Isas kauja (333.g.pmē.)
- Detaļas
- Publicēts 13 Februāris 2020
- Autors Redaktors
Kauja pie Isas 333.g.pmē., kurā Maķedonijas Aleksandra vadītais grieķu karaspēks sakāva Dārija III vadīto persiešu armiju.
Politiskais un militārais stāvoklis pirms kaujas. 333.g.pmē. Maķedonijas Aleksandrs bija sakāvis Dārija III armiju un ieņēmis visu Persiju. Tomēr persieši nepadevās un periodiski novāca jaunas armijas, lai mēģinātu atgūt bijušo varenību. Tā notika arī tagad, kad Aleksandram ziņoja, ka persieši vācot armiju Sīrijas teritorijā.
Maķedonietis tūdaļ pavēlēja doties karagājienā. Ceļš, kas veda līdz persiešu armijas nometnei, gāja cauri kalniem. Aleksandrs izvēlējās dienvidu virzienu. Tikmēr persieši pacēlās un izgāja maķedoniešu aizmugurē, izmantojot ziemeļu virzienu. Persieši nonāca līdz Isas pilsētai un ieņēma to. Aleksandrs, to uzzinājis, pagrieza savu armiju un devās pretim pretiniekam uz Isu.
Aleksandrs labi saprata savas armijas izdevīgo stāvokli. ceļš uz Isu veda cauri šaurām kalnu aizām, kurās nevarēja pārvietoties vienlaicīgi lielas karaspēka vienības. Tādēļ viņš nolēma uzbrukt persiešiem Isā, lai piespiestu tos atkāpties cauri šaurajām aizām.
Spēki pirms kaujas. 333.g.pmē. rudenī persiešu un maķedoniešu armijas bija izvietojušās Pināras upes abos krastos.
Persiešu armija bija daudzskaitlīga, tās fronte stiepās 4 km tālu. Tomēr karaspēka sastāvs bija visai raibs. Pašiem sakautajiem persiešiem tikai atradās Persijas ķēniņa vienība centrā, smagi bruņotie kājnieki flangos un kavalērija labajā flangā. Pārējā armija sastāvēja no grieķu un aziātu algotņiem, kā arī 20 000 vīru lielās barbaru vienības. kopumā persiešiem bija trijkāršs karavīru skaita pārsvars pār maķedoniešiem.
Maķedonieši izvietojās persiešu priekšā tādejādi, ka labajam flangam, kurā atradās kavalērija paša Aleksandra vadībā, bija jāveic galvenais trieciens. Kavalēriju atbalstīja hoplītu falanga, bet kreisajā flangā darbojās kavalērija, ko bija atsūtījušas sabiedrotās valstis. Rezervē maķedoniešiem atradās sava maķedoniešu karavīru vienība.
Kaujas gaita. Kauja sākās ar Aleksandra komandētās maķedoniešu kavalērijas uzbrukumu no labā flanga. Jātnieki, forsējuši Pināras upi, uzbruka persiešu armijas centram, kur atradās arī pats Dārijs III. Uzbrukums bija tik straujš un spēcīgs, ka Dārijām III pat draudēja iespeja tikties kaujā ar Aleksandru personīgi. Tomēr Dārijs III izvēlējās bēgt, aiz viņa bēga viss persiešu armijas centrs.
Tai pat laikā maķedoniešu armijas kreisajam flangam uzbruka persiešu kavalērija un sakāva vienu no sabiedroto valstu vienībām. Taču tolaik jau Aleksandrs, kas nemetās pakaļ bēgošajam Dārijam III, pagriezās pret kreiso flangu un uzbruka persiešu kavalērijai. Tā nekārtībā atkāpās.
Drīzumā metās bēgt arī visa pārējā persiešu armija. Maķedonieši metās vajāt bēgošo ienaidnieku, lai to galīgi iznīcinātu. Tobrīd lielu lomu nospēlēja maķedoniešu armijas izdevīgās pozīcijas. Kā jau bija plānots, persieši bija spiesti atkāpties pa šaurajām aizām. Tajās drūzmējās karavīru pūļi, persieši gāja bojā gan drūzmā, gan no ienaidnieka rokas.
Kaujas rezultāti. Persiešu armija tika pilnīgi sagrauta - tā zaudēja ap 100 000 kareivju.
Maķedoniešu zaudējumi bija niecīgi - 450 vīru.
Kaujas nozīme. Isas kaujas rezultātā Dārijam III bija jābēg aiz Eifratas. Maķedonijas Aleksandrs sāka sevi dēvēt par visas Āzijas valdnieku. Dārijs III piedāvāja Aleksandram noslēgt mieru, taču tas atteicās.
Saites.
Kauju saraksts.