Aliens

Mindaugs (~1240.-1263.g.)

Leitiski - Mindaugas.
Lietuvas valsts izveidotājs un tās pirmais ķēniņš, kas valdīja no 1240.gadiem līdz 1263.gadam.

Radniecība. Tēvs - Ringauds, leģendāra persona.
Sieva – karaliene Marta, Madelānu pilskunga meita.
Dēls – Narimunts. Arī divi mazgadīgi dēli (?) – Ruklis un Rupeiķis.

Dzīvesgājums. Kādas cilts vadonis, vēlākais Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs XIII gs.
XIII gs. 40.gados apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Ap to laiku arī nosaucās par dižkunigaiti.

Reliģija. 1250.gadā pats Mindaugs pieņēma kristīgo ticību un kristīja arī visu valsti. To viņš darīja ar mērķi mazināt vācu bruņinieku militāro spiedienu, kas gan neattaisnojās un kari ar vācu ordeņiem turpinājās.
1253.gada 6.jūlijā Romas pāvests Inokents IV izdeva bullu, ar kuru Mindaugs tika kronēts par karali. Faktiski, tajos laikos tas nozīmēja Lietuvas kā kristīgas valsts atzīšanu.
Tomēr 1261.gadā pēc Durbes kaujas (prūši un žemaiši uzvarēja teitoņus), Žemaišu kunigaiša Treinota samusināts, no kristietības atteicies.

Ārpolitika. Viņa valdīšanas laiks bija visai vētrains - bija jācīnās ar vāciešiem un mongoļiem, kas mēģināja iebrukt no dienvidiem. Pie tam mongoļiem piepalīdzēja krievu pulki Galīcijas Daniēla vadībā.
Ap 1244.-1245.gadu Mindauga karaspēks nopostīja Embūtes pili (kuršu vai krustnešu?), tas minēts "Atskaņu hronikā"(?).
Tomēr Mindaugs paplašināja jauno valsti, pievienojot tā saucamo Melno Krievzemi (mūsdienu Baltkrievijas daļu).
Mindaugs turpināja karu pret krustnešiem, bet pēc 2 gadiem gāja bojā.
1260.gada 13.jūlijā piedalījās Durbes kaujā, kurā vadīja žemaišu spēkus un ar kuršu un igauņu palīdzību sakāva vāciešus. Kaujā krita ordeņa mestrs, ap 150 bruņinieku un dāņu vasaļu.
1262.gadā noslēdza savienību ar Aleksandru Ņevski pret vācu bruņiniekiem un 1262.gadā arī aplenca Tērbatu Livonijā, ko tomēr ieņemt nespēja. Abi sāka gatavoties lielam karagājienam pret vāciešiem, tomēr to realizēt nepaspēja Mindauga nāves dēļ 1263.gada septembrī un arī Aleksandrs Ņevskis mira divus mēnešus vēlāk. Pēc tā šī militārā savienība beidza eksistenci, jo varas mantiniekiem nerūpēja.

Mindauga nāve. Pastāv versija, ka Mindaugs kopā ar diviem mazgadīgiem dēliem Rukli un Rupeiķi nogalināts ceļā uz Aglonu 1263.gada 12.septembrī, kad devies pie savas pāragri mirušās sievas radiem. Sazvērestību organizēja tas pats žemaišu kunigaitis Treinots.
Viņš un abi viņa dēli apglabāti vietā, kur patlaban atrodas Aglonas bazilika. Par to liecina XVII gs. luterāņu mācītāja J.F.Rīvija hronika, kurā teikts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta Mindauga kapa marmora plāksne. Tiesa gan, tā līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet ir zināms šīs plāksnes latīņu teksta noraksts, no kuras tad arī var nojaust, ka šeit atdusas Mindaugs.
Pēc vienas versijas tiek uzskatīts, ka torņa drupas bijušas vietā, kur tagad atrodas kapsēta. Pēc citas versijas Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra.

Nospiedums civilizācijā.
Mūsdienu Lietuvā Mindauga kronēšanas diena 6.jūlijā ir oficiāla valsts svētku diena. 2008.gadā tā bija 755.gadadiena. Mindaugs pats sevi saucis par lietuviešu karali (K.Mindow von Lithauen), bet pāvesta parakstītos dokumentos viņš nosaukts par rex Lettowiae!

Aplūkojamie objekti.
Aglona. Mindauga nogalināšanas vietā ar laiku varētu būt ierīkota piemiņas vieta.
Seimīnišķēļu pilskalns. Visvairāk pētītais pilskalns Lietuvā. Vēsturnieki to saista ar pirmā Lietuvas ķēniņa Mindauga Vorutas pils vietu.
Līdz 60.gadiem Pinskā (Baltkrievija) bija Mindauga kalns, bet XIV gs. te valdīja Ģedimina dēls Narimunts. 

Pēc Mindauga nāves Lietuvā uz pusi gadsimta iestājās haoss un bieža ķēniņu maiņa. Piemēram, varu pazaudēja Daumants, kas 1266.gadā aizbēga uz Pleskavu un tika tur ievēlēts par kņazu.

Saites.
Lietuvas ķēniņi ().