Aliens

Klements VII (1378.-1394.g.), antipāvests

Latīniski - Clemens VII, itāliski - Clemente VII. Īstā vārdā - Giulio di Giuliano de' Medici.
Pirmais antipāvests, valdīja no Aviņjonas.

Dzīvesgājums. Pēc franču pāvesta Gregora XI nāves 1378.gadā Romā sacēlās tauta un panāca, ka tiek ievēlēts itāļu tautības pāvests Urbāns VI. Tomēr viņa nežēlība un arī politiskā realitāte noveda pie tā, ka daži citi kardināli pārgāja zem Fondas grāfa Gaetāni, un atradās no sākuma Anaņjā, bet pēc tam Fondā, kur nobalsoja par pāvesta Urbāna VI ievēlēšanas nelikumību. Tā vietā ievēlēja par antipāvestu kardinālu un sludinātāju Ženēvas Robertu ar vārdu Klements VII.
Tādejādi vienlaicīgi bija divi pāvesti - likumīgais Romā un antipāvests Aviņjonā. Katram no tiem bija savi atbalstītāji, kas bija pārliecināti tieši par sava kandidāta likumību.
Sapulce Pizā 1409.gadā pasludināja abus divus par gāztiem no troņiem un izvēlēja savējo. Nu šo pretendentu uz pāvesta vietu bija jau trīs gabali. Šī šizma tika nosaukta par Lielo Rietumu šķelšanos. Situācija atrisinājās tikai tad, kad par atkāpšanos paziņoja pāvests Gregors XII, un 1415.gadā Konstances sapulcē (1414.-1418.g.) abus antipāvestus arī atcēla no amata. Pilnīgi šizma beidzās tikai pēc pāvesta Mārtiņa V ievēlēšanas.

Klements VII un Turīnas līķauts. 1389.gadā bīskapa Pjēra d`Arsī (Pierre d`Arcis) rakstītajā vēstulē Aviņjonas pāvestam Klementam VII apgalvots, ka līķauts ir viltojums un, ka to nevajadzētu ļaut izlikt apskatīšanai ticīgajiem.
Tomēr 1389.gadā bruņinieka Žofruā de Šarnī dēls saņēma no pāvesta Klementa VII atļauju izkārt līķautu apskatei baznīcā un tieši šim mērķim tika uzcelta baznīca Lirā (Francija) uz Šarnī dzimtai piederošas zemes.
1390.gadā pāvests Klements VII līķauta sakarā pieņēma sekojošu lēmumu: līķautu izkārt apskatei baznīcā gan drīkst, tomēr draudzes locekļiem jāizskaidro, ka tā nav vis tā pati drāna, kurā pēc nāves ievīstīts Jēzus, bet tikai vēlāka laika tā kopija.

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban).