Konstantinopoles I koncils (381.g.).
- Detaļas
- Publicēts 13 Decembris 2022
- Autors Redaktors
Vispasaules baznīcas koncils, ko 381.gadā Konstantinopolē pāvesta Damasija I laikā sasauca imperators Teodosijs I.
Koncila norise. Koncils notika 381.gada maijā Konstantinopolē.
Koncilā piedalījās 150 austrumu ortodoksālie bīskapi, jo rietumu bīskapi sanāksmē nepiedalījās Melitiānas šķelšanās dēļ (IV gs. notikusi baznīcas šķelšanās kristiešu vajāšanu dēļ, sākās ar vajāšanām Diokletiāna laikā 303.gadā un beidzās līdz ar Konstantīna I Lielā nākšanu pie varas 306.gadā). Nepiedalījās arī pats Romas bīskaps Damasijs I, tas bija saistīts ar zināmām dogmatiskām nesaskaņām rieteņu un austreņu baznīcas pārstāvju starpā. Lai gan koncilā nepiedalījās rietumnieki, tik un tā tas tika atzīts par Vispasaules, jo koncilā risinātie daudzpusīgie jautājumi skāra visas baznīcas dzīvi.
Lēmumi.
Tika apspriesta un nodota anatēmai atdzimusī ariāņu ķecerība, tāpat kā Nīkejas I koncilā. nesaskaņa bija tā pati vecā dogmatiskā - par Jēzu kā dievcilvēku un trešo Trīsvienības elementu - Svēto garu.
Tika izveidotas 5 bīskapu pamata katedras - Romas, Konstantinopoles, Aleksandrijas, Antiohijas un Jeruzālemes.
Pēc tam, kad šai koncilā galīgi tika apstiprināta Trīsvienības dogma, parādījās jaunas ideoloģiskas problēmas - "vēsturiskā Jēzus" jautājums, jo kā gan "zemes" cilvēkā Jēzū savietojas cilvēciskie un dievišķie aspekti.
Pareizticības mācības būtība izklāstīta "Ticības apliecinājumā," ko pieņēma Nīkejas I (325.g.) un Konstantinopoles (381.g.) Vispasaules koncilos un papildināja turpmāko koncilu, beidzot ar septīto - Nīkejas koncilu (787.g.), lēmumi.
Saites.
Kristīgo baznīcu koncili.
