Merkurs, dievība
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Dievu vēstnesis, mirušo pavadonis uz pazemes valsti, tirgotāju, kā arī zagļu un blēžu dievs seno romiešu mitoloģijā.
Sinonīmi un analogi. Senēģiptiešu – Tots, grieķu – Hermejs.
Radniecība. Tēvs - Zevs.
Māte - Maja.
Raksturojums. Romieši paņēma grieķu dievu Hermeju un ielika to savā panteonā kā Merkuru. Tam piešķīra spārnotas sandales, lai tas varētu ātrāk veikt ceļu no Zemes līdz debesīm. Viņi nosauca tam par godu visātrāk apriņķojošo planētu – Merkūru, lai pastrīpotu tā ašumu.
Agrīnajā kristīgajā laikmetā jaunā baznīca padarīja Merkūru par kristiešu Sv.Merkuriju.
Dzīvesgājums. Drīz vien pēc savas piedzimšanas viņš nozaga Apolonam vēršus un pastrādāja daudzus citus nedarbus, bet citādi cilvēkiem labvēlīgs un izpalīdzīgs, vienmēr omulīgs, daiļrunības un visu viltību izgudrotājs.
Nospiedums kultūrā.
Viduslaiku alķīmiķi Merkūra vārdā nosauca dzīvsudrabu.
Viņa vārdā nosaukta planēta Merkūrs.
Aplūkojamie objekti.
Svētnīca Bālbekā. Imperators Filips Arābs (244.-249.g.) bija pēdējais, kas papildināja Bālbekas sakrālo kompleksu – viņš renovēja sešstūraino priekšpagalmu un, domājams, arī uzbūvēja tikai no monētu attēliem zināmo Merkūra svētnīcu.
Saites.
Romiešu mitoloģija.
