Aliens

Krievu-ukraiņu karš (2014.-patlaban)

Putina režīma iniciēts iebrukums Krimā un Ukrainas austreņos 2014.gadā.

Politiskā un militārā situācija pirms kara. 

Kara sākums. Karš sākās ar Krimas sagrābšanu. Krievu karaspēks, kas brīvi pārvietojās par Krimu saskaņā ar Harkovas 2012.gada vienošanos, 2014.gada 27.februārī sagrāba visus Krimas AR varas orgānus. 28.februārī krievi sagrāba iznīcinātāju aviobāzi Belbeku. Pie iebraukšanas Krimā tika uzstādīts krievu jūras kājnieku caurlaides postenis.
Toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs (Виктор Янукович) vērsās pie Krievijas prezidenta V.Putina ar lūgumu ievest Ukrainā karaspēku. Šis lūgums bija nelikumīgs, jo 22.februārī Ukrainas Augstākā Rada ar 328 deputātu balsīm atstādināja V.Janukoviču no varas. Arī pēc Ukrainas konstitūcijas atļauju ārvalstu karaspēka ievešanai var dot Rada, nevis prezidents.
Tomēr Krievijas Federācijas Padome 1.martā atļāva prezidentam Putinam pielietot krievu karaspēku Ukrainā. Līdz ar to 2014.gada 1.martā Krievijas Federācija faktiski pieteica karu Ukrainai un krievi uzskatīja, ka karu tie ved likumīgi.
Tai pat 1.martā Ukrainas Nacionālās drošības padome nolēma likt armijai būt pilnā kaujas gatavībā.
Tā sākās krievu pieteiktais karš.

2014.gads.
12.aprīlis. Īpašo uzdevumu vienība "Krima" ("Крым") FDD pulkveža Igora Girkina (Игор Гиркин) vadībā tika pārdislocēts no Rostovas apgabala (Krievija) pāri robežai uz Ukrainu un sagrāba Slavjanskas (Славянск) pilsētu. Tā Krievija izraisīja karu Donbasā. 
13.aprīlis. Šai dienā ukraiņi pirmo reizi šai karā izrādīja bruņotu pretestību krieviem. I.Girkina vadītie krievu diversanti uzbruka vietai pie Slavjanskas, kurā apspriedi noturēja Ukrainas Drošības dienesta vadītāji. Uz vietas nošauts tika drošībnieks kapteinis Genādijs Biļičenko (Геннадий Биличенко), vēl divi virsnieki tika ievainoti.
Blakus atradās 80.aeromobīlās brigādes ukraiņu desantnieki bruņutransportieros pulkveža Kopačinska (Копачинский) vadībā, taču viņš bija pavēlējis desantniekiem izlādēt šaujamieročus un stingri aizliedzis atklāt uguni bez viņa personiskās pavēles. Kad sākās uzbrukums, šis pulkvedis nekādas pavēles nedeva. Tad vecākais leitnants Vadims Suharevskis (Вадим Сухаревский) no desantnieku vidus uzņēmās iniciatīvu un pirmais krievu-ukraiņu karā deva pavēli šaut uz krieviem, tā pārkāpjot sava tiešā priekšnieka pavēli: "Хули ты смотришь – ебашь!" ("Ko lūri - pis pa viņiem!" - aptuvens latviskais tulkojums).
Pirmais izlādēto ložmetēju pielādēja bruņutransportiera operaors-tēmētājs kareivis Nikolajs Lavrenčuks (Николай Лавренчук) un pirmais atklāja uguni pret uzbrucējiem. Pēc vairākām ložmetēja kartām uzbrucēji, cietuši zaudējumus, atkāpās. Saskaņā ar krievu avotiem uzbrucējiem krita divi un 3 tika ievainoti, viena bojā gājušā personība ir noskaidrota. 

Kauja pie Semjonovkas. (Бой под Семеновкой) Viena no pirmajām kaujām krievu-ukraiņu karā.
2014.gada 5.maijā šī kauja notika Slavjanskas austreņu nomalē pie Semjonovkas ciema. Te krievi pirmo reizi pret ukraiņiem lietoja smagos ieročus.
5 no rīta Kaļinovas pulka, "Alfas" vienības un Ukrainas BS desantniekiem uzbruka no slēpņa. Tiem palīgā devās citi ukraiņu karavīri. Intensīvas apšaudes turpinājās vairākas stundas. Krievi bija ieņēmuši pozīcijas dzīvojamās mājās, ukraiņi nelabprāt pa tām šāva, tomēr tiem izdevās krievus padzīt.
Pēc ukraiņu datiem krieviem bija vairāk kā 40 kritušo un vairāk kā 200 ievainoto. Ukraiņiem - 3 kritušie un 8 ievainotie.
Pēc kaujas krievi atkāpās uz Slavjanskas rūpniecības rajonu.

Cīņa par Doņeckas lidostu.
Pirmā kauja (26.05.2014.). Krievu diversantu vienības vēlējās ieņemt lidostu. To uzdevumi:
1) bija jāieņem lidostas jaunais terminālis, jādemonstrē spēks;
2) jāielenc ukraiņu militārās vienības, kas bāzējās vecajā terminālī;
3) bija jābloķē lidostas darbs, lai tajā vairs neielidotu UBS lidmašīnas un helikopteri;
4) ielenkto ukraiņu karavītu sagūstīšana vai izspiešana, atbruņošana.
Krievu spēki:
  -  īpašās nozīmes spēku vienība "Dzirkstele" (Искра), ko saformējuši Krievijas drošībnieki. Daudzums - 45 kareivji, visi ar kaujas pieredzi. Tās komandieris - krievu armijas virsnieks A.Gorškovs (А.Горшков);
  -  Kadirova čečenu īpašo uzdevumu vienība - 26 kareivji;
  -  kaujas grupas  "Austreņi" (Восток) karavīri Aleksandra Hodakovska (Александр Ходаковский) vadībā - līdz 120 kareivjiem;
  -  kaujas grupas "Atbalsts" (Оплот) karavīri - līdz 30 kareivjiem.
Ukraiņu spēki: 
  -  vienības no 3.Kirovgradas īpašās nozīmes pulka - 64 karavīri;
  -  zenītartilērijas karavīru vads no 25.gaisa desanta brigādes - 15 karavīri.
Nevienam no Ukrainas karavīriem nebija reāla kaujas pieredze. Tikai virsnieks Tūrists bija piedalījies miera misijā "Afrikā, bet arī kaujas pieredzes tam nebija.
26.maija vakarā prezidenta v.i. A.Turčinovs paziņoja, ka bija devis pavēli ar raķetēm apšaudot Doņeckas lidostas jauno termināli 200 miljonu ASV dolāru vērtībā. Pēc tam no Doņeckas slimnīcām un morga sāka pienākt fotogrāfijas ar sašautajiem krievu kaujiniekiem. Ukraina pirmo reizi bija parādījusi, ka savu valstiskumu aizstāvēs bruņoti. Tas bija lūzums kara gaitā. Tomēr tad vēl neviens nezināja, ka šī būs Doņeckas lidostas aizstāvēšanas 1. diena, bet kopumā tādu būs 242.

Malaiziešu lidmašīnas notriekšana. Malaysia Airlines reisa MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru lidmašīna Boeing 777 tika notriekta virs Ukrainas 2014.gada 17.jūlijā. Visi 298 uz klāja esošie cilvēki – 17 valstu pilsoņi – gāja bojā. Visvairāk reisā atradās nīderlandieši.
2016.gada septembrī starptautiskā izmeklēšanas komanda nāca klajā ar sākotnējiem izmeklēšanas rezultātiem, kuros secināts, ka lidmašīna notriekta ar "Buk" raķešu sistēmu no prokremlisko kaujinieku kontrolētās Ukrainas daļas. 
2020.gada martā Nīderlandē sākās tiesas process pret trim Krievijas pilsoņiem - Oļegu Pulatovu, Igoru Girkinu, Sergeju Dubinski un Ukrainas pilsoni Leonīdu Harčenko par lidmašīnas notriekšanu, tie tika tiesāti aizmuguriski. Starptautiska izmeklēšanā tika noskaidrots, ka notriekšana veikta ar BUK raķeškompleksu, kas ievests Austrumukrainā no Kurskā bāzētāsKrievijas armijas 53.pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas. Maskava to noliedz.

2014.gada augusta beigās ukraiņu spēki tika ielenkti - Ilovaiskas traģēdija.

2015.gads. 24.janvārī krievi ar Grad raķešmašīnām apšaudīja Mariupoles austreņu nomali - Vostočniju mikrorajonu, kā rezultātā gāja bojā 31 cilvēks. Krievu uguni koriģēja vietējais iedzīvotājs Valērijs Kirsanovs. Kirsanovs izvairījās no soda dēļ savulaik ieviestajiem "Savčenko labojumiem." Viņš gāja bojā Mariupolē 2022.gada 24.aprīlī, kad viņa paša "mīļie krievi" pa Mariupoli šāva ar artilēriju.
Vienošanās Minska-2 tika parakstīta 12.februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tā saucamajā "Normandijas formātā" - Krievija, Ukraina, Vācija, Francija. Tā paredzēja tiešu sarunu sākšanu starp Ukrainu un abām separātistu teritorijām, īpaša statusa piešķiršanu tām u.c. pasākumi stāvokļa uzlabošanai. Vienošanās tika noslēgta situācija, kad Ukrainai draudēja pilnīga militāra sagrāve. Maskava šim līgumam pasteidzās saņemt ANO Drošības padomes apstiprinātas rezolūcijas statusu. 

2017.gads.
Doņeckas grupējuma līderis A.Zaharčenko 2017.gada 18.jūlijā paziņoja par jaunas valsts - Mazkrievijas izveidošanu.
2017.gada beigās krievu okupanti atstāja bez ūdens, gāzes un elektrības Avdejevku. 30 000 cilvēku pilsētai bija jāsalst 25 sala grādos. izsauktās remontbrigādes apšaudīja krievu snaiperi. Ukraiņu varas iestādes uzcēla telšu pilšetu, piedāvāja pilsētniekus evakuēties ar autobusiem - neviens tomēr nevēlējās braukt. Krievu artilerija apšaudōija telšu pilsētu, bojā gāja sieviete un bērns. 

2018.gads. Ukraiņu armija iespēja atbrīvot virkni savu apdzīvoto vietu: 21.jūlijā atbrīvoja Rubežnuju un Torecku; 22.jūlija Papasnuju, Severodoņecku; 24.jūlijā - Peskus un Lisičansku; 28.jūlijā - Avdejevku.

2019.gads. 2019.gada 24.janvārī bijušais prezidents Janukovičs aizmuguriski tikia notiesāts ar 13 gadiem ieslodzījuma par vēršanos pie Putina par karaspēka ievešanu, par valsts nodevību, kā arī par agresijas veicināšanu. 

2021.gads. Martā sāka izplatīties apgalvojumi, ka krievi pie Ukrainas robežām koncentrē karaspēku un sāka pieaugt saspīlējums. Gandrīz katru dienu pienāk ziņas par kritušajiem. Šāds pavērsiens notika pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens intervijā nosauca Putinu par slepkavu un "cilvēku bez dvēseles." Putins uzskatīja, ka viņam kaut kā jāmēģina atbildēt amerikāņiem - atbilde ir šāda.
Novembra beigās ukraiņi pirmo reizi pielietoja no turkiem iegādāto dronu Bayraktar, iznīcinot vienas un izklīdinot vairāku citu haubiču apkalpes Donbasā. Krievi ārkārtīgi par to uztraucās un pastiprināja politisko spiedienu. Iespējams, tieši tādēļ viņi atbildēja ar okupētās Donbasa teritorijas ekonomisku iekļaušanu Krievijas ekonomikā, jo 15.novembrī Putins parakstīja attiecīgu dekrētu - separātistiem nebūs muitas nodevu u.c. attiecīgi ieguvumi. Vienlaikus krievi palielināja karavīru skaitu pie robežas.

Pašlaik konflikts novedis pie 13 000 cilvēku bojāejas un vairāku miljonu cilvēku došanos bēgļu gaitās. minskas vienošanās netiek pildītas, īpaši no krievu puses. Donbass kļuvis par Rietumu un Putina režīma spēkošanās vietu. Tādēļ mēģinājumi risināt konfliktu no spēka pozīcijām var būt gaidāmi. Krievija piešķīrusi teritorijas iedzīvotājiem savas pases - tādu pilsoņu tur ir 420 000. Patlaban konflikta zonā izvietoti ap 100 000 ukraiņu karavīri un ap 30 000 Krievijas atbalstīti separātistu spēki.

2022.gada karš. "Šajā karā viss ir īsts: Putina neprāts un nežēlība, ukraiņu upuri, bumbas, kas krīt uz Kijevu. Tikai jūsu sankcijas ir neīstas." /Donalds Tusks/

24.februāris. 1.diena - ceturtdiena. Krievi sāka uzbrukumu 5:00. Uzbrukums pa sauszemi norisinājās vairākos (4) virzienos: 
 1) no okupētā Donbasa rajona. Šeit agri no rīta krievi devās triecienā Ščastjei Luganskas ziemeļos un to ieņēma, ukraiņi prettriecienā atguva. Krieviem tika sašauti 2 tanki un 50 kājnieki. Krievu rokās nonāca tikai neliela apdzīvotā vieta Lupinska (?).
 2) no Krievjas robežas - Brjanskas, Belgorodas un Voroņežas apgabaliem. Rīta uzbrukums Harkovai ar tankiem izgāzās, tika sašauti desmitiem tanku un bruņutransportieru. Arī Sumu virzienā lielu panākumu nebija, lai gan vēlā pēcpusdienā krievi nonāca līdz Sumu nomalei.
 3) no Krimas - šeit okupanti guva vislielākos panākumus un radīja visdraudošāko stāvokli. Dienas sākumā jau izgāja pie Dņepras un sagrāba tai pāri tiltu pie Hersonas. Tālāk devās virzienā uz rietumiem no Hersonas - Nikolajevas virzienā.
 4) no Baltkrievijas.
Papildus tam uz ZR no Kijevas Holmivskas lidlaukā no 16 helikopteriem tika izsēdināts 200 cilvēku desants. Kādus 4 helikopterus ukraiņi sašāva, tomēr lidosta tika ieņemta. Ukraiņi atguva lidostu dienas otrajā pusē, iznīcinot desantnieku grupējumu;
25.februāris. 2.diena - piektdiena. No rīta jau bija zināms, ka pa nakti krievu armija sasniegusi Melitopoli, virzienā uz Mariopoli un okupēto Donbasa apgabalu. Ap pusdienas laiku krievu vienības jau bija ielauzušās Kijevā. Tās atspieda un Kijeva tika nosargāta.
Krievi ieņēma Staņicu Lugansku Donbasa ziemeļos. Puse no Melitopoles joprojām ukraiņu rokās, bet pilsēta apieta un Mariopoles virzienā jau sasniegta Berģanska - ukraiņu Azovas jūras flotes bāze. Ukraiņi turpināja dūšīgi pretoties. Pieauga pasaules sašutums un sākās augsti tehnisku ieroču piegādes ukraiņiem. Pastiprinājās Mariopoles apšaude no okupētā Donbasa puses, Sartrā civiliedzīvotāju upuri. Dienas beigās parādījās pazīmes, ka krievu uzbrukums sāk izdvesties.
26.februāris. 3.diena - sestdiena. Ukraiņi pie Gostomeļas (uz ZR no Kijevas) sagrāva Kadirova nosūtīto čečenu vienību - 141.motorizēto pulku un nogalināja arī tā komandieri "ģenerāli" Muhamedu Tušajevu (Магомед Тушаев). Čečenu grupējums bija sūtīts ar uzdevumu likvidēt Ukrainas augstāko vadību.
27.februāris. 4.diena - svētdiena. No rīta kļuva zināms, ka okupantu Rosgvardijas vienība ielauzusies Harkovā caur Aleksejevkas dzīvojamam rajonam, kaujas ritēja pilsētas centrā. Pēcpusdienā noskaidrojās, ka uzbrūkošais ienaidnieks sakauts, pametis tehniku un pa 10-15 cilvēku grupām padodas ukraiņiem.
28.februāris.
Marts. 
1.marts.
2.marts. Jau no rīta krievi devās uzbrukumā pašai Hersonai, iebrūkot tajā. Visu dienu pilsētā norisa kaujas.
Tika bumbotas Harkova, Kijeva, Sumi u.c. pilsētas.
Tikmēr tuvumā esošajā Nikolajevā krievi izsēdinaja gaisa desantu, kas dienas laikā tika iznīcināts un izklīdināts.
Okupantu karaspēks nonāca pie Energodaras un tur apstājās. Risinās sarunas, jo te atrodas Eiropā lielakā atomelektrostacija
Ukraiņi atbrīvoja no okupantiem Makarovu (40 km uz rieteņiem no Kijevas).
Turpinājās Mariopoles aizsardzība.
Ukraiņu armija un vietējā teritoriālā aizsardzība izcīnīja kauju ar iebrukušajiem krieviem pie Krutiem (Čerņigovas rajons) un uzvarēja tos. Okupanti atkāpās, aiz sevis atstājot gandrīz vai 200 kareivju un virsnieku līķu.
6.marts. Su-34 lidmašīna ar 8 aviācijas bumbām sabumboja Harkovas TV torni. Uzreiz pēc tam tā tika notriekta un lidotājs sagūstīts. 2023.gada martā lidotājs Maksims Krištops tika notiesāts uz 12 gadiem cietumā par kara vešanas noteikumu neievērošanu.
16.marts. Mikolājevas mērs Kims paziņoja, ka frontes līnija atspiesta no pilsētas.
Krievu aviācijas triecienā Mariupolē gāja bojā 600 civiliedzīvotāji, vairums-bērni, kas bija patvērušies teātra ēkā. Krievus no bombardēšanas neatturēja pie ēkas uzkrāsotās norādes- "BĒRNI".
24.marts. Ukraiņi apšaudīja Berdjanskas ostu un tika nogremdēts krievu desanta kuģis "Saratova," otrs tāds pats kuģis "Novočerkaska" toreiz tika bojāts un ukraiņi to nogremdēja Teodosijā tikai nākamā gada 26.decembra naktī. 
29.marts. Krievu militāristi iešāva Mikolajevas pašvaldības ēkā ar raķeti. Rezultātā gāja bojā 36 cilvēki, arī mēra Kima sekretārs.
31.marts. No krievu okupantiem tika atbrīvota Kijevas piepilsēta Buča un sāka atklāties patiesība par civiliedzīvotāju spīdzīnāšanām un nogalināšanām.
Aprīlis. Šis mēnesis bija būtisks ar to, ka ukraiņiem beidzās artilērijas šāviņi, līdz ar to kara veiksme sāka nosliekties par labu krieviem.
5.aprīlis. 41.diena - trešdiena. Mikolajevas mērs paziņoja, ka Mikolajevas apgabals atbrīvots no okupantiem, kas gan īsti nav precīzi, jo okupācijā palika Kinzburgas kāpa Dņepras kreisajā krastā.
8.aprīlis. 44.diena - sestdiena. Krievi izšāva 2 Točka-U raķetes uz Kromatorskas dzelzceļa staciju, kur bija sapulcējušies evakuējamie iedzīvotāji. Vismaz 52 bojā gājušie civiliedzīvotāji.  Donbasā atsisti 7 krievu uzbrukumi.
9.aprīlis. 45 diena - svētdiena. Rietumu pavadoņu veiktās fotogrāfijas liecina, ka Harkovas tuvumā ierodas 12-13 km gara krievu armijas kolonna. Domājams, notiks uzbrukums Harkovai.
14.aprīlis. 50.diena - ceturtdiena. Naktī pirms šīs dienas ukraiņi ar divām, domājams, "Neptun" raķetēm sašāva krievu Melnās jūras flotes flagmani "Maskava," kas pēcāk nogrima. Krievi nebija zaudējuši flotes flagmani kopš Cusimas kaujas (ne 1., ne 2. pasaules karos viņi nezaudēja). Tas bija lielākais krievu zaudējums šā kara laikā, ko rietumnieki novērtēja kā 750 miljonu dolāru vērtu. Pie tam krievu flote tagad ir zaudējusi pretgaisa aizsardzību, jo kuģim bija S-300 pretgaisa aizsardzības iekārta.
15.aprīlis. 51.diena - piektdiena. Ukraiņi Donbasā atsituši 10 krievu uzbrukumus.
23.aprīlis. 58.diena - sestdiena. Ukraiņi uz ziemeļiem no Harkovas atbrīvoja 3 krievu okupētās apdzīvotās vietas - ???, Slatiņu un Pruģanku.
24.aprīlis. 59.diena - svētdiena. Pareizticīgo Lieldienās, lai gan oficiāls pamiers panākt netika, krievi apšaudīja ukraiņu pilsētas krietni mazāk. Toties ukraiņi atbrīvojuši 8 krievu okupētas apdzīvotas vietas Hersonas rajonā. Tas, droši vien, kļuva iespējams dēļ apjukuma, kad dienu iepriekš krieviem tai pat Hersonas apgabalā sašāva komandpunktu ar 3 ģenerāļiem un citiem virsniekiem.
30.aprīlis. 66.diena - sestdiena. Krievu bruņoto spēku štāba priekšnieks ģenerālis Gerasimovs, iespējams, tika ievainots ukraiņu sarīkotajā vadības štāba apšaudē pie Izjumas. Kopumā krievu uzbrukums Donbasā apsīcis. Ukraiņi ziņo, ka jau 4 dienas nav nekādu kravu un papildspēku no Krievijas.
1.maijs. 67.diena - svētdiena. Ukraiņi deva triecienu Čūsku salai, sabojājot PGA. 
15.maijs. Vācijā notika Pirmā Ramšteinas tikšanās, kurā nolēma piešķirt Ukrainai kaujas ieročus.
16.maijs. Ukrainas prezients V.Zeļenskis un Bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka sākusies "Azovstaļ" aizstāvju evakuācija. galu galā tādā veidā no "Azovstaļ" iznāca ap 2500 cilvēkiem, tostarp smagi ievainotie un sievietes.
29.jūnijs. 126 diena - trešdiena. Briesmīgi šauj pa Harkovu. Turpina no dienvidiem spiesties uz Lisičansku.
30.jūnijs. 127 diena - ceturtdiena. Krievi aizbēga no Čūsku salas, tādējādi izsapņots putinistu "Odesas desanta" plāns. Izplatījās arī baumas, ka Kremļa Medvedjevs dzērumā taisījies nošauties, atstājot 5 variantu pēcnāves vēstules. 
3.jūlijs. Ukraiņu armija pameta pēdējo lielo pilsētu Luganskas apgabalā - Lisičansku.
21.septembris. Krievijā tika izsludināta "daļēja" mobilizācija, lai kompensētu dzīvā spēka zaudējumus frontē.
5.oktobris. No šīs dienas Krievija sāka uzskatīt, ka oficiāli pievienojusi savai teritorijai visu Luganskas apgabalu. 
8.oktobris. 6:00 no rīta sprādziens uz Krimas tilta. 
10.oktobris. Putins atriebās par Krimas tiltu, agri no rīta izšaudams ap 80 raķetēm uz ukraiņu pilsētām - Kijevu, Zaporožji, Dņepru u.c.
11.novembris. Ukrainas karaspēks iegāja krievu atstātajā Hersonā.

Sto tuvincev, polk burjatov
Desjaķ uzstanovok "Grad"
Tank "Armata," semj "Orlanov"
I kadirovcev otrjad.

Nastupaļi na ģerevņu
Posmotreļi na radar.
C ņeba ņezametno
Podļiķel k ņim "Bairaktar."

Razhujaril sto tuvincev, polk burjat
Razjebašil ģesjaķ uzstanovok "Grad"
Razhujošil, razjebošil 
Vse u Kbzona siģat.

2023.gads.

25.janvāris. Ukrainas armija oficiāli paziņoja par savu spēku atvilkšanu no Soļedāras.
2.marts. Ukrainas pusē karojošā "Krievu brīvprātīgo korpusa" kaujinieki iegāja Krievijas teritorijā 2 pierbežas ciemos Brjanskas apgabalā, kur uzsāka cīņu ar krievu robežsargiem, dažus no tiem sagūstot. 
G20 ministru tikšanās laikā Indijā Blinkenam un Lavrovam notika īsa saruna Ukrainas sakarā, kas bija pirmā tāda kopš aktīva kara sākuma Ukrainā.
14.marts. No rīta 2 krievu iznīcinātāji Su-27 starptautiskā gaisa telpā virs Melnās jūras pie Krimas satika amerikāņu dronu MQ-9, ko bojāja (tā priekšā no meta degvielu un bojāja propelleru) un tas bija spiests nogrimt jūrā.
21.marts. Ukraiņi sabumboja vilcienu Džankojā (Krima), kas pārvadāja raķetes "Calibra."
22.marts. Naktī uz 22.martu ukraiņu droni uzbruka un saspridzināja krievu karakugus Sevastopoles līcī.
31.marts. Ar Lukašenko muti Putins lūdza pamieru. Moldāvijas prezidente Maija Sandu ieradās Kijevā pie Zeļenska uz tikšanos "Buča 2023."
19.aprīlis. Parādījās ziņa, ka Ukrainā beidzot nonākušas 3 Patriot iekārtas.
28.aprīlis. Naktī uz 28.aprīli krievi izšāva raķešu zalvi pa Dņepropetrovskas, Čerkasu un Kijevas apgabaliem. Umaņā (Čerkasu apg.) raķete trāpīja 9-stāvu mājā un bojā gāja 23 cilvēki, tostarp 6 bērni. Dņeprā tika sašauta privāta māja, bojā gāja sieviete un 2 gadus veca meitenīte.
3.maijs. Naktī, domājams, ukraiņu droni deva triecienu Senāta pils (agrāk - Kremļa Kongresa pils) apaļajam kupolam, kā rezultātā tas aizdegās. Ārkārtīgi liels ideoloģisks trieciens Putina pahanātam. Dienā krievi par atriebību pastiprināti apšaudīja Hersonu - dzelzceļa staciju, būvmateriāli lielveikalu, supermārketu, tankštelli. Pilsētā gājuši bojā 17 iedzīvotāji, daudzi ievainoti.
4.maijs. Naktī krievi laida uz Ukrainu irāņu dronus ar uzrakstiem "Par Kremli" un "Par Maskavu." Tā kā viena Patriot iekārta darbojās Kijevā, sākumā  tika palaisti daudzi irāņu droni, lai amerikāņu PG aizsardzības iekārta izgaismotu savu atrašanās vietu. kad tas notika, tika izšauta ultraskaņas raķete "Kinžals" pa pašu Patriot iekārtu. Šai sacensībā tomēr uzvarēja Patriots un Kinžals tika notriekts. Tas ir pirmais gadījums vēsturē, kad PGA iekārta notriec ultraskaņas raķeti, pie tam krievi to iepriekš bija izsludinājuši par "nenotriecamu." 

8.maijs. Naktī uz 8.maiju krievi palaida raķetes uz Kijevu. Ukraiņi sāka pretuzbrukumu pie Bahmutas - dienvidos un ziemeļos.
9.maijs. Naktī uz 9.maiju krievi palaida 25 spārnotās raķetes, 15 no tām uz Kijevu.
Tikmēr krievi Maskavas Sarkanajā laukumā svinēja savus "pistoļsvētkus," viesojās Baltkrievijas, Armēnijas, Turkmēnijas, Tadžikijas, Kazahijas, Uzbekijas un Kirgīzijas prezidenti.
12.maijs. Ukraiņi pirmo reizi pielietoja raķetes Storm Shadow, ko nesen viņiem bija piešķīruši briti. Tika iznīcināti 2 objekti Luganskā (90 km no frontes līnijas): mašīnbūves rūpnīca, kas tika izmantota krievu kaujas tehnikas remontam, un naftas bāzi. Krievu pretgaisa aizsardzības apmānīšanai tika izmantota raķete MALD.
13.maijs. Ukraiņi ar Patriot notrieca 2 helikopterus Mi-8s, Su-34 un Su-35 virs Brjanskas apgabala. Helikopteri saturēja augstas klases elektronisku aparatūru, kas traucēja nomērķēt dronus un spārnotās raķetes virs Brjanskas apgabala. Arī krieviem kaut kas izdodas - viņi sašāva lielas ukraiņu munīcijas noliktavas Hmeļņickas rajonā.
14.maijs. Vairāk kā 10 pozīcijas ukraiņi atkaroja no krieviem Bahmutas ziemeļos un dienvidos, turpinot iesākto ofensīvu. Krievi ziņoja par divu savu pulkvežu nāvi Bahmutā.
16.maijs. Naktī masīvs raķešu uzbrukums Ukrainai, astotais Kijevai kopš maija sākuma. Visas 18 raķetes notriektas - 6 Kinžali (visas uz Kijevu), 9 Kalibras (izšautas no kuģiem Melnajā jūrā) un vēl 3 no zemes izšautas raķetes.
18.maijs. Naktī krievi izšāva uz Ukrainu 30 raķetes - uz Kijevu un Odesu. Ukraiņi notrieca 29, viena trāpija Odesā.
21.maijs. Ukraiņu kontrolē palikušas vairs tikai dažas ēkas Bahmutas DR. Naktī ukraiņu devuši triecienu krievu komandpunktam Berdjanskā.
22.maijs. Leģiona "Brīvā Krievija" un "Krievu brīvprātīgo korpusa" kaujinieki iebruka Krievijas Belgorodas apgabalā. Sagrāva robežpunktu, sagrāba militāro tehniku, gūstekņus, pārņēma vairākas apdzīvotās vietas.
25.maijs. No rīta Prigožins paziņoja, ka izved savu grupu "Vagner" no Bahmutas. Trīs ukraiņu jūras droni saspridzināja krievu izlūkkuģi "???," kas ienāca Melnajā jūrā caur Bosforu.
26.maijs. Naktī ukraini ar droniem un raķetēm apšaudīja Berdjansku, Doņecku un Krasnodaru.
28.maijs. Naktī krievi palaida uz Kijevu 54 "Šahed" tika dronus, no kuriem ukraiņi notrieca 52. Tas bija masīvākais jebkad veiktais dronu uzbrukums Kijevai.
1.jūnijs. Pusnaktī Polija slēdza savas robežas kravas automašīnām ar Krievijas un Baltkrievijas numuriem.
Krievu brīvprātīgo korpuss un leģions "Brīvā Krievija" ieņēma Belgorodas rajona Šebekinu - pilsētiņu ar 40 000 iedzīvotāju. Sadursmes ar krievu spēka struktūrām.
2.jūnijs. Krievi naktī apšaudīja Kijevu ar 15 spārnotajām raketēm un 18 "Šahed" droniem - visi mērķi  notriekti, bojājumi un ugunsgrēki tikai no lauskām. Savukārt ukraiņu droni naktī uzbruka objektiem 3 Krievijas apgabalos - Kurskas, Smoļenskas un Kalugas.
6.jūnijs. Krievi uzspridzināja dambi Dņeprā pie Jaunās Kahovkas, izraisot applūšanas briesmas - īpaši jau pašu okupētajā kreisajā krastā.
22.jūnijs. Ukraiņi deva triecienu ar tālas darbības raķetēm Čongaras tiltam - tā ir svarīga satiksmes artērija, kas savieno Krimu ar pārējo krievu okupēto teritoriju Ukrainā. Krievi gan šeit uzbūvēja pontonu tiltu militārajam transportam.
23.jūnijs. Ukraiņu armija pirmo reizi karā ieņēma nelielu teritoriju pie Krasnogorovkas (Doņekas apgabals), kas atradās krievu okupācijā jau kopš 2014.gada.
Prigožina grupa "Vagner" sāka "Taisnības maršu" uz Maskavu.
24.jūnijs. Prigožins ar "Vagneru" 7:30 rīta ieņēma Rostovu pie Donas, sagrābjot visus galvenos pilsētas militāros objektus. Gerasimovs aizbēga. Vakarā vāgnerieši pilsētu pameta. Viena vienība devās uz Volgogradu, otra - uz Voroņežu un tālāk uz Maskavu. Putinam lojālie militāristi mēģināja vāgneriešiem uzbrukt ar aviāciju. Voroņeža tika ieņemta, devās tālāk uz Ļipecku.

17.jūlijs. Naktī uz 17.jūliju ukraiņi ar diviem branderiem saspridzināja Krimas tiltu, tā apgrūtinot karaspēka un materiālu pārvietošanos dienviu frontē.
23.jūlijs. Krievi sašāva ar raķeti Odesas Pareizticīgo katedrāli.
24.jūlijs. Ukraiņi sašāva munīcijas noliktavu Krimā un objektus pie krievu Aizsardzības ministrijas ēkas Lavijā.
28.jūlijs. Krimas Kazačijbuhtā ap 22:00 uzspridzināta krievu munīcijas noliktava.
29.jūlijs. No rīta ukraiņi deva triecienu Čongaras tiltam pie Krimas, iepriekš tāds bija noticis 22.jūnijā.
4.augusts. Naktī ukraiņi ar dronu branderiem stipri saspridzināja krievu desanta kuģi "Oļeņegorskij Gorņak" Novorosijskas līcī.
22.septembris. Ukraiņu raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras flotes štābam Sevastopolē nogalināti 34 krievu kara flotes virsnieki, ieskaitot flotes komandieri admirāli Viktoru Sokolovu. Bez tam ukraiņi raķešu triecienā iznīcināja arī slepenu Krievijas štābu Melitopole, miruši un ievainoti desmitiem krievu virsnieku.
15.decembris. Ukrainas prokuratūra krievu patriarhu Kirilu izsludināja meklēšanā. Viņš apsūdzēts par Ukrailas teritoriālās vienotības graušanu un agresīva kara gataošanu un izraisīšanu.
26.decembris. Krimas Teodosijā ukraiņu aviācija ar raķetēm naktī uz 26.decembri iznīcināja krievu desanta kuģi "Novočerkaska" un mācību kuģi УТС-150. Smieklīgi - krievu prokuratūra par kuģa iznīcināšanu kā "terorismu" izsludināja meklēšanā Ukrainas GKS komandieri Nikolaju Oļeščuku.
27.decembris. Turpinājās lienošais uzbrukums visā Donbasā. Krievi apšaudīja Hersonas dzelzsceļa staciju, kur evakuācijas vilcienu gaidīja 140 vietējo iedzīvotāju. Bojā gāja policists (29 g.v.), divi vietējie iedzīvotāji un divi policisti ievainoti. Hersonas dzelzceļa stacija stipri bojāta.
2024.gads.
1.februāris. Naktī uz 1.februāri ar 6 ūens dronu (branderu) tiešiem trāpījumiem ikrainiem izdevās Krimas Sevastopolē nogremdēt krievu raķeškuģi "Ivanovec" 62 miljonu ASV dolāru vērtībā.
8.februāris. No Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka amata tika atcelts V.Zalužnijs, par ko savā vakara uzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Zeļenskis. Viņa vietā noszīmēts Kijevas un Harkovas operāciju vadītājs ģenerālpulkvedis Aleksandrs Sirskis. A.Sirskis etniski ir krievs, viņa vecāki dzīvo Vladimirā (Krievija), tēvs ir atvaļināts krievu armijas pulkvedis. 
9.februāris. Naktī uz 9.februāri ukraiņu droni uzbruka divām naftas pārstrādes rūpnīcām Krasnodaras novadā - Iļskā (Ильский нефтеперерабатывающий завод) un Afībā. Par veiksmīgu trāpījumu pirmajai liecināja uzreiz publicētie video kadri ar lielu ugunsgrēku.
17.februāris. Ukraiņu bruņotie spēki paziņoja par atkāpšanos no Avģejevkas, Kokogļu kombinātu ieskaitot. Protams, tos ieņēmuši krievi. Tā vai citādi, bet tas ir nozīmīgs krievu panākums, lai gan par ārkārtīgi augstu cenu.
Tikām no rīta Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 2 Su-34 un 1 Su-35 bumbvedējus.
14 vietās notika sprādzieni Krievijas iekšienē - cita starpā dega degvielas bāze Kurskā un arī bijušais lielveikals Iževskā, kur krievi ražoja "Lancet" dronus.
23.februāris. Ukraiņi notrieca krievu A-50U aviācijas vadības lidmašīnu virs Krasnodaras novada (3.tāda sabojātā un 2.notriektā kara laikā).
25.februāris. Ukraiņu kaujas drons saspridzināja saldēšanas iekārtu un koksa bateriju Novoļipeckas Metalurģijas kombinātā, kas bija viens no galvenajiem bruņu tērauda ražotājiem Krievijas bruņoto spēku vajadzībām.
26.februāris. Ukraiņu armija paziņoja, ka atkāpusies no Lastočkinas ciema (pie Avģejevkas).
27.februāris. Ukraiņu armija paziņoja, ka atkāpusies no Severnajas un Stepnovas ciemiem (pie Avģejevkas).
Marts. Iezīmējās ar to, ka beidzot tika apturēts krievu uzbrukums aiz zaudētās Avdejevkas, krievu dumpinieku formējumu iebrukumu Krievijā Kurskas un Belgorodas apgabalos, krievu naftas pārstrādes rūpnīcu iznīcināšanu un pastiprinātu Ukrainas apšaudīšanu ar raķetēm, ko krievi bija iespejuši saražot un uzkrāt.
4.marts. Ukraiņu armija paziņoja, ka vakar beidzot apturēt krievu uzbrukums uz rieteņiem no Avģejevkas. Krievi daļēji kontrolēja Berdiču un Toņenkojes ciemus.
10.marts. No rīta tika paziņots par krievu Iskandera raķetes triecienu ukraiņu tehnikas kolonnai, kurā bija Patriota kompleksa mašīnas. Tika ziņots arī par vienas Himars iekārtas iznīcināšanu.
12.marts. Naktī uz otrdienu ukraiņu spēki sarīkoja līdz tam laikam plašāko kaujas dronu uzlidojumu krievu aizmugurei. Triecieni tika veikti pa 9 Krievijas reģioniem: Belgorodas, Kurskas, Ņižņijnovgorodas (aizdedzināta lielākā NPR Krievijā, iznīcināta galvenā tehnoloģiskā iekārta), Orlas (aizdedzināta NPR), Voroņežas, Tulas, Brjanskas, Ļeņingradas un Maskavas apgabaliem.
Krievu dumpinieki, kas karoja Ukrainas pusē - leģions "Brīvā Krievija," "Krievu brīvprātīgo korpuss" un Sibīrijas bataljons paziņoja par kopēju uzbrukumu Putina pahanātam Kurskas (Ķotkinas rajonā) un Belgorodas rajonos.
No rīta par iebrukumu Krievijas Belgorodas un Brjanskas apgabalos paziņoja krievu dumpinieku Brīvās Krievijas leģions un Sibīrijas bataljons.
15.marts. Ukraiņu droni deva triecienu NPR Kalugas apgabalā.
16.marts. Ukraiņu droni deva triecienu NPR Sizraņas apgabalā.
17.marts. Ukraiņu droni deva triecienu Slavinskas NPR Kubaņā un Maskavas lidostām - Vnukovai un Domoģedovai.
Krievu dumpinieki Belgorodas apgabalā ieņēma vēl divas apdzīvotās vietas - Gorkovsku un Kozinku.
20.marts. Ukraiņu droni uzbruka krievu stratēģisko bumbvedēju aviācijas lidlaukam Engelsā (Sarātovas apg.). Rezultāti nav zināmi.
21.marts. No rīta krievi izšāva uz GIP objektiem Kijevā un apkārtnē 29 spārnotās raķetes, 1 Iskanderu un 1 Kinžalu. Visas 31 raķetes tika notriektas.
23.marts. Naktī pirms ukraiņu droni spridzināja Novokuibiševas NPR Samāras apgabalā, tas notika par spīti amerikāņu amatpersonas Salivāna viesošanos Kijevā dažas dienas iepriekš, kurās viņš lūdzis nebombardēt krievu naftas uzņēmumus.
Vakarā ukraiņi ar apmēram 30 Storm Sheadow raķetēm visai stipri šāva pa Krimu. Krievu pretgaisa aizsardzība spēja notriekt tikai 10. Rezultātā nogremdēti divi krievu karakuģi - abi lielie desanta kuģi "Jamala" un "Azova," iznīcināts nomaskēts melnās JKF komandpunkts, ap pusi simta krievu kareivju, naftas bāze Gvardejskā (pie lielā Belbekas lidlauka), iznīcināts augsta līmeņa sakaru mezgls, bojātas 3 lidmašīnas un bojāts kuģis "Ivans Hlistovs," kas ir peldošs komandpunkts.
24.marts. No rīta krievi deva triecienu Ļvovai ar Kinžalu raķetēm.
30.marts. Uz rieteņiem no Toņenkojes (Avdejevkas virziens) ukraiņi sagrāva uzbrūkošo krievu bruņutehnikas bataljonu - sadedzināti 12 tanki un 8 bruņumašīnas.
5.aprīlis. Krievu sauszemes spēki lauzās uz Časovjāru, krieviem pat izdevās ielauzies mājās pilsētas nomalē (no turienes gan tika izsisti). Tāpat krieviem izdevās ielauzties un nostiprināties Rabotinā (Dienvidu fronte) skolas rajonā.
Ukraiņu droni deva triecienu trim krievu kara lidlaukiem - Morozovskā (Морозовск, Rostovas raj.), Jeiskā un Engelsā (Saratovas taj.). Morozovskā tika iznīcinātas vismaz 6 lidmašīnas Su-24 un Su-34, bojātas vēl 8  un izsisti no ierindas apmēram 20 rašisti. Engelsā tika bojāti vismaz 3 stratēģiskie bumbvedēji Tu-95MS, gāja bojā 7 rašisti (iespējams, to vidū ir bumbvedēju piloti). Jeiskā sadedzinātas divas Su-25 lidmašīnas un iznīcināti 4 rašisti. Tik lielus zaudējumus ukraiņi krievu GKS vēl nebija nodarījuši - šis ir rekords.
12.aprīlis. Ukraiņu droni saspridzināja nozīmīgu krievu RLS Mordovijā - "Konteineri," kas bija tāda vienīgā Krievijā un ietilpa jau kodolaizsardzības sistēmā. Bojāts stacijas komandpunkts.
14.aprīlis. Ukraiņu aviācija ar rietumnieku raķetēm deva triecienu komandpunktam un kaujas mašīnu labošanas rūpnīcai okupētajā Luganskā.
16.aprīlis. Ukraiņi deva HIMARS 2 raķešu triecienu pa 98.gaisa desanta divīzijas 331.gaisa desanta pulka komdpunktu, kas atradās Bahmutā. Bojā gāja 8 krievu virsnieki.
17.aprīlis. Ukraiņi ar ATACMS raķetēm apšaudīja Džankojas lidlauku Krimas ziemeļu daļā. Jau nākamā dienā ukraiņu drošībnieki paziņoja rezultātus - iznīcinātas vai bojātas 4 S-400 (ЗРК С-400) raķešu palaišanas iekārtas, 3 radiolokācijas stacijas, pretgaisa aizsardzības vadības punkts un gaisa telpas novērošanas aparatūra "Fundaments-M" (Фундамент-М).
19.aprīlis. Ukraiņiem izdevās aizšaut krievu stratēģisko bumbvedēju Tu-22M3, kas aizvilk līdz Stavropoles novadam un tur nogāzās. Pirms tam viņš bija izšāvis postošas raķetes uz Dņepru. Otrs tāds pats bumbvedējs pagieza atpakaļ un kaujas uzdevumu neveica.
20.aprīlis. Pēc ilgām peripetijām un cīņai pret Trampu un trampistiem, ASV pārstāvju palāta beidzot nobalsoja par militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Tādejādi vēl atlika balsojums Senātā.
24.aprīlis. Ukraiņu droni naktī uzbruka krievu objektiem Smoļenskas, Voroņežas un Ļipeckas apgabalos. Voroņežā saspridzināta degvielas bāze, Smoļenskas apgabalā saspridzinātas 2 degvielas bāzes - Jarcevā un Razdorovā (kopā 26 000 kubm degvielas), Ļipeckā uzbrukts vai nu traktoru rūpnīcai vai Ļipeckas Metalurģijas kombinātam (tas vienu reizi jau ticis bombardēts).
27.aprīlis. Naktī ukraiņu droni uzbruka Kuščovas (Кущевская) aerodromam Kubaņā (te bija KAB-u noliktava un bāzējās vairāki iznīcinātāji), kā arī Iļskas un Slavjanskas naftas pārstrādes rūpnīcām Krasnodaras novadā.
29.aprīlis. Krievi iešāva pa Odesu ar Iskandera raķeti, kurai bija kasešu kaujas galviņa. Rezultātā tika nogalināti 5 un ievainoti vairāk kā 30 civilie.
30.aprīlis. Naktī ukraiņi ar ATACMS raķetēm un droniem apšaudīja vairākās vietas Krimā - lidostu Džankojā, Eipatorijā, Simferopolē, Gvardejskā, Krasnoperekopā. Iespējams, izmantotas 10-15 ballistiskās raķetes, kas uzbrukumu padara par masveidīgāko no ukraiņu puses visa kara laikā.
1.maijs. Naktī uz 1.maiju ap 3 ukraiņu tāldarbības droni saspridzināja Rjazaņas NPR.
2.maijs. Naktī ukraiņu droni uzbruka Smoļenskas, Orlas un Krasnodaras apgabaliem.
12.maijs. V.Putins no aizsardzības ministra amata atcēla S.Šoigu, viņa vietā iecēla bijušo pirmo vicepremjeru Andrēju Belousovu ().
13.maijs. Ukraiņi ar ATACMS raķetēm uzspridzināja lielu munīcijas noliktavu Krasnodonā (okupētajā Luganskas apgabalā). Doņeckas apgabalā notriekta Su-25 lidmašīna un K-52 helikopteris. 6 no rīta ukraiņi, domājams ar Storm Sheadows raķetēm saspridzināja krievu radiolokācijas iekārtas Aipetrī kalnā Krimā, bojā gāja arī kara daļas komandieris.
15.maijs. Naktī uz 15.maiju ukraiņi palaida ap 20 ATACMS raķetēm uz Belbekas aerodromu Krimā. Tikmēr Harkovas apgabala ziemeļos krievu virzīšanās uz priekšu palēninājās, pēc kara korespondenta Butusova sniegtajām ziņām - uzbrukums apturēts. Tomēr kaujas norisinājās jau Volčanskas nomalēs, krievi iekļuvuši pilsētiņas ziemeļu daļā.
16.maijs. Ukraiņu droni naktī uzbruka krievu militārajam uzņēmumam "Bazalts" (Базальт) Tulā.

Saites.
Ukraina.
Krievija.