Aliens

Kazimirs IV Jagelonis (1447.-1492.g.)

Kazimierz IV Jagiellończyk.
Lietuvas dižkunigaitis no 1440. līdz 1492.gadam, Polijas karalis no 1447. līdz 1492.gadam.

Radniecība. Dēli - Jans I Olbrahts (nākamais karalis), Aleksandrs Kazimirs - Lietuvas dižkunigaitis.

Dzīvesgājums.  1440.gadā par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Kazimirs IV Jagelonis.
1440.gadā sacēlās Smoļenskas iedzīvotāji un padzina leišu garnizonu. Vairākus leišu uzbrukumus atsita, bet 1441.gada rudenī pie Smoļenskas ieradās vēl viena leišu armija, vislielākā no armijām, kas jebkad stāvējusi pie Smoļenskas sienām. To vadīja jaunais Lietuvas dižkunigaitis Kazimirs un pilsēta triecienā tika ieņemta.
1447.gadā tika izvēlēts arī par Polijas karali.
Novgorodas neatbalstīšana. Nu likās, ka Novgorodas "leišu" frakcijai parādījies patiesi spēcīgs sabiedrotais, kas varētu aizstāvēt novgorodiešu aristokrātiju strīdos ar Maskaviju un pat liegt kņaza Ivana III cilvēkiem ievākt nodevas novgorodiešu zemē. Tomēr izšķirošā brīdī Kazimirs IV nevēlējās tieši konfliktēt ar Ivanu III un tas Novgorodas valstij maksāja neatkarību.
Kazimirs IV un Hadžigirejs. 1434.gadā topošais Krimas hans Hadžigirejs sakāva dženoviešus, tomēr iekšējo sadursmu rezultātā tika padzīts no Krimas un aizbēga uz Lietuvu. 1443.gadā vēl Lietuvā tika pasludināts par Krimas hanu. Balstoties uz Lietuvas dižkunigaiša Kazimira IV un tatāru aristokrātijas atbalstu, no jauna iekaroja Krimu. Tādēļ ārpolitikā ieņēma prolietuvisku orientāciju. 
Kazimirs IV un "Stāvēšana pie Ugras" (1480.g.). 1480.gada oktobrī Maskavijas lielkņaza Ivana III armija pie Ugras aizšķērsoja ceļu Lielās Ordas hana Ahmada armijai. Daudzos tā laika avotos vēstīts, ka Ivans III tobrīd darbojies ļoti neizlēmīgi. To sekmēja arī dažādu galma grupējumu cīņa, daļa muižnieku un bajāru ieteica lielkņazam nepiedalīties kaujā un glābties bēgot. Tomēr galvenais svārstīšanās iemesls bija ziņas, ka hans Ahmats ir vienojies par militāro palīdzību no Lietuvas ķēniņa Kazimira IV puses. Nebija zināms kā šāda militāra palīdzība varētu tikt sniegta, tomēr maskaviešiem ar to vajadzēja rēķināties. Galu galā Kazimira IV karaspēks neieradās palīgos tatāriem, kamdēļ viņu uzbrukums neizdevās - tie atkāpās. Atkāpdamies tie atriebās par nepalīdzēšanu, laupīdami poļu zemi.
Tveras neaizstāvēšana (1485.g.). Tveras kņazam Mihailam nomira sieva un viņš lūdza Lietuvas un Polijas karaļa Kazimira IV mazmeitas roku. To uzzinājis, Ivans III sašuta, jo Kazimirs IV bija tam ienaidnieks - pie viņa pēc palīdzības bija vērsušies novgorodieši, tā sabiedrotais bija hans Ahmads. Tomēr orientēšanās uz poļu karali tveriešiem nepalīdzēja. 1485.gada ziemā Maskava pieteica Tverai karu. Kņazs Mihails bija spiests noslēgt vienošanos, kas būtiski ierobežoja viņa tiesības dibināt attiecības ar citām valstīm. Tomēr Ivans III bija uzņēmis kursu uz pilnīgu Tveras pakļaušanu, tādēļ visādi demonstrēja, ka Mihails vairs nav nekāds aizstāvis saviem padotajiem, atšķirībā no viņa - Ivana. Maskavas ķēniņa pusē sāka pārbēgt vietējie Tveras kņazi un bajāri. 1485.gada septembrī pēc neilga aplenkuma Tvera padevās maskaviešiem. Mihails bēga pie Kazimira IV, taču tas atteicās sākt karu ar Ivanu III. 

Aplūkojamie objekti.
Kazimira IV kapene.

Interesanti! 12 no 14 poļu zinātnieki gāja bojā pēc tam, kad atvēra karaļa Kazimira IV kapeni. Izrādījās, ka vainīga bija nikna mikroflora.

Saites.
Lietuvas dižkunigaiši. 
Polijas karaļi (~962.-1795.g.).