Logoss
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
λόγος - „runa,” „vārds," "doma" (grieķu val.).
Filozofiska koncepcija par garīgo kā visas pasaules sākumu.
No tā – vārda saturs, valodas un domāšanas vienība. Kristīgā teoloģija, sākot ar Filonu, logosa ideju aizguva antīkajā filozofijā un piešķīra tai teistisku jēgu. Logoss ir spēks, kas nosaka attiecības starp dievu un pasauli (matēriju). Tas ir gan dieva prāts, gan „otrais” dievs (Dieva dēls), gan dvēsele, gan cilvēka doma, kad tas ar ekstāzes palīdzību tuvinas Dievam, gan universāls radošs saprāts – visuma pirmkustības ierosinātājs u.tml. Šo ideju attīstīja neoplatoniķi Celzs, Jānis Teologs u.c.
Reizumis Filons Logosu personificējis, saucot to par "dieva dēlu" vai "Dieva pirmdzimto dēlu." Tā piešķīris šim terminam personības iezīmes, Filons radīja savdabīgu tramplīnu šīs koncepcijas nākamajiem attīstītājiem.
Mācība par Logosu parādās jaunākajā no evaņģēlijiem - Jāņa evaņģēlijā, kur Logosu pilnībā saista ar "dieva dēlu Jēzu." Lai gan Filons par to rakstīja abstrakti filozofiskas metaforas formā, tomēr Jānim tas ir jau pilnīgi personificēts tēls konkrētu vēsturisko notikumu kontekstā.
Kristietībā šāda mācība bija jaunums un pilnīgi nepazīstama sinoptiķiem. Logosa filozofisko koncepciju netika radījis Jānis - tās autori ir Tuvo Austrumu, Grieķijas un Romas filozofi. Ideju saistīt Jēzu ar Logosu var atrast jūdu filozofa Aleksandrijas Filona darbos. Filona koncepcijā Logoss ir
