Aliens

Kadžurahas svētnīcu komplekss

Khajuraho.
Te atrodas IX un X gs. Čandelu dinastijas veidots 25 svētnīcu komplekss, uz kuru sienām attēlotas medību un seksa ainas - akmenī iekalta Kamasutra. To sauc par "Indiešu ekstāzi akmenī."

Atrašanās vieta. Tempļi ar erotiskajām ainām atrodas Kadžurahā Madjas pavalstī Indijā. Mūsdienās Kadžuraha ir sīks ciematiņš, kuram ir sava lidosta, vairākas viesnīcas un labi noregulēts tūrisma bizness. Tūristi uz šejieni plūst straumēm. Iemesls - Kadžuraho ir saglabājušies unikāli tempļi, kurus rotā erotiskas skulptūras un bareljefi.

Vēsture. Unikālie Kadžurahas svētnīcas tika uzceltas X - XII gadsimtā centrālajā Indijā valdot Radžaputu Čandellu dinastijai. Tika uzbūvēti 25 tempļi, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies 22. Šo tempļu fasādes rotā ne tikai bareljefi ar atklātām mīlas rotaļu ainām un erotiskas skulptūras, bet arī liels skaits dzīvnieku, kara ainu attēlu. Leģenda vēsta, ka reiz vakarā Emavati, bramina apburošā jaunā meita peldējusies Ratī upītē. Viņu savaldzinājis Mēness dievs un notika tas, kas notiek starp vīrieti un sievieti, kad abi ir iedegušies kaislē. Emavati pēc kāda laika dzemdējusi dēlu, kuram devusi vārdu Čandravamans. Saprotams, ka sieviete pēc dēla piedzimšanas saskārās ar sabiedrības aizspriedumiem, nicinājumu un atstumšanu. Jo neviens nespēja un negribēja ticēt cienījama bramina meitas stāstam par mirstīgas sievietes un dieva mīlestību un ka šis mīlestības pierādījums ir dēls. Visu atraidītā Emavati atrada patvērumu biezajos centrālās Indijas mežos, kur viņa kļuva dēlam ne tikai par māti, bet arī par guru. Kad dēls izaudzis liels, viņš nodibinājis lielo Čandellas dinastiju. Kļuvis par valdnieku, viņš nolēma izpildīt mātes lūgumu uzcelt tempļus, kas parādītu cilvēku kaisles spēku, kurš spētu realizēt cilvēku gribas tukšumu un sievietes mīlestības skaistumu. Tas Kadžurahas mīlas tempļu celtniekiem arī izdevies.

Atklāšana. Kad eiropieši XIX gadsimtā gluži nejauši uzgājuši Kadžurahas tempļus, ieraudzīja erotiska rakstura bareljefus un skulptūras, viņi bija šokēti. Erotiskie sižeti cilvēkiem no puritāniskas civilizētas sabiedrības bija nepieņemami.
Šo neparasto tempļu kompleksu 1838.gadā uzgāja angļu karavīru vienība. Tas notika pilnīgi nejauši. Ilgu laiku par atrastajiem Kadžurahas tempļiem reti kurš zināja. XIX gadsimtā eiropieši bija ļoti „tikumīgi” un erotiskās ainas, kas bija redzamas tempļu bareljefos un skulptūrās, varēja cilvēkus tikai satraukt. Tempļi palika ārpus tūrisma maršrutiem, tikai atsevišķi speciālisti vēsturnieki nodarbojās ar tempļu kompleksa izpēti.

Apraksts. Kadžurahas tempļu kompleksā vērojams reliģiju un strāvojumu sajaukums - tempļi veltīti dažādiem dieviem. Kadžurahas tempļu kompleksu veido vairākas tempļu grupas, no kurām visiespaidīgākā ir rietumu tempļu grupa. Tajā īpaši izceļas Šivam veltīts templis. Tempļa sienas rotā 900 skulptūras. Šivas templi daļēji sagrāva iekarotāji un tāpēc tas ticīgajiem zaudējis savu nozīmi. Lakšmana templis veltīts dievam Višnu.
Austrumu grupā Adinatha un Parašvanatha tempļi veltīti tirthankaram - džainisma mitoloģijā augstākajām būtnēm. Tirthankari atpazīstami pēc rombveida zīmēm uz krūtīm.
Ir visai grūti atšķirt vienu no otra dievus, kas rotā tempļu fasādes. Katram dievam ir savi atribūti un pavadītājdzīvnieki, kas raksturo katra dieva vietu un funkcijas. Hinduisma panteona priekšgalā atrodas dievu triāde (trimurti) Brahma - radītājs, Višnu - uzturētājs, Šiva - iznīcinātājs. Kadžurahas kompleksā (arī džainismā) galvenais ir Šiva. Viņa atribūti ir trīsžuburis, bungas smilšu pulksteņa formā, kaujas cirvis vai loks, bulta, cilpa, antilope, kobra, kaklarota, no cilvēku galvaskausiem, trešā acs pierē.
Šiva var izpausties dažādos veidolos - kā Visuma žēlsirdīgais valdnieks, lielais jogs, kosmiskās dējas izpildītājs, postītājs, iznīcinātājs. Šiva iemieso dievišķo radītājspēku, kura simbols ir viņa dzimumloceklis - lingama. Eposā „Mahābharata” ir izklāstīts mīts par lingamu. Brahma, Višnu un Šiva reiz sākuši strīdēties, kurš no viņiem ir augstākais dievs. Šajā strīdā virsroku guvis Šiva. Brahma un Višnu bija pārsteigti, kad nez no kurienes viņu priekšā pacēlās grandiozs, bezgalīgs ugunīgs stabs. Tas bija Šivaslingams. Brahma pārvērties par meža zosi uzlidoja augšā, bet Višnu - par mežakuili, kas ierakās zemes dzīlēs. Taču Brahma nevarēja atrast galu, bet Višnu - sākumu. Tad ugunīgais stabs izvirda un no tā parādījās Šiva. Tādā veidā Šiva pierādīja, ka viņš ir galvenais. Tāpēc Lingams tiek pielūgts katrā hinduistu templī kā mūžīgās radīšanas spēka un paša Visuma simbols.
Tomēr skulptūru un bareljefu galvenais motīvs ir sievietes garīgā un jutekliskā skaistuma slavināšana. Sievietes šeit attēlotas dažādās izpausmēs, piemēram, rakstot vēstules, rotaļājoties ar bērniem, velkot skabargu no pēdas, skatoties spogulī uz savu skaisto atspulgu, spēlējot fleitu, dejojot. Un daudz erotisku ainu. Šie tempļi apdzied cilvēku kaisli. Pat mūsdienu tūristiem dažas akmenī iemūžinātas mīlas ainas, šķiet pārāk atklātas. 
Tempļu iekšpusē gan nav nekādu skulptūru un bareljefu.

Filozofiskais zemteksts. Pastāv vairāki viedokļi, kāpēc skulptūrās un bareljefos attēlotas intīmas seksuālas ainas. Indiešu kultūrai jau sākotnēji bija raksturīgi seksuāli motīvi. Senie indieši seksualitātē nesaskatīja neko kaunpilnu. Mūsdienās situācija ir savādāka. Angļi XVIII gs. okupējuši Indiju, nekavējoties sāka uzspiest savu pasaules uzskatu un pāraudzināt „mežonīgos” indiešus. Un puritāniskie angļi tiešām panāca, ka hindi mainījuši dabisko attieksmi pret daudzām lietām. Līdzīgi kā Ādams un Ieva Ēdenes dārzā pēc labā un ļaunā atzīšanas augļa baudīšanas, indieši pēkšņi ieraudzīja, ka viņi ir kaili un gribēja piesegties. Pateicoties puritānisko angļu pāraudzināšanas darbam indieši aptvēra, ka tas ir slikti un sāka pārvērtēt savus „aplamos” uzskatus.
Mūsdienās Indija droši vien ir vistikumīgākā valsts pasaulē, tur aizliegtas daudzas erotiskas izklaides, bet seksuālā cenzūra ir ļoti stingra. Tas ietekmēja pašus tempļus Kadžurahā. Viens hindu līderis bija ierosinājis nopostīt tempļus Kadžurahā. Cits - tikai piesegt erotiskās ainas, lai aizsargātu Indijas iedzīvotāju un tūristu mieru un šķīstību. Tas nav noticis un cerēsim, ka nenotiks nekad.
Taču uz šo jautājumu var paskatīties filozofiski. Tempļu fasādes ir pārbagātas ar mīlas ainām, bet iekšpusē nav nekādu skulptūru un bareljefu. Te atklājās Kadžurahas tempļu kompleksa filozofiskais saturs. Senie meistari teikuši: „Ja jūs paliekat ārpusē, ar sajūsmu aplūkojiet daudzās gleznas, kas saistītas ar mīlas ainām, tad jūsu seksualitāte vēl neļauj ieiet dievnamā, lai paliktu divatā ar savu dvēseli. Ja, nokļūstot tukšā templī, jūs jūtat, ka no ārpuses bija „interesantāk,” tātad jūsu miesa vēl svin uzvaru par jūsu garu, un tas vēl nav pieskāries dievišķajam...” 

Saites.
Madjas pavalsts.