Aliens

Gavri siena

Gawri.
Apmēram 115 km gara siena Irānā, Kermanšahas ostanā, kas saktrāmēts no dabīgiem vietējiem akmeņiem. 

Vēsture. Nav zināmi sienas rašanās apstākļi, laiks un celtnieki. Nav zināma arī tās funkcija.
Arheologi izteikuši versiju, ka siena varēja iezīmēt vai nu Partas vai Sasanīdu impērijas robežu. Tā kā vairākos vēsturiskos tekstos Sarpolezahabas apgabals ir minēta kā robeža starp Osmaņu impēriju un Persiju, varētu arī pieņemt, ka siena ir būvēta Osmaņu impērijas periodā. Taču ne osmaņu, ne sefevīdu tekstos pati siena nav pieminēta.

Apraksts. Siena stiepjas ziemeļu–dienvidu virzienā apmēram 115 km garumā no Bama kalniem ziemeļos līdz pat Zaimargas ciematam dienvidos. Sienas tilpums ir apmēram miljons kubikmetri, kas nozīmē, ka tās celtniecība prasīja ievērojamus darbaspēka, materiāla un laika resursus.
Siena ir slikti saglabājusies, nav zināms pat tās sākotnējais augstums un platums. Pēc provizoriskiem arheologu aprēķiniem, tās augstums varēja būt 3 metri un platums – 4 metri.
Vietām pie sienas ir redzamas iznīcinātu celtņu paliekas. Iespējams, ka tie bija mazi torņi, kurus savienoja siena. Pati siena ir būvēta no dabīgiem vietējiem materiāliem, piemēram, oļiem un laukakmeņiem, kas saistīti ar vietām saglabājušos ģipša javu.

Atklāšana un izpēte. Neskatoties uz to, ka arheologi šo sienu atklājuši tikai nesen, vietējie iedzīvotāji par to jau sen zina un to dēvē par Gavri sienu. Arheologi Gavri sienas paliekas pētījuši arī agrāk, bet pētījuma materiāli palikuši nepublicēti.
Spriežot pēc sienas piekājē atrastās keramikas, tā datējama ar laika periodu starp IV gs.pmē. un mē. VI gs. 

Gavri siena nav vienīgā šāda veida būve, kas atklāta Irānā, jo arheologi Irānas ziemeļos un ZA atklājuši vairāku aizsardzības mērķiem celtu sienu paliekas.  

Raksti.
Irānas rietumos atklāta 115 km gara noslēpumaina siena un neviens nezina, kurš to cēlis.

Saites.
Kermanšahas ostans.