Leons III Sīrietis (717.-741.g.)
- Detaļas
- Publicēts 17 Oktobris 2018
- Autors Redaktors
Bizantijas imperators no 717. līdz 741.gadam un Izauras dinastijas dibinātājs.
Radniecība. Cēlies no Izauras apgabala (Mazāzijas dienvidos).
Dēls - Konstantīns V, nākamais imperators.
Dzīvesgājums. Dzimis 675.gadā.
Bija drosmīgs un spējīgs karavadonis, kas spēja ne tikai nosargāt Bizantijas impēriju no arābiem, bet arī palielināt valsts autoritāti starptautiskā arēnā.
Kāpa tronī 717.gadā un ķērās pie plašām reformām valsts iekšienē.
Leons III un reliģija. 723.gadā mēģināja piespiest Bizantijas žīdus kristīties.
Leons III uzskatīja, ka dažādu kristīgo relikviju (svēto pīšļu, ikonu) godināšana, kas bija pieņēmusi ārkārtīgi plašus apmērus un, pēc būtības, bija pērvērtusies elkdievībā. Ar laiku šī tendence tika apsmieta arī no musulmaņu puses, kas piekopa stingru monoteismu.
Un tā 726.gadā Leons III aizliedza pielūgt svētbildes gan ar svēto, gan ar Jēzus attēliem, vienlaikus atļaujot tās tomēr novietot zināmā augstumā.
730.gadā izdeva vēl vienu un vēl stingrāku pavēli - svētbildes vispār iznīcināt. Konstantinopoles patriarhu Hermani I, kas iebilda pret tādu lēmumu, gāza no amata.
Vēsturnieku uzskata, ka Leons III šo kampaņu sāka tādēļ, lai ierobežotu garīdzniecības varu. Bizantijas iedzīvotāji dažādi uztvēra to - vieni atbalstīja, citi turpretī ne. Vietām pat izcēlās asiņainas sadursmes piekritēju un pretinieku starpā. Konstantinopolē tika nolinčoti tie, kas publiski mēģināja sadedzināt Jēzus Kristus svētbildi. Pretinieku pusē nostājās arī Bizantijas flote, kas devās gāzt imperatoru un Konstantinopoli, bet tika sadedzināta ar "grieķu uguns" palīdzību.
Faktiski Bizantijā cīņa pret svētbilžu izmantošanu izraisīja īstu pilsoņu karu, kas nebeidzās pat viņa dēla un pēcteča Konstantīna V valdīšanas laikā.
Ārpolitika. 732.gadā pastiprināja uzbrukumus arābiem. Cīņā pret tiem izmantoja priviliģēto militāro kārtu - stratiotus.
740.gadā bizantieši Anatolijā sakāva arābu musulmaņus pie Akrazasas.
