Muhameds Uzbeks (1312.-1342.g.)
- Detaļas
- Publicēts 31 Oktobris 2020
- Autors Redaktors
Tatāriski - Солтан Мөхәммәт Үзбәк-хан vai Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan.
Zelta Ordas hans no 1312. līdz 1342.gadam, kura laikā Zelta Orda kļuva manāmi stipra.
/Tveras_knazs_Mihails_pie_Uzbeka.jpg "Tveras kņazs Mihails audiencē pie hana Uzbeka")
Dzīvesgājums. Dzimis 1282.gadā.
Pirmajā savas valdīšanas gadā ieviesa islāmu kā valsts reliģiju un to izplatīja.
Pārnesa galvaspilsētu no Sarajbatas uz Sarajberki, kas viņa valdīšanas laikā izauga par lielu tirdzniecības, amatniecības un kultūras centru.
1328.gada ziemā Zelta Ordas hana Uzbeka karaspēks nežēlīgi sagrāva Tveras kņazisti par to, ka tās iedzīvotāji 1327.gadā apkāva Tverā Ordas karavadoņa Šeikala vienību. Līdz ar ordiešiem karagājienā piedalījās arī Maskavas kņaza Ivana I Kaļitas un Suzdaļas kņaza Aleksandra Vasiļjeviča vienības - krievi pretendēja uz Vladimiras jarliku. Pēc Tveras sagrāves hans Uzbeks Vladimiras kņazisti sadalīja starp maskavieti Kaļitu un Suzdaļas Aleksandru.
Maskavas kņazs Kaļita uzturēja labas attiecības ar hanu Uzbeku, tā ļaudams gandrīz 40 gadu krievu zemēm izvairīties no mongoļu-tatāru postošajiem sirojumiem. Uzbeks viņam piešķīra arī jarliku valdīšanai Vladimirā, kas ļāva pamazām Maskavai izvirzīties un pievienot sev apkārtesošās zemes. Pēc Kaļitas nāves 1340.gada martā viņa dēls Sīmanis tiecās turpināt tēva politiku un uzreiz devās pie hana Uzbeka apliecināt savu padevību un iegūt jarliku turpmākai valdīšanai Vladimirā. Tikmēr ar to nebija mierā Suzdaļas kņazs Konstantīns (Константин Васильевич Суздальский), ap kuru apvienojās visi neapmierinātie ar Maskavas izvirzīšanos un ar tās jaunā kņaza Sīmaņa Lepnā uzvedību. No formālā viedokļa Suzdaļas kņazam, saskaņā ar tā saucamo "лествичному праву" bija vairāk tiesību uz Vladimiras jarliku nekā maskavietim. Pretimstāvēšana izvērtās mongoļu hana Uzbeka mītnē un ilga vairākus mēnešus. Tika izmantota uzpirkšana un dāsni solījumi. Beidzot tomēr hans nolēma atstāt jarliku Sīmanim un tā šis Maskavijas kņazs sevi dēvēja jau par "visas Krievzemes lielkņazu" ("великий князь всея Руси"), tā it kā apstiprinot savu pievārdu "Lepnais."
Aplūkojamie objekti. Ar Uzbeka vārdu saistītas mošeju, medrešu, mauzoleju un piļu celtniecība Krimā un Pievolgā.
Uzbeka mošeja un medrese. Krimā, Feodosijā, Pobedas ielā 5 ir mošeja, kas tiek restaurēta. Uzcelta 1314.gadā. Šī mošeja ir vecākā pilsētā, toreiz Solhata, tagad Teodosija(?). Medreses drupas atrodas mošejas pagalmā.
