Franciskāņu ordenis, franciskāņi
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Fratres minores.
Saukti arī par minorītiem, baskājiem, pelēkajiem brāļiem.
Vecākais un izplatītākais ubagotāju mūku ordenis, ko dibinājis Asīzes Francisks.
Vēsture. Ordeņa iekārtu noteica pāvesta Honōrija III 1223.gadā apstiprināts reglaments, kas aizliedza kā privātu tā kopīgu īpašumu (tāpēc nosaukums - ubagotāji mūki) un prasīja, lai mūki iztiek vienīgi no labprātīgām dāvanām.
Vēl dibinātājam dzīvam esot sākās ķildas starp pilnīgas nabadzības piekritējiem un pasaulīgo virzienu, kas centās praktiski izmantot bagātīgos ordeņa līdzekļus un īpašumus, kuri radās no ziedojumiem un dāvinājumiem.
Jau ģenerālministrs Eliass no Kortonas (1232.-1239.g.) centās mīkstināt šos stingros noteikumus, pie kam viņa pusē nostājās arī kūrija: ar 1279.gada bullu pāvests Nikolajs III noteica, ka ordenis gan nevarot iegūt īpašumus, bet toties varot tos turēt valdījumā un lietojumā. Šo pāvestu atbalstīto mēreno virzienu reprezentēja t.s. konventuāļi, kamēr stingrā reglamenta piekritēji (t.s. observanti), savā galējā spārnā uzskatīja pāvestību par Antikrista iestādījumu (t.s. spirituāļi, arī fratičelli).
Pāvests Jānis XXII 1322.gadā atmeta Nikolaja III kompromisa interpretāciju un deklarēja, ka visi tie ir ķeceri, kas apgalvo, ka Kristum un apustuļiem neesot bijis īpašuma.
1517.gadā pāvests Leons X galīgi sadalīja ordeni observantos (brūni, ar baltu saiti apjozti svārki, apaļa kapuce, skūta seja) un konventuāļos (melns apģērbs). 1527.gadā no konventuāļiem atdalījās kapucīnieši, kas valkāja bārdu un smailu kapuci.
Konkistadori Jaunajā pasaulē saprata, cik svarīgi ir nostiprinat iekarojumus ideoloģiski. E.Kortess vērsās pie Spānijas karaļa Kārļa I ar lūgumu cik ātri vien iespējams nosūtīt uz iekarotajām zemēm garīdzniekus un jau 1524.gada jūnijā Meksikas krastā izsēdās 20 franciskāņu mūki - basām kājām tie sasniedza Mehiku.
No īstiem franciskāņiem (minorītiem) ar laiku atdalījās otrs Sv.Franciska sieviešu ordenis (klarisietes) un trešais ordenis jeb terciāri. Pēdējie bija pasaulīgi ļaudis, kas varēja palikt laulībā un paturēt savu īpašumu, bet solījās tikai atturēties no laicīgiem priekiem.
Saksijas franciskāņu provinces priekšnieks brālis Jānis (1223., 1232.g.) izplatīja ordeņa iespaidu pāri Saksijas robežām uz ziemeļiem un austreņiem.
1232.gadā franciskāņi ieceļoja Dānijā, 1233.gadā Visbijā (Gotlande).
Darbība. Franciskāņi, tāpat kā dominikāņi, saņēma tiesības visur izpildīt garīdznieka uzdevumus. Viņi bija gandrīz vienīgie sprediķotāji, kas kopā ar dominikāņiem turēja savās rokās iekšējās un ārējās misijas darbu. Sholastikas laikmetā franciskāņi bija čakli zinātnieki, un galvenokārt no viņiem ņēma universitāšu skolotājus.
Viņi bija skotisti, un pastāvīgi karoja ar dominikāņiem, kas sevi uzskatīja par tomistiem, reprezentēdami divas dažādas sholastikas strāvas.
Franciskāņi izkopa arī viduslaiku mākslu - arhitektūru, glezniecību, dzeju, un Marijas dievināšanas kultu.
Franciskāņi un Latvija. Vēlākais 1233.gadā franciskāņi ieradās Rīgā. Par godu Lībekas franciskāņu klosterim arī Visbijas un Rīgas klosteri nosaukti katoļu svētās Katrīnas vārdā.
No Rīgas franciskāņi izplatīja misijas darbu uz Lietuvu un Krieviju.
Jau ap 1305.gadu Katrīnas klosteriem bija skola ordeņa brāļu izglītošanai. XV gs. daži brāļi bija sūtīti studiju nolūkos uz ārzemēm. Pāvests, pilsēta un prelāti uzticēja Rīgas franciskāņiem svarīgus diplomātu un tiesnešu uzdevumus.
Bet jau XIV gs. otrajā pusē Rīgas klosterī sākās ķildas un sabrukums, ko 1436.gadā bez panākumiem mēģināja labot Bāzeles koncils. Tikai 1463.gadā klosteris dabīja jaunus statūtus (t.s. observanci), ko observantu lielā labvēļa Pija II uzdevumā ieveda Rīgas virsbīskaps Silvestrs. No ārzemēm ieradās arī "dievbijīgi observantu brāļi," kuru darbībai bija sekmes.
Paklausīdams ordeņa mestra Mengedes priekšlikumam, pāvests Pauls II 1466.gadā atļāva Livonijā dibināt vēl 3 observantu klosterus Tērbatā, Vīlandē un Limbažos, kas ar Rīgas klosteri bija apvienoti vienā kūstōdijā.
Provinces koncils sanāca 1472.gadā.
Siksts IV 1475.gadā atļāva Livonijas kūstōdijai dibināt divus klosterus Prūsijā.
1484.-1500.gados radās franciskāņu nometnes Aizputē un Koknesē.
Tomēr XVI gs. sākumā līdz ar reformāciju sākās franciskāņu sabrukums Livonijā un Prūsijā.
1524.gadā tika izdemolēts franciskāņu klosteris Rīgā, bet pārējie 5 vēl paglābās dažus gadu desmitus. 1558.gadā mestrs Firstenbergs likvidēja Vīlandes klosteri, un tai pašā laikā aizgāja bojā Limbažu, Aizputes un Kokneses klosteri.
