Aliens

Monteverdes apmetne

Monte Verde - „Zaļais kalns” (spāņu val.).

Atrašanās vieta. Čīles dienvidos, Činčihuapas upes krastā, 58 km no Klusā okeāna piekrastes. Ap 500 jūdžu uz dienvidiem no Naskas plakankalnes.

Atklāšana un izpēte. 1975.gadā čīlietis Huans Barija un viņa dēls Serdžo gluži nejauši atklāja mastodonta ilkni savā zemes gabalā Monteverdē, Čīles dienvidos, Klusā okeāna krastā. Bariju ģimene sazinājās ar  Valdīvijas universitāti, un arheologs Toms Dilhejs (Tom Dillehay) noteica, ka zobs piederējis aizvēsturiskam milzenim, kas svēris apmēram 2 t.
1977.gadā T.Dilhejs kopā ar Valdīvijas universitātes kolēģi, ģeologu Mario Pino un vairākiem citu valstu pētniekiem sāka izrakumus Činčihuapas upes krastā Monteverdē. Jau drīz nāca pirmie svarīgie atklājumi - ūdens necaurlaidīgas kūdras slāņos Dilheja vadītais kolektīvs atrada simtiem akmens darbarīku, vairāku pavarda vietu atliekas, koka slietnim līdzīgu veidojumu un mastodontu ādas, kā arī daudz dažādu dzīvnieku kaulus un vismaz 45 ēdamu augu atliekas.

Organiskā materiāla analīze ar radioaktīvā oglekļa metodi atklāja, ka šī vieta bijusi apdzīvota vismaz pirms 14 500 gadu.
Akadēmiskā zinātne sākumā nepieņēma Monteverdē atklāto liecību vecumu, jo tas neiekļāvās teorijā par jaunās pasaules apdzīvošanu caur Beringa zemes šaurumu pirms 13 500 gadiem un Klovisas kultūru līdz ar to kā senāko Amerikā. Tā kā pirms 14 500 gadiem ledāju dēļ Ziemeļamerika bija cilvēkiem nepieejama zeme (līdz ar to Monteverdē neviens nebūtu varējis ierasties), sākumā Monteverdes apmetni uzskatīja kā kļūdaini datētu.
T.Dilhejs turpināja izrakumus Monteverdē, bet tikai 1997.gadā viņa iegūtos datus sāka uztvert nopietni. Šajā gadā 12 vadošu pētnieku komisija, pārbaudījusi gan apmetnē uzietos arheoloģiskos atradumus, gan arī pašu apmetni, apstiprināja iepriekš noliegto faktu - apmetnei petiesi ir vismaz 14 500 gadu.
Tikmēr Valdīvijas universitātes arheologi turpina izrakumus Monteverdē. 2008.gadā zinātnieki aprakstīja kaut ko līdzīgu presētu jūraszāļu kūkām, kas datētas kā 14 000 gadu senas.

Apraksts. Senie cilvēki bija uzcēluši vairāk par 10 taisnstūra koka mītnes, kas bijušas segtas ar mastodontu ādām, garumā no 9-15 pēdām. Mītnes bija sakārtotas paralēlās rindās uz dienvidiem un austrumiem no Činčihuapi līča. No mītnēm palikuši bija pamati.
Katrā mītnē bija savs ar mālu izklāts pavards. Ugunskurs kopējām maltītēm tika kurts ārpusē lielā. Ar akmeņiem bruģētā, padziļinājumā.

Vecums. Organiskā materiāla analīze ar radioaktīvā oglekļa metodi atklāja, ka šī vieta bijusi apdzīvota vismaz pirms 14 500 gadu. Dziļākos apmetnes slāņos atrasti akmens darbarīki, kas apliecina cilvēku darbību šeit pirms 20 000 gadiem (vai tiešām???).

Atradumi.
Akmens darbarīki. Simtiem.
Kaula darbarīki. 
Pavarda vietu atliekas. Vairākas.
Koka slietnim līdzīgs veidojums.
Mastodontu ādas.
daudz dažādu dzīvnieku kaulu.
Ēdamo augu atliekas. Vismaz 45.

Medicīnisks herbārijs. Neparastas formas mītnē tika uzietas 27 ārstniecisku augu atliekas. Daži no tiem tika audzēti uz vietas, bet citi gādāti šurp no simtiem jūdžu tālām Klusā okeāna un Andu augstkalnu vietām. Tas radīja domu, ka Monteverdes apmetnē dzīvojuši dziednieki, kas vāca, gatavoja un izplatīja ārstnieciskus preparātus.

Trīs bērnu pēdu nospiedumi.

Kritika. daži zin ātnieki apsūdzējuši Tomu Dilheju un viņa kolēģus nevīžīgā darbā. Pēc viņu domām dažu uzieto artefaktu reģistrācijas dati ir tik neprecīzi un kļūdaini, ka tie nav izmantojumi argumentācijā.

Secinājumi. Apmetnes noteiktais minimālais vecums bija 14 500 gadu, tātad 1000 gadu pirms Klovisas kultūras atradumiem (pārsvarā Ziemeļamerikā).
Neparastās farmokoloģiskās zināšanas liecina, ka Monteverdes iedzīvotāji pieder pie pavisam atšķirīgas kultūras no tā laika Čīles iezemiešiem. Domājams, tie ieradušies no rietumiem.
Apmetnes uzbūve parāda, ka te mitusi visādā ziņā augsti organizēta un civilizēta sabiedrība.
Uzskata, ka Monteverdē cilvēki ieradušies pa jūras ceļu.
Mūsdienās ir vēl citi atradumi, kas liecina, ka Klovisas kultūra nav vecākā Amerikā.

Saites.
Pirmie amerikāņi.
Čīle.