Aliens

Jēzus dzimšanas jautājums

Kristīgās ticības pamatlicējs Jēzus (žīdu valodā Ješua) it kā esot dzimis ap 7.gadu pirms mūsu ēras Romas provincē Jūdejā, nelielas pilsētiņas Nācaretes amatnieka Jāzepa un viņa sievas Marijas ģimenē, imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas laikā.

Ar Jēzus dzimšanu saistīta mūslaiku gadu skaitīšanas sistēma – mūsu ēra jeb laiks pēc Kristus dzimšanas, tomēr, kā vēlāk noskaidrojās, aprēķini bijuši kļūdaini. 

Vēsture. Leģendu par Kristus dzimšanu un tās svinēšanas dienu kristieši pārņēma no iepriekšējām reliģijām. Jau ilgi pirms kristietības izcelšanās visās seno laiku zemkopju tautās bija izveidojušās teikas par dievu dzimšanu. Tādas teikas bija Senajā Ēģiptē, Babilonijā, Feniķijā, Indijā un citās zemēs.
Indijā, piemēram, jau 500 gadus pirms kristietības pastāvēja leģenda, ka glābēju dievu Budu dzemdējusi jaunava Maija. Buda sprediķojis kalnā, tāpat kā Kristus, darījis brīnumus, staigājis pa ūdeni. Viņam bijuši mācekļi un viens no tiem izrādījies nodevējs, tāpat kā kristietībā Jūda.
Daudzas senās tautas atzīmēja savu galveno dievu dzimšanas dienas decembra saulgriežu laikā. Tā, piemēram, 6.janvārī svinēja dievu Ozīrisa un Dionīsa, bet 25.decembrī - Adonīsa, Tammuza un Mitras dzimšanas dienas. Kristietība pārņēma senos svētkus un paražas, mainījās vienīgi nosaukumi un izcelsmes skaidrojumi.
II gs. kristieši pārņēma no senajiem ēģiptiešiem pavasara iestāšanās svētku svinēšana (Nīlas palu beigas, 6.janvāris), saistīja tos ar evaņģēliju nostāstiem par Jēzu un sāka to svinēt tai pašā 6.janvārī ar trijkāršu nosaukumu - "kristus parādīšanās - kristīšana - dzimšana." Vēlāk kristīgā baznīca nolēma šos svētkus sadalīt uz diviem: "Kristus dzimšana" un "Kristus parādīšanās - kristīšana." 354.gadā kristīgā baznīca oficiāli uzņēma Kristus dzimšanas svētkus savā reliģiskajā kalendārā, norādīdama, ka tie jāatzīmē 25.decembrī. Kristus dzimšanas svētku pārcelšana uz 25.decembri skaidrojama ar kristiešu vēlmi izstumt "Neuzvaramās Saules dzimšanas dienu," ko Romā svinēja Mitras pielūdzēji šai pašā 25.decembrī.
Garīdznieku noteiktā Kristus dzimšanas svētku svinēšana decembrī Eiropas zemēs nostiprinājās tikai ap IV gs. beigām. Kijevas Krievzemē Kristus dzimšanas svētku svinēšanu noteica jau tikai X gs. beigās, kad Kijevas kņazs Vladimirs 988.gadā kristietību pasludināja par valsts reliģiju. Tā arī kristietības jaunie svētki nostiprinājās slāvu vidū un pamazām aizstāja saules dievības Jarilas - Daždjdieva dzimšanas dienas svētkus.

Jēzus dievišķā izcelšanās. Šai sakarā JD min divas versijas.
Jaunavas Marijas bezvainīgā ieņemšana. Šīs teorijas bijušas visai populāras senajā pasaulē (Hamuraps, Lameks, Hors, Mitra, Dionīss, Atis utt.).
Ēģiptiešu svētnīcā Luksorā uz sienas ir simboli, kas apzīmē nevainīgu ieņemšanu. Iesākumā Izīdai tiek paziņots, ka tā dzemdēs Horu, tad svētais gars Nēvs apaugļo viņu. Tepat ir arī freska, kas attēlo faraona Amenhotepa III dievišķo izcelšanos, kad dievs Amons ķēniņienei izliekas par Tutmesu IV.
Nācaretē pe Jēzus mātes Marijas ieradies erceņģelis un informējis, ka viņai lemts kļūt par nākamā mesijas māti.
Tā arī notika un Jēzus tika dzemdēts Bētlemē, laikā kad viņa ģimene devās uz tautas skaitīšanu.
Pēc tam ģimene atgriezās Nācaretē un šeit Jēzus pavadīja visu savu bērnību un jaunību, par kuru praktiski nav nekādu ziņu.

Jēzus kristīšana. Jēzus kļuvis par Dieva dēlu tikai kristīšanas brīdī Jordānā. Mirklī, kad uz viņa nolaidās dūja, kāda balss no augšas pasludina: „Tu esi mans mīļais dēls, uz tevi man labs prāts. Šodien es tevi esmu dzemdējis” (Lūka, III:22). Pēdējie vārdi no Bībeles vēlāk svītroti (saglabājušies vienā no nozīmīgākajiem V gs. rokrakstiem – D kodeksā, un vēl dažos citos).

Jēzus - Dieva dēls. Islāmā Jēzu nekādi neuzskata par Dieva dēlu, bet gan par cilvēku-sludinātāju: "Neģeld Allaham ņemt Sev bērnus, lai slavēts Tas! Kad viņš nolems kādu nebūt lietu, tik teiks tam: "Esi!" - un tas notiek" (19:35), izsaucas pravietis Muhameds.

Jēzus tēla šamaniskā būtība. Kristietība radās kā ticība pārdabiskas būtnes dzīvībai, nāvei un nākamām pārdzimšanām. Šīs būtnes tēvs bija Dievs, bet māte – mirstīga sieviete. Tādejādi Kristus bija viens no spilgtākajiem „jauktās paaudzes” pārstāvjiem, kuru vecāki pieder gan cilvēku, gan garu pasaulei.

Jēzus dzimšanas laiks. Imperatora Augusta Oktaviāna valdīšanas laikā.
Ziņas no evaņģēlijiem. Evaņģēlisti neko neziņo par Jēzus dzimšanas datumu, jo evaņģēlijos tikai ziņots pats Kristus piedzimšanas fakts.
Evaņģēlijos teikts, ka Kristus dzimis ķēniņa Hēroda valdīšanas laikā, kad Sīrijā valdījis Romas ieceltais pārvaldnieks Kvirīnijs, kā arī tas, ka Kristus dzimis laikā, kad Kvirīnijs veicis tautas skaitīšanu. Visas šīs ziņas ir juceklīgas. Hēroda valdīšanas laikā Kvirīnijs nebija Sīrijas vietvaldis. Savukārt Hērods miris 4 gadus pirms tā brīža, ko baznīcas kalpi nolikuši par Jēzus dzimšanu. Pirmā skaitīšana Jūdejā notikusi 7 gadus pēc tā momenta, kas norādīts evaņģēlijos, turklāt tā nebija vis tautas skaitīšana, bet gan mantas skaitīšana. Šis apstāklis sevišķi svarīgs tādēļ, ka evaņģēlijos ar šo skaitīšanu saistīta leģenda, ka Jēzus vecāki no Nācaretes (tādas pilsētas tad nemaz nebija!) ieradušies Bētlemē uz tautas skaitīšanu. Taču, lai notiktu mantas skaitīšana, cilvēkiem nemaz nevajadzēja ierasties citā pilsētā - to varēja veikt tikai uz vietas, jo savādāk māju, lopus u.c. vajadzētu ņemt līdzi, kas nav iespējams.
Laiks tika "izskaitļots" VI gs. pirmajā pusē. To veikušais hronists skitu mūks Dionīsijs Mazais pieļāvis neprecizitātes, pēc dažādām aplēsēm 4–6 gadi kļūda, jo viņš pamatojās uz Lūkas evaņģēlijā sadomātiem aprēķiniem. Pie tam Eiropā tolaik nebija pazīstama nulle, kurai arī ir liela nozīme aprēķinos. Pirmais šo kļūdu pamanīja astronoms Johans Keplers, kurš veica aprēķinus tā saucamajai „planētu parādei.” Šī „parāde” tiek uzskatīta par Bētlemes zvaigznes reālo prototipu Jēzus dzimšanas brīdī. Keplers atzīmē, ka šis notikums varēja būt tikai 4.g.pmē.
Ja par pamatu ņem Mateja evaņģēliju, tad tur Jēzus dzimšana saistīta ar Hēroda I laiku (II:1). Šeit arī ir vienīgais drošais datums, jo Hērods I Lielais miris 4.g.pmē.
Visai bieži vēsturnieki par Jēzus dzimšanas gadu uzskata 6.g.pmē.
Lūkas evaņģēlijā minēta aina, kad gani ar lopiem pavada nakti zem atklātas debess (II:8), tādēļ varētu uzskatīt šo laiku par vasaru drīzāk nekā par ziemu. Neskatoties uz dienvidu zemi, ziemā Palestīnas naktis mēdz būt visai vēsas, tā ka šis apsvērums varētu būt vērā ņemams.
Baznīcas attieksme. Evaņģēlistus nav satraukusi dzimšanas datuma nezināšana, jo liturģijai svarīgi ir nāves un augšāmcelšanās datumi. Ēģiptē III gs. Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25.martā. Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Ķeizars Marks Aurēlijs 274.gadā par godu "neuzvaramā Saules dieva" dzimšanai 25.decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir "pasaules gaisma" un "taisnības saule." No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Tikai IV gs. sākumā baznīca ieteica dzimšanai izvēlēties 25. un 28.martu, kā arī 2. un 19.aprīli, reizēm arī 29.maiju. 25.decembra izvēle notika Konstantīna I Lielā laikā un ir saistīta ar seno Saules pielūgsmes ieražu. Tādējādi kristīgajai baznīcai nebija grūti piesaistīt jauno kultu pie šiem populārajiem svētkiem.
Jūlija I bīskapāta laikā par dzimšanas datumu tika noteikts 25.decembris.
Oficiāli Romā 25.decembri kā Kristus dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336.gadu.
Austrumu pareizticīgajā baznīcā šis datums ir 6.janvāris, kas izvēlēts, lai sakristu ar Aleksandrijā populārā Izīdas kulta rituālajām ceremonijām. Zvaigznes diena.
Astroloģiskie dati. Evņģēlijos minētajai "zvaigžņu parādei" ir sava astronomiskā jēga. Pati spožākā zvaigzne pie debesīm Palestīnā ir Sīriuss. 24.decembrī tā veido līniju ar trim Oriona zvaigznāja zvaigznēm. Šīs trijas zvaigznes vēl šodien tiek sauktas par "Trim ķīmiķiem," kas ir visai spēcīga analoģija ar Evanģēlijos minētajiem "Trim gudrajiem." Debesīs novelkamā līnija norāda uz to vietu, kur 24.decembrī lec Saule. Šis arguments vēlreiz norāda uz to, cik ļoti senās tautas Jēzu ir personificējušas ar Saules dievu.
Keplers - Kristus dzimšanas datuma noteicējs. Vāsu astronoms un matemātiķis Johans Keplers 1603.gadā izvirzīja teoriju, ka tieši lielā konjunkcija ir Bībelē pieminētā Bētlemes zvaigzne, kas bijusi redzama debesīs kristus dzimšanas brīdī. Pēc viņa vēlākajām aplēsēm izriet, ka tad kristus ir dzimis 7.g.pmē. (koriģējot - 6.g.pmē.). Tā kā Keplera noteiktais Jēzus dzimšanas datums nesakrita ar oficiālo laika skaitīšanas sistēmu, viņa teorija izpelnījās pretrunīgu vērtējumu.
Arī daudzi vēsturnieki, kas pētījuši Jauno derību un mēģinājuši to salāgot ar vēsturisko hronoloģijum, secinājuši, ka kristus nācis pasaulē vairākus gadus pirms ēru mijas. protams, pilnīgas vienprātības nav.
Šobrīd vairums zinātnieku uzskata, ka Jēzus dzimis 6.g.pmē.

Jēzus dzimšanas vieta. Romas impērijas province - Jūdeja.
Nācarete. Šī vieta minēta Jāņa (I:46), Mateja (II:23) un Marka (VI:1) evaņģēlijos. Jēzus nekādi nevar būt no Nācaretes, jo vārds "nācarietis" nozīmē „tīrais” vai „svētais,” bet Nācaretes pilsētu nemin neviens autors. Tādu pilsētu nemin arī Jāzeps Flāvijs, kurš uzskaita it visas savas dzimtenes svarīgākās vietas. Šo pilsētu vispār nemin arī neviens no žīdu autoriem līdz pat IX gs. Vēlāk, Konstantīna laikā, Nācarete tika identificēta ar agrāru pilsētiņu Galilejā. Tomēr tās senākie pieminekļi attiecināmi tikai uz Bizantijas laiku.
Betlēme. Šī vieta minēta Mateja (II:16) un Lūkas evaņģēlijos. Šī versija ar laiku guva pārsvaru un apauga ar tādām neticamām versijām kā Hēroda organizētā visu zīdaiņu apkaušana Bētlemē, vai romiešu organizētu tautas skaitīšanu.
Bētleme nozīmē "maizes māja." To pašu nozīmē arī kāds zvaigznājs, iespējams Jaunavas zvaigznājs, un tam ir kāda saistība ar astronomisko Jēzus dzimšanas vietu(?).
Lokālā vieta. Ir uzskats, ka tā bija ala, kuru atklāja ap 400.g. romiešu vara. Leģenda par sili kā šūpuli parādījās tikai XIII gs. Sv.Franciska darbības laikā.
Tagad tur atrodas Jēzus dzimšanas baznīca, kas laikam ir vissenākā darbojošās kristiešu baznīca pasaulē. Baznīca atrodas palestīniešu pašpārvaldes teritorijā un ir aiz slavenā žīdu uzceltā Mūra. Jautājums tomēr par vissenāko baznīcu paliek atklāts. Ja vieta atklāta tikai ap 400.g., tad armēņu baznīcas ir senākas.  

Zīdaiņu apkaušana Mateja evaņģēlijā. Lai arī Hērods Lielais bija spējīgs pastrādāt šaušalīgus noziegumus, tomēr Jaunās Derības Mateja evaņģēlijā aprakstītā, pēc Hēroda pavēles notikusī vīriešu dzimuma jaundzimušo apkaušana Betlēmē nav guvusi nevienu vēsturiski ticamu apstiprinājumu. Iespējams, šis stāsts ir Mateja radoša interpretācija par 10 Ēģiptes mocību, ko tas pārstrādājis, lai lasītājam sniegtu spilgtu ilustrāciju Toras (Vecās Derības) pareģojumu šķietamam piepildījumam Jēzus biogrāfijā.

Saites.
Jēzus Kristus (6.g.pmē.-27.g.mē.).
Ziemassvētki.