Nirnbergas process (1946.g.)
- Detaļas
- Publicēts 02 Janvāris 2017
- Autors Redaktors
Sabiedroto vadīts tiesas process pēc nacistiskās Vācijas, kurā tiesāja sagūstītos vācu nacistu vadoņus.
PSRS centās nacistu noziedzniekos iekļaut arī ukraiņu nacionālās kustības līderi Stepanu Banderu, taču tas neizdevās un tiesā viņš figurēja nevis kā noziedznieks, bet gan kā upuris.
1946.gadā naktī uz 16.oktobri divi amerikāņu karavīri izpildīja procesā piespriestos nāvessodus. Nāvessodu nacistiem izpildīt brīvprātīgi pieteicās ASV 3.armijas seržants un bende Džons Klārens Vuds (John Clarence Woods). Pakarot taburetes vietā nacistu bonzām piedāvāja iekāpt lūkas caurumā. Un tā, pakāra: Ribentropu, Keiteli, Rozenbergu, kaltenbrunneru u.c. Līķi tika sadedzināti Minhenes krematorijā un pelni izkliedēti vējā. Paša Vuda liktenis bija šāds - 1950.gada 21.jūlijā dienējot Enivetoka (Eniwetok) atolā Māršala salās viņu nosita ar elektrību, kad viņš mēģināja salabot apgaismojumu.
Britu Reinas armija jau tūlīt pēc kara beigām noformēja baltiešu sardžu dienesta vienības no līdzšinējiem esesiešiem, turklāt iecēla par šo vienību sakaru koordinatoru augsta ranga SS virsnieku, leģiona ģenerālštāba priekšnieku, virspulkvedi Arturu Silgaili. Šīs vienības tad arī apsargāja Nirnbergā tiesājamos.
Interesanti! Nirnbergas tiesa esot pieņēmusi aizliegumu numurēt cilvēkus, bet kas tad ir mūsu personas kods?
