Aliens

Merkele, Angela Doroteja (2005.-2021.g.)

Gestapo šefs Millers nakts vidū šausmās un aukstos sviedros uztrūkstas gultā sēdus.
- Kas noticis? - jautā sieva.
- Kādas šausmas! Es nosapņoju, ka Reihu vada resna blonda vecene!

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Vāciski - Angela Dorothea Merkel.
Vācieši viņu sauc par Mutti - "mammu."
Vācijas kanclere 16 gadu - no 2005. līdz 2021.gadam.

Radniecība. Tēvs - luterāņu mācītājs.
Divas reizes precējusies.
Pirmā laulība - no pirmā vīra ir Merkeles uzvārds. Bērnu nebija.
otrā laulība - tagadējais vīrs ir Joahims Zauers, kvantu ķīmijas profesors. Bērnu nav. Vīram ir 2 bērni no iepriekšējās laulības.

Dzīvesgājums.
Bērnība. Dzimusi 1954.gada 17.jūlijā Hamburgā VFR teritorijā. Tēvs - luterāņu mācītājs.
Drīz pēc Angelas dzimšanas ģimene no Rietumvācijas pārvācās uz VDR, kur tēvam ierādīja garīdznieka vietu nelielā draudzē. Tādejādi Merkele iemācījās krievu valodu, kurā brīvi runāja.

Mācības. Angela vēlējās kļūt par fiziķi, lai līdzinātos savai autoritātei - Nobela prēmijas laureātei Marijai Sklodovskai-Kirī. Angela studēja fiziku Leipcigas universitātē un ieguva doktora grādu par pētījumiem kvantu ķīmijā.

Darbības sākums politikā. Lielajā pārmaiņu laikā pēc Berlīnes mūra krišanas Merkele ienāca politikā kā Helmūta Kola audzēkne, iestājusies kristīgo demokrātu partijā.
Sākumā viņa kļuva par ģimenes lietu ministri, vēlāk - par vides aizsardzības ministri. kols viņu dēvēja par "Meiteni" (Madchen), bet 90.gadu beigās, kad partiju satricināja aizdomīgu ziedojumu skandāls, Merkele ātri vien novērsās no skolotāja.

Kanclera amatā. Merkele iegājusi vēsturē kā pirmā sieviete Vācijas kanclera amatā. Viņa ir arī pirmā valsts vadītāja, kas dzimusi pēc II Pasaules kara un nākusi no VDR teritorijas (tur pavadījusi jaunību).
2002.gadā kļuva par kristīgo demokrātu savienības (KDS) partijas līderi (pēc Frīdriha Merca).
Vācija tās kancleres Merkeles vadībā 2015.gadā atvēra savas robežas nekontrolētai migrantu lavīnai, kura atnesa joprojām tikai pieaugošu postu un problēmas gan pašiem vāciešiem, gan lielai daļai pārējās Eiropas.
Izpelnījās kritiku sakarā ar "Ziemeļu straumes-2" krievu gāzes vada būvniecības atbalstu, kas piegādā gāzi tieši Vācijai. Projektu slēdza 2022.gadā nākamais kanclers Šolcs.

Merkele Minskas sarunās (2015.g. februāris). Par tām zināms pēc Francijas prezidenta Olanda uzrakstītajiem memuāriem "Varas mācības." Viņš bija Francijas prezidents no 2012. līdz 2017.gadam, kā pirmais no "Normandijas četrinieka" zaudēja varu, tādēļ varēja stāstīt par notikušo. Memuāros viņš vēsta, ka Putina mērķi bija acīmredzami - saglabāt ietekmi Ukrainas krievvalodīgajos rajonos, pēc iespējas vairāk vājināt prorietumniecisko varu Kijevā un novērst Ukrainas tuvināšanos ar NATO.
Krievijas un Ukrainas prezidenti bieži vien paaugstinājuši viens uz otru balsi. "Я вас раздавлю!" – Putins kliedzis uz Porošenko Minskā. No Putina runas bija skaidrs, ka ukraiņiem uzbrūk krievu karaspēks, kad viņš zaudēja savaldīšanos. Tad Putins attapies un saņēmis sevi rokās. Porošenko nemitīgi aizstāvēja savas valsts suverenitāti, kamēr Putins iestājās par autonomiju "austreņu provoncēm" un centās novilcināt uguns pārtraukšanu vēl uz 3 nedēļām.
Minskas sarunas "Normandijas četrinieka" formātā beidzās ar Minskas vienošanās parakstīšanu. Olands atceras, ka Minskas vienošanās melnrakstu sastādīja A.Merkele personīgi, tas darīts ar vāciešiem raksturīgu skrupulozi. Vienošanās tika parakstīta pēc garas bezmiega nakts un paredzēja uguns pārtraukšanu, smago ieroču atvilkšanu un gūstekņu apmaiņu. Piepeši Putins negaidīti pazņoja, ka nepieciešams konsultēties ar separātistiem, kuru pārstāvji arī atrodoties Minskā. Pēc šī paziņojuma Putins aizgājis, bet Merkele, Olands un Porošenko drusku pasnauduši krēslos. 9 no rīta tapa zināms, ka separātisti nav atbalstījuši šo vienošanos. Tikmēr izrādījās, kamēr trīs prezidenti bija snauduši krēslos, Putins bija iekārtojies ar komfortu pagulēt gultā un bija labāk atpūties nekā tie trīs.

Mekele un krievu-ukraiņu karš. Pirmo reizi viņa komentēja notikumus februāra beigās, kad izteicās par nepieņemamu, ka tiek pārkāpta starptautiskā likumdošana.
Pēc tam viņai pārmeta ilgus klusēšanas mēnešus šai sakarā, līdz 2022.gada pašā jūnija sākumā viņa bedzot raksturoja to kā "barbarisku karu" un izteicās par solidaritāti ar Ukrainu.

Raksturojums. Publiski izceļas ar savu vienkāršību un pieticību. Manīta parasti iepērkamies lielveikalā.
Viņas kā kancleres alga - 17 000 eiru pirms nodokļu nomaksas.
Hobiji - kaislīga futbola līdzjutēja. Opera - kopā ar vīru apmeklē Baireitas operas festivālu. Slēpošana - traumā lauzusi iegurni.

2021.gada 8.decembrī bundestāgs ar balsojumu apstiprināja jauno Vācijas kancleri Olafu Šolcu, līdz ar to Merkeles 16 gadu ilgā kanclerēšana beidzās.

Par Merkeli.
"Politikā viņa darbojas ar fiziķes pieeju. Viņa vēlas atrisināt problēmas. Jo lielāka problēma, jo lielākas iespējas vēlāk saņemt Nobela prēmiju." (Merkeles biogrāfs Dirks Kurbjuveits intervijā žurnālam Time)

Saites.
Vācijas kancleri (1945.-patlaban).