāpās britu premjerministrs sers Antonijs Īdens. Žīdu armija palika Suecas pussalā, kā dēļ Ēģipte nespēja pastiprināt savas pozīcijas Gazas sektorā.

1958.gada 1.februārī pēc Nāsera iniciatīvas Ēģipte un Sīrija izveidoja Apvienoto arābu republiku, lai pretotos ASV un rietumvalstu ietekmei.
1959.gadā AAR Nasera vadībā sākās represijas pēc tam, kad Baas partija apšaubīja Nāsera mērķus.
Nasers nomira no sirdstriekas 1969.gada 28.septembrī. 

Nospiedums kultūrā.
1971.gadā irākiešu dzjnieks Džavāhirī uzrakstīja poēmu par G.A.Nāseru.

Saites:
Arābi.