Madlēnas kultūra (15 000 -9 000 g.pmē.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Nosaukums dots pēc pirmo atradumu vietas Vēzas upes ielejā Francijā.
Kromaņjoniešu arheoloģiskā kultūra, nākusi pēc Gravetas kultūras.
Rietumeiropas vēlā paleolīta un agrā mezolīta kultūra, kas pastāvēja laikā no apm. 18 000 - 12 000 gadiem pirms mūsdienām.
Raksturojums. Kultūrai piederošie cilvēki - kromaņjonieši, apdzīvoja teritoriju no Portugāles rietumos, līdz Polijai austrumos. Madlēnas kultūras cilvēki bija mednieki, iespaidīgas figurālās un alu mākslas radītāji un mežonīgi kanibāli.
Madlēnas kultūrai raksturīgi priekšmeti, tai skaitā simboliskas nozīmes objekti un mākslas paraugi - tie atklāti visā senajā Eiropā, tā konstatēta arī Britu salās Kresvelkrigsā Devonširas grāfistē.
Kanibālisms Madlēnas kultūrā. Atradumi Gofas alā Anglijā liecina, ka kultūrai bijis raksturīgs arī kanibālisms. Par kanibālismu liecina arī Madlēnas kultūras laika atradumi citur Lielbritānijā, Vācijā, Francijā – pavisam 17 vietās, Mazickas alu (Polija) ieskaitot. Vairākās vietās uzieti arī no galvaskausiem izgatavoti dzeramie trauki.
Kanibālisms Madlēnas kultūras kromaņjoniešu vidū uzskatāms par šī laikmeta neatņemamu sastāvdaļu, lai arī iemesli tam var būt dažādi.
Madlēnas kultūra iezīmē alu mākslas norietu.
Hronoloģija:
Agrīnais Madlēnas periods 15–13 000 g.pmē. Raksturīga tendence apgleznot pašas dziļākās alu vietas.
Vidējais Madlēnas periods 13–11 000 g.pmē.
Vēlīnais Madlēnas periods 11– 9 000 g.pmē.
Ledājam atkāpjoties arī Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji - ziemeļbriežu mednieki. Tos pieskaita Ārensburgas-Svidru kultūrai (tā pati Madlēnas kultūra).
Aplūkojamie objekti.
Brilehēlas ala. Vācija.
Gofas ala. Anglija, Čedaras aiza.
Madlēnas apmetne. Francija.
Mazickas ala. Polija.
Kresvelkrigsas apmetne. Anglija.
Interesantākie atradumi.
Pati senākā karte. Iespējams, vissenākā karte uzieta 1993.gadā Abauntas alā Basku zemē. Par šo atklājumu lasīt šeit.
Gofas alas galvaskausi. Liecina par kanibālismu.
Raksti.
Jauns pētījums apstiprina vēlā paleolīta kanibālu dzīres Dienvidpolijas alā.
Saites.
Kromaņonieši.
