Aliens

Hokons VII (1905.-1957.g.)

Haakon VII.
Hābsburgu dinastijas Norvēģijas karalis no 1905. līdz 1957.gadam.

Dzīvesgājums. Dzimis 1872.gada 3.augustā.
Bija princis Dānijas Kārlis, Anglijas karaļa Edvarda VII svainis.
Karaļa tronī tika izvēlēts 1905.gadā, pēc Zviedrijas-Norvēģijas ūnijas (1814.-1905.g.) pārtraukšanas un neatkarīgas Norvēģijas valsts izveidošanas.
Dienvidpola atklājējs Ruals Amundsens Dienvidpolā 1911.gada 14.decembrī iesprauda Norvēģijas karogu un šim karalim atstāja vēstījumu.

II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). Mēģinādams par katru cenu saglabāt valsts neitralitāti, paziņoja, ka nepieļaus Norvēģijas teritorijā ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni un neiesaistīs savu tautu pasaules karā. Tomēr Lielbritāniju un Franciju šie paziņojumi neietekmēja un abas lielvalstis 1940.gada marta otrajā pusē sāka plānot jaunu invāziju Skandināvijā. 9.aprīlī vācieši ieņēma Kopenhāgenu. Norvēģijas valdība un karalis Hokons VII nolēma cīnīties un par sabiedroto izvēlējās Lielbritāniju. Jāakcentē, ka šāda rīcība bija pretrunā ar iepriekš pausto nostāju par neitralitātes ievērošanu, jo izrietot no tās Norvēģijai nevajadzēja ne ar vienu sadarboties.
1940.gada 7.jūnijā Norvēģijas karalis Hokons VII un Juhana Nīgošvolla valdība bēga uz Lielbritāniju un 16.jūnijā vācu karaspēks ieņēma visu Norvēģiju. Sākumā nacisti vēlējās izveidot sava režīma administrāciju sadarbībā ar valdību, kā viņi to bija izdarījuši Dānijā, kur Hitlers bija ļāvis darboties karalim, valdībai, tiesām un pat parlamentam. Dānijai bija piešķirta iekšpolitiskā autonomija. Tomēr šāds plāns attiecībā uz Norvēģiju bija jāatmet, jo vāciešiem neizdevās sagūstīt karali un valdību. Reihskomisārs Jozefs Terbofens iesāka sarunas ar pārstāvjiem no Administrācijas padomes, Augstākās tiesas, lielām organizācijām un parlamentu. Viņa mērķis bija aizvietot Nīgošvolla valdību ar „Valsts padomi,” ko atzītu parlaments.
Atgriezās Norvēģijā pēc tās atbrīvošanas no vācu okupācijas.

Miris 1957.gada 21.septembrī.

Saites.
Norvēģijas karaļi (?-patlaban).