Maskavas kauja (1941./1942.g.)
- Detaļas
- Publicēts 06 Decembris 2019
- Autors Redaktors
Vāciski - Schlacht um Moskau.
Krieviski - Битва за Москву.
Vāciešu neveiksmīgs uzbrukums Maskavai 1941.gada ziemā.
Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. Maskavai uzbruka 3 spēcīgas vācu tanku grupas. Fronte tika pārrauta pie Vjazmas un gūstā nonāca ap 650 000 krievu karavīru un virsnieku. Hitlers gaidīja japāņu uzbrukumu Tālajos Austrumos, kas krievu stāvokli pie Maskavas padarītu bezcerīgu, taču japāņi nogaidīja. Krievu spiegs vācietis Rihards Zorge ziņoja uz Maskavu, ka japāņi nolēmuši nesākt karu ar PSRS, tādēļ Staļina valdība spēja Tālajos Austreņos dislocētās divīzijas nosūtīt Maskavas aizstāvēšanai, kas arī bija izšķirošais apstāklis krievu uzvarai pie Maskavas.
Kaujas gaita. Vācu karaspēks un Guderiāna tanku armijas mēģināja triecienā Maskavu ieņemt operācijā "Taifūns." Tā sākās 1941.gada 30.septembrī, kad Heinca Guderiāna komandētā vācu 2.tanku grupa pārgāja uzbrukumā virzienā Orla-Tula. Sīvas kaujas ļoti aukstajā ziemā risinājās pret vāciešiem no 1941.g.okt.-1942.g.apr., un tie tika atsisti.
Ģenerālis "Sals." Vācu ģenerāļi atsaucās uz ārkārtīgi spīvo salu, kas bija uzbrukuma laikā, tā daļēji skaidrojot savu militāro neveiksmi 1941.gada decembrī. Par to rakstīja Heincs Guderiāns, kas komandēja 2.tanku grupu, ko Sarkanā Armija apstādināja pie Tulas. Pēc viņa vārdiem vācu armija izrādījās tam pilnīgi negatava.
Tomēr krievu maršals K.Rokasovskis apgalvo, ka ziemas sals tieši veicinājis vācu uzbrukumu, jo oktobra šķīdonis diezgan būtiski izmainījis vācu armijas pārvietošanās ātrumu. Novembra sali to paātrinājuši: "Mēs uzreiz to sajutām," - pasvītroja Rokosovskis. Lieta tā, ka tehnika tagad varēja pārvietoties ne tikai pa ceļiem, bet vācu militārajos plānos tanku triecieniem bija ārkārtīgi liela nozīme.
Bez tam gan sali, gan šķīdoņi ietekmēja arī sarkankrievu armiju, kas gan, iespējams, savas zemes klimatiskajiem apstākļiem bija gatavāki nekā vācieši.
Kaujas beigas. Tā beidzās ar kaujām par Rževu.
Kaujas nozīme. Par "Maskavas glābēju" nosauca tā laika Staļina mīluli un vēlāko nodevēju ģenerāli Andreju Vlasovu. Par sakāvi pie Maskavas Guderiāns tika atstādināts no amata. Ģenerālfeldmaršals V. fon Brauhičs 1941.gada decembrī tika atvaļināts. Šī bija pirmā nopietnā vācu nacistu karaspēka sakāve Austreņu frontē.
1942.gada 26.marta VIP (ГРУ) ziņojumā ģenerālim Vasiļevskim (PSRS Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks) bija vēstīts, ka vācieši vēlreiz mēģinās uzbrukt Maskavai no austreņiem un dienvidiem. 1942.gada pavasarī Hitlers atteicās no iespējas vēlreiz uzbrukt Maskavai un pievērsās dienvidu virzienam - Volgai un Kaukāzam. Tikām paši vācieši realizēja sarkankrievu dezinformācijas kampaņu "Kremlis," kuras uzdevums bija pārliecināt viņu izlūkdienestu, ka vācieši tiešām dosies uz Maskavu.
