Aliens

Ķēniņu ieleja, Ēģiptes

Deirelbahara.
Tēbu senpilsētas daļa, kam raksturīgas daudzas kapenes.

Atklāšana un izpēte. "Karaliskās prūšu ekspedīcijas” laikā 1842.–1845.gados Ēģipti apmeklēja vācu arheologs K.R.Lepsiuss. Viņš pirmais uzmērīja Ķēniņu ieleju. Ielejā apmeklēja arī Huja kapenes TT40, kur Ērikam Veidenbaham licis nokopēt sienu gleznojumus.

Ķēniņu (Deirelbahāras) ielejas kopējais ķēniņu kaps. Šo kapu pavisam nemanāmā vietā atrada Abdelrasula dzimtas ciemata kapeņu aplaupītāji, kas tādi bija jau paaudžu paaudzēs. 1875.gadā Abdelrasuls klinšu masīvā starp Ķēniņu ieleju un Deirelbahari nejauši atklāja apslēptu ieeju. Izpētot tuvāk, izrādījās, ka tur ir plaša kapa kamera ar mūmijām. Par atradumu tika paziņots tikai vadošajiem dzimtas locekļiem, kas ar zvērestu apstiprināja nodomu par to ciest klusu. Tā noslēpumu izdevās saglabāt 6 gadus, pa to laiku ģimene iedzīvojās turībā. Bet 1881.gada 5.jūlijā pie kapa ieejas nonāca Kairas muzeja pilnvarotais Emīls Brugšs bejs, kuru atveda pats Abdelasuls.
Tas bija kļuvis iespējams tādēļ, ka muzejs bija veicis pats savu izmeklēšanu, palīdzēja arī Dauds pašā – ārkārtīgi nozīmīga autoritāte.
Ar virves palīdzību Brugšs nolaidās 11 m dziļajā šahtā, iededzināja lāpu, pēc pāris metriem pagriezās ap asu stūri – tā viņš uzgāja lielu sarkofāgu, kurā, spriežot pēc uzrakstiem, atradās Seta I mūmija. Jau tālāk atradās īstā kapa kamera, kurā atradās daudzi nekārtīgi izvietoti sarkofāgi, citi vaļā, citi vēl slēgti. Dažas mūmijas gulēja zemē neskaitāmu sadzīves priekšmetu un rotu vidū. Tur tika atrastas šādu faraonu mūmijas: Jahmess I, Amenhoteps I, Tutmess III, Ramzess II Lielais - kopā ap 40 augstdzimušas mūmijas.
Bugšs pienēma vienīgo ispējamo pareizo lēmumu – izvest no kapenes visu ko vien iespējams. Nākamajā dienā viņš te atgriezās ar 300 fellahiem un pavēlēja slēgt apvidu. Visuzticamāko strādnieku daļu nosūtīja iekspusē un cēla dienasgaismā visu, ko vien varēja uziet. Brugšs kopā ar palīgu ikvienu atradumu reģistrēja un sarindoja kalna pakājē. Brukšs pavēlēja iesaiņot un izcelt arī mūmijas un nogādāt tās Luksorā. Sarkofāgus nosedza. Darbs tika veikts tikai 48 stundu laikā.
Kuģis no Kairas nokavēja vairākas dienas un iekraušana notika tikai 14.jūlijā. Ziņa par kuģa kravu bija apskrējusi plašu apkārtni. Simtiem vietējo ar savām sievām abos Nīlas krastos pavadīja kuģi un izrādīja cieņu saviem senajiem ķēniņiem, šāva gaisā, sevietes zieda seju un augumu ar zemi, krūtis ar smiltīm, vaimanāja un raudāja. Tas viss dziļi iespaidoja Brukšu. Visa krava tika nogādāta Kairā, kur bagātināja muzeja ekpozīciju.
1898.gadā kapu vēlreiz atvēra toreizējais Senlietu pārvaldes ģenerāldirektors Lorē. Viņš te uzgāa tās pašas mūmijas,bet vairs ne dārgumus. Tad pēc Viljama Garstena priekšlikuma kapene tika aizmūrēta. Taču pēc gada vai diviem tajā iekļuva kapeņu aplaupītāji un sabojāja Amenhotepa II mūmiju. 

Huja kapenes. TT40. 
Atklāšana un izpēte. Pirmos Huja kapeņu sienu gleznojumu aprakstus veica slavenais franču eģiptologs, Rozetas uzraksta atšifrētājs Ž.F.Šampoljons, kurš kapenes apmeklēja 1829.gadā. Pateicoties franču eģiptologa, gleznotāja un grafiķa N.Hota zīmējumiem, eģiptologu rīcībā ir daudzas kapeņu gleznojumu ainas, jo oriģināli spēcīgi bojāti vai pat nav saglabājušies. Kapenes TT40 “Karaliskās prūšu ekspedīcijas” laikā (1842.–1845.g.) apmeklēja arī vācu eģiptologs K.R.Lepsiuss, kurš licis sienu gleznojumus nokopēt Ēriham Veidenbaham.
1926.gadā Nina de Garisa Deivisa un Alans Gārdiners ar Ēģiptes Pētniecības biedrības atbalstu publicēja detalizētu kapeņu aprakstu ar nosaukumu “Nūbijas vicekaraļa Huja kapenes Tutanhamona valdīšanas laikā” (“The tomb of Huy, Viceroy of Nubia in the reign of Tutankhamun”). Modernajos laikos kapenes ilgu laiku tika izmantotas kā stallis un šajā laikā apmetums, uz kura bija uzgleznoti krāsainie sienu gleznojumi, atdalījās no porainā kaļķakmens, un tika iemīdīts zemē. Laika periodā no 1960.gada līdz pat mūsdienām dažās vietās kapeņu sienu gleznojumi tika neatgriezeniski sabojāti, laupītājiem mēģinot izgriezt no sienas gleznojumu fragmentus.
Kapeņu arhitektūra. Nepabeigto Amonhotepa-Huja kapeņu vispārējais plānojums ir apgriezta T burta formā, kas atspoguļo pēcamarnas periodā notikušu atgriešanos pie klasiskā kanona. No šī pēdējā perioda kapenēs turpinās garas telpas (“T” garā atzara) transformācija tumšā stabu zālē ar nišu galā.
Ieeja ir 2,75 metrus gara un noved garā telpā, kuru krusto šķērsvirziena zāle, kuras abi – ziemeļu un dienvidu – spārni ir 590 metrus gari un 1,90 metrus plati. Sienas ir izliektas bez taisniem leņķiem. Tālāk 2 metrus gara eja ved uz gandrīz kvadrātveida zāli (katras malas garums ir 5,80 m) ar četrām kvadrātveida kolonām. Tā beidzās ar nelielu nišu, kas bija paredzēta statujai. Šaura un sekla šahta, kas ved uz zemu, nepabeigtu pazemes telpu, parādās zemē netālu no kolonnu zāles ziemeļu sienas. Klintīs izcirstās pazemes telpas zem kapelas ir izlaupītas un šķiet, vairākas reizes izmantotas. Nav pat saglabājušies priekšmeti ar Huja vārdu.
Kapella pēc kompasa ir orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā. Taču simboliski (tas ir, attiecībā pret Nīlu un Saules gaitu) kapenes ir orientētas austrumu-rietumu virzienā.
Sienu gleznojumi. Tikai garā šķērsvirzienu zāle pilnībā ir klāta ar sienu gleznojumiem. Šķērsvirzienu zāles austrumu sienas ziemeļu daļas gleznojumos attēlota Amonhotepa-Huja iecelšana Kušas vicekaraļa amatā. Faraons Tutanhamons sēž tronī uz paaugstinājuma zem nojumes, ko balsta lotosa formas kolonnas. Faraona vārdā (jaunais valdnieks, iespējams, vēl bija pārāk jauns, lai pats izdotu dekrētus) Huju viņa amatā oficiāli ieceļ anonīms “Kases pārzinis,” bet eģiptologi pieļauj, ka viņa vārds bija Meryre vai Maya. Uzrakstā teikts: ”Kases pārzinis sacīja: “Tā saka faraons: tev tiek nodota (zeme pārvaldībā) no Nekheb līdz Neswet-tawy.” Šis īsais teksts ir ļoti svarīgs, jo norāda Kušas vicekaraļa pilnvaru robežas. Huja pārvaldībā tika nodota plaša teritorija, kas sniedzās no Elkabas līdz pat Nīlas ceturtajām krācēm.
Šķērsvirziena zāles austrumu sienas dienvidu daļas gleznojumos attēlots kā Hujs dodas uz savu Nūbijas vicekaraļa rezidenci Farasā, kur uzrauga kā tiek ievāktas nodevas un pēc tam, piekrāvis pilnus kuģus ar dažādām vērtīgām precēm, dodas uz Tēbām.
Šķērsvirziena zāles rietumu sienas dienvidu daļas gleznojumos parādīta nūbiešu ierašanās ar nodevām Tēbās, kur Hujs tās nodod faraonam Tutanhamonam. Āzijas iedzīvotāji ar nodevām ir attēloti uz tās pašas sienas, tikai ziemeļu daļā. Abas dāvanu/nodevu atvešanas ainas ir uzgleznotas uz rietumu sienas, kur ir labāks apgaismojums un tāpēc, tās ir pirmās, ko apmeklētājs ierauga, ieejot kapelā, tādējādi akcentējot šo gleznojumu nozīmi mirušajam kapeņu īpašniekam.
Lepsiusa un Ninas Deivisas (Metropolitēna muzejs, Ņujorkā) izgatavotās gleznojumu kopijas ļauj rekonstruēt gandrīz visu sienas ainu.
Slavenākā aina atrodas šķērsvirziena zāles rietumu sienas dienvidos, kas no ziemeļu daļas atdalīta ar eju. Šajā ainā parādīta nūbiešu delegācija. Viņi visi ir attēloti ar tumšu ādas krāsu un ar ļoti eksotisku apģērbu.
Nūbiešu delegācija ir atvedusi sev līdzi ne tikai zeltu, bet arī mēbeles, atzveltnes krēslus, krēslus, taburetes, to skaitā arī salokāmas taburetes un galvas balstus, ieročus, lokus, bultas un vairogus, ratus, kuros veda princeses, ziloņkaula ilkņus un melnkoka baļķus. No visām dāvanām īpaši izceļami nūbiešu zeltkaļu veidotie krāšņie zelta dārzi, kuri nolikti faraona priekšā uz trim ziedojumu galdiem.
Šķērsvirziena zāles dienvidu un ziemeļu sienu gleznojumos Hujs attēlots mirušo rituālu laikā un dievu priekšā. Gaitenī, kas ved uz kolonnu zāli, attēlots Ozīriss.
Raksti.
Meklējot dievu-astronautu pēdas senajā Ēģiptē: vai Kušas vicekaraļa Amonhotepa-Huja kapeņu sienu gleznojumā attēlota daudzpakāpju pilotējama raķete?

Ramzesa II kapene. Atrodas Ķēniņu ielejā un ir izlaupīta. Faraona mūmiju apsargi pārnesa uz Seti I kapu. Tā kā tur arī kļuva nedroši, tad mūmiju vēlreiz pārnesa uz valdnieces Inhapi kapu.

Raksti.
Izrakumos Luksorā atklāj kapeņu inventāra gatavošanas “industriālo zonu.”
Ķēniņu ielejā atklātas iepriekš nezināmas faraonu bērnu kapenes.

Saites.
Tēbas.